Jautājums – vai eksistē tāds īstens latviešu džezs? – ir bijis aktuāls kā pirms 50 gadiem, tā tagad. Un ar ko Latvijā radītā džeza mūzika atšķiras no citvalstu skaņdarbiem? Atbilde meklējama arī albumā «Latviešu džeza svīta», kur savus spēkus kompozīcijā apliecina Latvijas radio bigbenda mūziķi Kārlis Vanags, Viktors Ritovs un Māris Jēkabsons. Skaņdarbu tapšanas iecere bija vēlme atdzīvināt džeza svītas žanru Latvijā, to pirmatskaņojums Briselē 2015. gada vasarā tika uzņemts ar dedzīgiem aplausiem.

Džeza svītas žanra pamatlicējs Latvijā ir izcilais komponists un pianists Raimonds Pauls, kas 1965. gadā džeza trio sastāvam sacerēja svītu «Iespaidi», bet 1967. gadā jau ar Rīgas estrādes orķestri iestudēja pilnasinīgi instrumentētu džeza svītu «Melnās krāsas». Šai žanrā savu ieguldījumu devuši arī ievērojamais skaņradis un aranžētājs Vitālijs Dolgovs, džezmeņi Uldis Stabulnieks, Egils Straume, Gunārs Rozenbergs un citi.

Albumā «Latviešu džeza svīta» iekļauti jaundarbi, kurus vieno gan trijdaļu forma, gan svaigs, mūsdienīgs skatījums uz džeza skanējumu. Latvisku noskaņu mūzikā ienes interesanti tembru salikumi, raisot asociācijas ar tautas instrumentiem, diatoniskas harmonijas, latviešu folkloras senākajiem plastiem analoģiska, mainīga ritmometrika un, protams, melodiskās intonācijas, vairoties no tiešiem citātiem. Visos trijos skaņdarbos sajūtu līmenī klātesošs ir ceļojumu iespaidu motīvs. Autoriem iedvesmu sniegusi Latvijas daba un to raisošās personiskās izjūtas.

Šī triju džeza komponistu jaunrades sacensība apbur ne tikai ar profesionālo meistarību, bet valdzina arī ar tēmu attīstības procesa konstruktīvo loģiku. Meistarīgās solistu improvizācijas sniedz baudu kā klausītājam, tā pašiem mūziķiem, kas katru nākamo reizi savu solo nospēlēs atšķirīgi un niansēs mainīgi, līdzīgi Latvijas dabai, kas savās pieklusinātajās krāsās vienlaikus ir ļoti kontrastaina.

Pirmās latviešu džeza svītas autors, saksofonists Māris Jēkabsons iedvesmu smēlies dzimtās pilsētas Salacgrīvas sniegtajos iespaidos. Tur jūras piekrastē kliedz kaijas, šalc viļņi, un šīs skaņas urbānās vides iemītniekam šķiet līdzīgas klusumam. Tajā saklausāmais izveidojis unikālas melodiskās līnijas, kas dzirdamas šais tēlaini apzīmētajos skaņdarbos «Virs mākoņiem», «Slideni soļi» un «Pastaiga». Sasaucas klarnete un flauta, flīherhorns un alta flauta, līdzīgi bezvējam un tai sekojošai brāzmai mainīga ir skaņdarbu metrika.

Latvijas Radio bigbenda muzikālais vadītājs, saksofonists Kārlis Vanags savā svītā izvēlējies parādīt ikdienas ceļojumos redzēto. Agra pavasara kūstošo ūdeņu ainavas un pirmais bērzu zaļums paveras kā rosinoša trauksme un skaistas priekšnojautas par gaidāmo vasaru. Malējo daļu («Tālā ciema stāsts. Svētku priekšvakarā») dinamiku pieklusina romantisks akvarelis Ceļā, kurā dziedātājs Intars Busulis konkretizē skaņraža personiskās, liriskās izjūtas. Tikmēr Raimonda Macata spēlētās mutes harmonikas skan kā pagātnes atbalss par laikiem, kad mazpilsētās un ciemos skanēja ermoņikas, meitas un puiši izdziedāja un izdancoja ikdienā pieredzēto.

Pieredzējušais džeza pianists Viktors Ritovs savā sacerējumā rāda nobrieduša meistara prasmi pārsteigt ar izsmalcinātu frāzējumu, fascinējošu improvizāciju. Ritova triju skaņdarbu cikla pamatā ir saulainas vasaras dienas ceļojuma iespaidi (Neaizsniedzams sapnis. Sastrēgumstunda. Noslēpumainais stāsts), ko papildina neparastās izjūtas, redzot sapnī… sapni! Tas rada jautājumu – vai visi sapņi ir neaizsniedzami? Vai mirklis, kad skaņdarba notīs novilkta pēdējā taktssvītra, ir kāda sapņa gals vai tikai sākums? Pilsētas ikdiena šeit klātesošu elektronisko instrumentu skanējumā.

CD kā īpašie viesi piedalās arī mūziķis (mutes harmonikas) un komponists Raimonds Macats, kā arī vokālists Intars Busulis.

_{Jauno CD, sākot ar 24. oktobri, varēs iegādāties veikalos «Randoms», «Upe», «Upe tuviem un tāliem», kā arī Jāņa Rozes grāmatnīcās.}