Norah Jones «Day Breaks»

(Blue Note)

10/12

Protams, nu jau 37 gadus vecā Nora, divu bērnu mamma (dēlam 2 gadi, meitai 6 mēneši), kopš «Come Away With Me» ir radījusi vairākus kvalitatīvus ierakstus, sadarbojusies ar daudziem mūziķiem, kas pārstāv visdažādākos žanrus (kā piemēru var minēt 2013. gada ierakstu kopā ar «Green Day» solistu...), un pat pamanījusies nofilmēties romantiskā Holivudas filmā («My Blueberry Nights», 2007), taču, šķiet, tikai tagad viņa beidzot ir nomierinājusies un pa galvu pa kaklu neskrien pakaļ jauniem iespaidiem, jauniem muzikāliem eksperimentiem.

Ģimenes dzīve, mazi bērni, vīrs (viņš, starp citu, nevēlas īpaši atklāt savu identitāti, un Nora to akceptē), tas viss izmaina ikdienas rutīnu. Tāpēc daudzas jaunā albuma dziesmas tapušas turpat virtuvē pie klavierēm.

«Šis albums ir ne tik daudz atgriešanās pie džeza, cik pie klavierēm kā instrumenta,»

skaidro Nora, kura iepriekšējos gados dziesmas galvenokārt sacerēja ar ģitāru. Tieši klavieru skaņa, askētisks bungu ritms, viegls kontrabass un, protams, Noras maigais, samtainais balss tembrs bija tā kombinācija, kas atvēra dziedātājai visas iespējamās durvis.

Impulss, kas pamudināja Noru no jauna iemīlēties džeza mūzikā, bija pirms diviem gadiem notikušais džeza izdevniecības «Blue Note» 75 gadu jubilejas pasākums, kurā dziedātāja kopā ar leģendu - saksofonistu Veinu Šorteru (Wayne Shorter) izpildīja klasisko Džeses Harisa (Jesse Harris) kompozīciju «I’ve Got to See You Again». Ar Šorteru viņa jau bija sadarbojusies iepriekš, Herbija Henkoka albumā... Pasākumā uzstājās arī Makojs Tainers (McCoy Tyner), bundzinieks Braiens Bleids (Brian Blade) u.c. džezmeņi, kas atgādināja Norai par lielo džeza ģimeni, kurai viņai pieder.

Jo tieši kā džeza pianiste viņa 1999. gadā, būdama vien 19 gadus veca, no dzimtās Teksasas pārcēlās uz Ņujorku, lai cīnītos par savu vietu zem saules. Jāpiebilst, ka viņas cīņu atviegloja fakts, ka viņas tēvs bija indiešu mūzikas meistars Ravi Šankars, tiesa, tāds tēvs, kas nebija līdzās, bet māte - mūzikas industrijas darbiniece Sjū Džounsa. Noras vecāki nebija precējušies un pārtrauca attiecības pirms meitas piedzimšanas. Kad Džounsa uzkāpa uz skatuves, lai saņemtu pirmo no savām zelta gramofona statuetēm, viņa pateicās mātei, bet tēvu nepieminēja...

Atgriežoties pie jaunās plates, jāmin lieliskie mūziķi, ar kuriem tapušas jaunās dziesmas. Tie ir bundzinieks Braiens Bleids un basists Kriss Tomass (Chris Thomas). «Mērķis bija visu ierakstīt dzīvajā,» ieraksta procesu komentē Nora. «Ja tev ir izcili mūziķi, tad nav iemesla kaut ko pārrakstīt, koriģēt. Tas izrauj no mūzikas dvēseli.»

Tik tiešām ieraksts, kurā iekļautas deviņas Noras oriģinālkompozīcijas un trīs kaverversijas, elpo. Un nav tā, ka Nora mēģina kopēt debijas albuma koncepciju. Jā, dziesmas tiek izpildītas ar klavierēm, taču ir sperts solis arī uz priekšu. Jaunajā ierakstā vairāk ir džeza («Flipside»), svinga («It's a Wonderful Time for Love»), mazāk salondžeza, kantri, folka.

Jāmin arī trīs viesmūziķi - jau minētais Veins Šorters un džeza hamondists Lonijs Smits (Lonnie Smith) un basists Džons Patituči (John Patitucci).

Šorters iespēlējis saksofonu četrās kompozīcijās,

tajā skaitā Horāsa Silvera (Horace Silver) 1959. gada skaņdarba «Peace» kaverversijā un Djūka Elingtona «Fleurette Africaine (African Flower)», kurā Nora arī savu balsi izmanto tikai kā instrumentu, lai dungotu līdzi melodiju.

No pašas Noras sacerētajām dziesmām jāizceļ ievadošā «Burn», kurā jūtams izteiksmīgs Patituči bass un izjustas Bleida perkusijas, mazliet politiskais «Flipside» un melodiskais «Carry On» (skat. video), kas ir vienīgais skaņdarbs albumā, kurš citē «Come Away With Me».

«Carry On» klipā redzams kāds sirms pāris, kas ikdienas rutīnu atsvaidzina ar kopīgu deju virtuvē. «Arī es esmu piedzīvojusi ko līdzīgu,» viņa atklāj, piebilzdama, ka bieži ar vīru aizpļāpājas līdz trijiem naktī.

Nora šobrīd acīmredzami ir laimīga, un šī sajūta caurstrāvo visu viņas jauno albumu.

Vai tas nav tas, ko mēs visi meklējam šajā dzīvē?

Izdošanas datums - 07.10.2016.