25. augustā viņš klausītājiem piedāvāja instrumentālo soloalbumu «Reportāža» (1984. gads), savukārt dienu vēlāk 1991. gada instrumentālās mūzikas solo dubultalbumu «Mūzika nesteidzīgiem soļiem».

«Albums kļuva gatavs 1991. gada decembrī, taču tam jau vairs nebija kā un pie kā nonākt. Sākotnēji tas bija pasūtījuma darbs, taču tā arī notika - pasūtītājs mani pasūtīja. Biju apvienojis šajā albumā teju visas savas nepielietotās mūzikas kopš 1986. gada, izveidojis to par savu pirmo 'dubultplates' kompozīciju, taču retais to līdz šim vispār ir dzirdējis. Skaņdarbi rit bez pārtraukumiem un pārklādamies, tāpēc neesmu tos sadalījis atsevišķos trekos, lai nemaitātu uztveres plūdumu pauzēs,» anotācijā pie albuma raksta Baušķenieks.

Savukārt svētdien analogās skaņas meistars publicēja 1995. gada albumu «Mūzika bankām», kas tapis, iedvesmojoties no ambientās mūzikas tēva Braiena Īno (Brian Eno).

«Koncepts bāzēts uz fantāzijām par Īno «Mūzika lidostām», «Mūzika filmām», atmiņām par Steven Halpern New Age noskaņām, kopā šīs un citas sajūtas sakausējot deviņu stundu kompozīcijā, kas tika veidota kā speciāls bankas skaņu interjers. Visu skaņu paleti veido viens vienīgs Yamaha TG100 sintezators, kuru komandē viena vienīga 800kB diskete no Alesis Data Disk SQ...» raksta Baušķenieks.