Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā deviņas spilgtas filmas

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: kadrs no filmas

Nacionālā Kino centra organizētais Baltijas jūras dokumentālo filmu forums (Baltic Sea Docs), starptautisks pasākums kino profesionāļiem un skatītājiem, notiks no 7. līdz 11. septembrim. Šogad forums atzīmē savu 20. pastāvēšanas gadu. Jubilejas filmu skate «Ārpus laba un ļauna» kino cienītājiem Rīgā un reģionu pilsētās piedāvās 9 filmu programmu, ko veido profesionāļu un skatītāju atzinību izpelnījušies kinodarbi, aptverot virkni būtisku tēmu – bērnu un vecāku attiecības, vientulību un sieviešu tiesības, terorismu, kultūru saplūsmi un globalizāciju u.c.

Spilgtu un satricinošu kino pieredzi sagādās programmas «Ārpus laba un ļauna» atklāšanas filma – norvēģu režisora Pola Refsdāla intīmais «Al-Qaeda» pašnāvnieku-spridzinātāju portretējums «Dugma: Poga» (The Button, 2016). Režisors vaļsirdīgajās sarunās ar jaunajiem vīriešiem tiecas noskaidrot radikāļu motivāciju upurēties ticības vārdā. Savukārt otra terorisma tematikai veltītā filma «Kaujinieki no ziemeļiem» (Warriors from the North, 2014, rež. Nasibs Farahs, Sērens Stīns Jespersens) pievēršas Skandināvijai – tur dzīvojošām musulmaņu ģimenēm un viņu pieredzei, bērniem iesaistoties teroristiskajā grupējumā Al-Shabaab. Grupējums savervē jauniešus, padarot tos par staigājošām bumbām ar laika degli. Abās filmās abstraktais termins terorisms iegūst biedējoši personificētus vaibstus.

Filmu izlases mugurkaulu veido ar spēcīgu gribu apveltīti un emancipēti filmu varoņi, kuri pārkāpj robežas un tradīcijas, nonākot mentālā un fiziskā zonā ārpus ierastā un iepriekš definētā. Zviedrijā dzīvojošais poļu dokumentālā kino pionieris Jeržijs Sladkovskis savā filmā «Dons Žuans» (Don Juan, 2015) preparē ar autismu sirgstošā Oļega un viņa mātes Marinas kompleksās attiecības, kā arī mūsu izpratni par normālo un anormālo sabiedrībā. Irāņu režisores Rohsares Gaemmagami filma «Sonita» (2015) vēsta par vitālu afgāņu pusaudzi Sonitu, kas dievina Rianu un Maiklu Džeksonu. Meitene bruņojas ar repu, lai cīnītos pret nepilngadīgo meiteņu izprecināšanu. Tikmēr ģimene Sonitu skata kā 9000 dolāru vērtu līgavu. Savukārt režisora Stīva Hūvera dokumentālās filmas «Gandrīz svētais» (Almost Holy, 2015) uzmanības centrā ir ukraiņu mācītāja Genādija Mohņenko harizmātiskā un pretrunīgā personība. Garīdznieks par savu misiju izvirzījis ielas bērnu glābšanu no narkotiku un alkoholisma posta.

Programma skatītājus aizvedīs sinemātiskā odisejā uz Ukrainu, Krievijas okupēto Krimu, Zviedriju, Dāniju, Laosu, Irānu, ASV, Sīriju, Krieviju u.c. Ceļot, atrodoties kinozāles sēdvietā, ļaus Dāna Veldheizena vizuāli izteiksmīgā filma «Rīsu zemes bērni un banānu pankūkas» (Banana Pancakes and the Children of Sticky Rice, 2015), kas fiksē globalizācijas aprises nelielā Laosas ciematā, tur aizvien biežāk iegriežoties tūristiem un gleznainajā vienkāršībā ienesot rietumu kultūras labumus. Jaunu Zviedrijas portretējumu piedāvās Ērika Gandīni filma «Zviedru mīlas teorija» (Swedish Theory of Love, 2015), kas pievēršas aizvien progresējošai vientulībai. Skandināvijas modernajā sabiedrībā indivīda neatkarība novesta līdz galējai robežai – ģimenes plānošana internetā un spermas šprices piegāde ar velokurjera palīdzību ir ikdiena.

Vienlaikus programmā iekļauti arī vairāki iedvesmojoši un dziļi intīmi stāsti. Sinefīli un mākslas kino cienītāji novērtēs Lorijas Andersones vizuālo eseju «Suņa sirds» (Heart of a Dog, 2015), kur ievērojamā multimāksliniece un mūziķa Lū Rīda dzīvesbiedre dalās domās par mīlestību, attiecībām ar māti un mīļoto suni, budistu mācību un pasaules mainīgo realitāti. Andersones melodiskās balss stāstījums aizkadrā savijas ar viņas mūziku, grafikām, dokumentāliem un inscenētiem kadriem, radot intensīvu kino pārdzīvojumu. Savukārt Vācijas un Argentīnas filma Mūsu pēdējais tango (Our Last Tango, 2015, rež. Germans Krāls) ir kaislīgs stāsts par tango filozofiju un partnerību dzīvē. Filma seko Argentīnas visu laiku slavenākajam tango pārim – Marijai Njevesai Rego (80) un Huanam Karlosam Kopesam (83). Tieši pateicoties Huanam un Marijai, tango ir šķērsojis savas valsts robežas, nokļuvis uz Brodvejas skatuves un piedzīvojis renesansi.

Filmas tiks demonstrētas oriģinālvalodā ar subtitriem angļu valodā, nodrošinot tulkojumu arī latviski. Informācija par seansiem Rīgā, Cēsīs, Jēkabpilī, Rēzeknē, Talsos, Valmierā, Ventspilī tiks izziņota līdz 11. augustam.

Lai radītu papildu iespēju publiskām diskusijām par filmu tematiku, plānotas tikšanās ar to veidotājiem. Skolēniem, studentiem, pensionāriem un kinoprofesionāļiem, uzrādot apliecības, seansi būs pieejami bez maksas.

Forumu organizē Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Radošā Eiropa Media biroju un European Documentary Network.

Nepalaid garām!

Uz augšu