Kā klājas?

Paldies, labi. Esmu šobrīd Mančestrā.

«Drones» turneja no tehniskā viedokļa ir ļoti iespaidīga. Bungas šoreiz ir jāspēlē pašā arēnas centrā, nav iespēju noslēpties. Vai līdz šim kā bundzinieks esi apmierināts ar šādu skatuves koncepciju? Tomēr tās ir divas stundas smaga darba, kuru laikā esi «visiem kā uz paplātes».

Jā, ir lieliski. Mums jau bijuši vairāki lieliski koncerti, un šāda koncepcija ir atšķirīga. Pagāja pāris nedēļas līdz pieradu. Mums visiem atrašanās arēnas vidū ir jauna pieredze, kaut kas pilnīgi atšķirīgs no tā, ko esam darījuši līdz šim. Ir sajūta, ka esi ļoti atsegts, cilvēki visu laiku pēta tavu pēcpusi (smejas). Bet vispār kopumā ir izveidojusies intīmāka sajūta, jo visi esam tuvāk saviem faniem.

Vai pats esi bijis iesaistīts «Drones» turnejas radošās koncepcijas izstrādē?

Mēs visi esam tajā iesaistījušies jau kopš albuma ieraksta Vankūverā. Mums jau tobrīd bija izdomāts albuma nosaukums, un paralēli jau sākām domāt par to, kas varētu notikt koncertos. Skaidri zinājām, ka vēlamies, lai koncertos ir lidojoši objekti. Bijām dzirdējuši, ka ir izstrādāta jauna tehnoloģija, kas ļauj to īstenot. Ideja par lidojošiem objektiem mums īstenībā bija jau sen, pat abu iepriekšējo albumu kontekstā, taču kaut kādu iemeslu dēļ to neīstenojām. Tad tikāmies ar mūsu tehnisko komandu, sākām mētāt idejas un salikām visu kopā.

Vai šiem lidojošajiem objektiem līdzi nenāca kādi izaicinājumi? Piemēram, drošības ziņā. Galu galā, lai tie neuzkristu kādam uz galvas... Reiz kādā intervijā teicāt, ka šo objektu ideja ir radīt publikai nelielu apdraudējuma sajūtu. Kāpēc tā?

Mūsu nodoms nav likt publikai justies apdraudētai. Drīzāk likt justies viegli iebiedētai.

Koncerta sākumā tie no skatuves augšas nolaižas arēnā gluži kā tādas spokainais lodes, kā tādas militāras patruļas ar gaismiņām, kas skenē cilvēkus. Sākotnēji bija arī ideja, ka droni būs aprīkoti ar kamerām. Bijām iecerējuši, ka līdz ar to parādīšanos cilvēki pie sevis nodomā: «Ak dievs! Kas tas tāds?» Doma ir likt klausītājiem justies mazliet nervoziem, dīvaini iebiedētiem. Un tad šie droni sāk kustēties, pat savā ziņā dejot pēc noteiktas horeogrāfijas un rada jau daudz patīkamāku iespaidu.

«Drones» ir jūsu pirmais albums, kurā ir kāds vienots stāsts. Vai šo konceptalbumu koncertos izpildāt tādā secībā, kā dziesmas izkārtotas albumā?

Nē, šobrīd to nedarām. It kā spēlējam dziesmas no albuma secīgi, taču nespēlējam visas. Tās tiek atšķaidītas ar vecākām dziesmām, taču kopējais vēstījums tiek saglabāts. Vispār mēs varētu kādreiz izpildīt albumu no A līdz Z. Koncerts šobrīd sākas ar albuma trešo dziesmu «Psycho» un tad hronoloģiskā secībā turpinās. Kopumā koncerts ilgst divas stundas.

Noskatījos «Youtube» fragmentus no «Drones» turnejas, un skatuves iekārtojums ar lāzeriem man atgādināja zinātniskās fantastikas filmas «Trons» estētiku. Vai šī filma kalpoja kā iedvesmas avots?

Konkrēti šī filma ne, bet mūs vienmēr ir iedvesmojusi mūzika no kinofilmām, īpaši zinātniskā fantastika - tās modernie, futūristiskie koncepti. Ja par šo konkrēto filmu, tad esmu oriģinālās 1982. gada filmas «Tron» fans, tai piemita īpaša vizuāla identitāte. Bet ja par gaismām koncertos, tad tās vienmēr ir bijušas ļoti svarīgās, cenšamies tās veidot dinamiskas un, cik iespējams, aktīvas.

Esat uzstājušies Latvijā trīs reizes. Divas reizes arēnā un vienu - festivālā «Positivus». Vai ir saglabājušās kādas atmiņas no šiem koncertiem?

Man ļoti patīk Rīga, tā ir brīnišķīga pilsēta. Atminos, ka ar velosipēdu izbraucu pa Rīgas ielām. Arī festivāla uzstāšanās bija lieliska. Daudz blondu galviņu publikā (smejas). Blondu sieviešu galviņu.

«Muse», «Coldplay»... nemaz nav tik daudz tā dēvēto lielo britu rokgrupu palicis, kas turpina sekmīgi darboties un var izdot sešus, septiņus albumus un doties turnejās. Kas pie tā vainojams?

Ir grūti prognozēt, cik liela grupa kļūs vai cik ilgi tā darbosies. Mūsu virsuzdevums ir muzikāli attīstīties, darīt savu lietu ar mīlestību un turēties kopā. Šobrīd izskatās, ka grupas ātrāk pajūk, un ir grūti ilgstoši būt kopā kā, piemēram, U2. Vēl var minēt «The Rolling Stones». Tas ir sarežģīts uzdevums, jo dzīve mainās, rodas jaunas intereses, un vienīgais, kas var saturēt kopā grupu, ir tās mīlestība pret mūziku un vēlme kopā muzicēt. Es pat nezinu, kuru šobrīd no jaunajām grupām varētu dēvēt par potenciāli lielo grupu... «Arctic Monkeys», visticamāk, turēsies kopā, viņi ir kā brāļi. Esmu liels «The 1975» fans. Viņi ļoti organiski, pateicoties koncertiem, ir izveidojuši sev stabilu fanu bāzi, paralēli, protams, viņu mūziku spēlē radio. Redzu zināmas līdzības ar to, kā mēs sākām.

Pēdējos gados uzstājaties lielās hallēs, bet vai reizēm nepietrūkst kādas intīmākas uzstāšanās mazākās koncertzālēs, kur tik ļoti nepaļaujaties uz šovu? Vai tev kā bundziniekam ir citādākas izjūtas, kad spēlē lielās un mazās koncertvietās?

Jā, mums noteikti patīk uzstāties mazākās koncertzālēs. Aptuveni pirms gada mums bija tāda kā klubu turneja Lielbritānijā. Un tas bija lieliski! Jo šajos koncertos akcents ir tikai uz mūziku. Man personiski ļoti patīk šie mazie koncerti, kuros līst sviedri un jūtama enerģija. Lielās hallēs, kur sanāk 20 tūkstoši cilvēku, enerģija ir pavisam citāda. Bet arī agrāk esam spēlējuši nelielai publikai - vai tie bijuši kādi labdarības koncerti vai uzstāšanās fanu priekšā. Abi formāti ir ar saviem plusiem un mīnusiem, un iesaku izbaudīt tos abus.

Mid-Starlight balloon bursting in Manchester.. ????

A video posted by domhoward77 (@domhoward77) on Apr 8, 2016 at 7:36pm PDT

Kādā žurnālā uzdūros interesantam faktam. Proti, Stokholmas universitātes nesen veiktā pētījumā secināts, ka bundzinieki rokgrupās ir visgudrākie. Vai vari šo komentēt?

(Smejas.) Gribētu izlasīt detalizētāk, bet visticamāk, ka es tam piekrītu (smejas).

Bundziniekiem visu laiku jātur ritms, jābūt strukturētiem, un tad smadzenēs notiek kaut kādi procesi, kas veicina viņu inteliģenci...

100% piekrītu! Atsūti man šo pētījumu, izpētīšu un ietvītošu.

Pēdējais jautājums. Vai tu domā, ka mēs jau tagad dzīvojam apokaliptiskā pasaulē?

Dažbrīd tā var likties, ka cilvēce ir nonākusi ļoti tuvu pasaules iznīcināšanai. Taču iespējams, ka šis process - kari, postījumi - notiek jau diezgan ilgu laiku. Jau vairākus tūkstošus gadu. Taču ir arī pozitīvs aspekts. Cilvēki sāk apzināties savas rīcības sekas, un viņu rokās ir šo destrukciju apturēt. Es ticu nākotnei.

_{Beidzamo reizi «Muse» Rīgā viesojās 2012. gadā studijas albuma «The 2nd Law» veicināšanas turnejas ietvaros.}

_{Biļetes «Biļešu servisa» kasēs un www.bilesuserviss.lv.}