Arī šogad (līdzīgi kā pagājušogad) izdoto ierakstu klāsts ir ievērojams, tiesa, jāpiebilst, ka arvien biežāk mākslinieki izvēlas savus albumus publiskot un publicēt globālajā tīmeklī (www), atsakoties no fiziska nesēja (CD, vinilplates) ražošanas.

Ja kvantitatīvi šis gads bijis visnotaļ ražens, tad diemžēl kvalitatīvi svaigu un interesantu mūzikas ierakstu nav bijis daudz. Paskaidrošu.

Vairāku gadu gaitā, vērojot pašmāju mūzikas aktivitātes, man ir izveidojušies savi kritēriji, pēc kuriem vērtēju mūzikas ierakstus (kuriem jūs, protams, droši varat nepiekrist). Atklāšu, kas mani vienmēr dara piesardzīgu: pirmkārt jau angļu valodas izmantošana mūzikā, ja tam nav īsti racionāla pamata (piemēram, līgums ar ārvalstu izdevējiem vai pamatotas, argumentētas cerības gūt panākumus ārpus Latvijas robežām) un pietiekamu valodas zināšanu. Vienkāršiem vārdiem - lai, no malas raugoties, pašmāju mūzika neizklausītos kā ministra Slaktera slavenā intervija - īsti nav ko teikt un arī īsti labi to pašu "neko" ir grūti vārdos izteikt. Arguments, ka "latviski neskan" vai "latviski nevar precīzi izteikties" ir vienkārši savas nespējas atzīšana + nevēlēšanās sniegt savu ieguldījumu latviešu valodas jeb "nacionālā produkta" pilnveidošanā. Hiphopa skatuve Latvijā šo valodas jautājumu ir atrisinājusi, reti kurš šodien uzdrošinās repot angliski (atgādināšu, ka 1990. gadu vidū pirmie mēģinājumi repot bija tieši angliski ("Fact", piem.)). Protams, ir arī patīkami izņēmumi, galu galā arī Skandināvijā prakse dziedāt angliski ir diezgan izplatīta, tiesa, Ziemeļvalstīs mūzikas industrijas infrastruktūra ir daudz sakārtotāka (pie mums vēl tā ir tapšanas stadijā), turklāt šīm valstīm ir senas popmūzikas tradīcijas.

Otrkārt, piesardzīgu mani dara vēlme pēc iespējas precīzāk nokopēt jebkādu Rietumu mūzikas paraugu, jebkādu paša radošu izdomu atstājot desmitajā plānā. Reizēm šāda kopēšana kļūst pārlieku uzkrītoša, kā piemēru var minēt pašmāju dziedātājas Lily dziesmas "Pasaule" pakaļdarinājumu Nelijas Furtado "Say It Right". Gribētu piebilst, ka viena konkrēta muzikāla formāta kopēšana un ietekmēšanās no vairākām mūzikas tendencēm ir divas atšķirīgas lietas. Vēl arī jāpiebilst, ka savu unikālo skanējumu daudzas grupas un mākslinieki pārsvarā izkopj tikai ar laiku (ar retiem izņēmumiem), Daudzi mūziķi iziet šo "copy paste" fāzi. Diemžēl daudzi tā arī nesper nākamo soli un vai nu turpina kopēt, vai vienkārši pārstāj muzicēt - grupas izjūk.

Treškārt man ir neizprotama latviešu valodas fonētiskā angliskošana jeb pielāgošana angļu valodas likumiem. Piemēram, nekad neesmu sapratis, kāpēc "Putnu balles" dziedātāji (ne visi) tik ļoti mīkstina t, d, s - vai viņi ir kādu Čikāgas latviešu imigrantu atvases, vai kur ir problēma? Šāda lieta (manuprāt, tā ir problēma) būtiski traucē baudīt mūziku. Līdzīga kaite ir Mārtiņam Freimanim, grupai "Ēnas", Martam Kristianam Kalniņam u.c.

Vēl viens nelāgs niķis mūsu dziedātājiem, piemēram, ir latviešu literārajai valodai neraksturīgas i izrunas lietošana. No Rietumu mūzikas paraugiem prātā nāk Edijs Veders no "Pearl Jam", kura dziedāšanas maniere ir pilna ar cietajiem i, taču tas nenozīmē, ka arī latviski šādi dziļi rīklē veidoti i izklausās labskanīgi. Piemērs: "Kliedz, ja gribi mani atmodynāt..."

Arī uzsvara maiņa vārdos ir, manuprāt, neveiksmīgs risinājums, lai par katru cenu ielocītu nepieciešamo vārdu dziesmas ritmiskajā zīmējumā. Diez cik labi arī neizklausās teikums, kurā vietām samainīti teikuma locekļi, piemēram, "pulkstenis smilšu skaita" - vietām apmainīts teikuma priekšmets un apzīmētājs (pareizi būtu "smilšu pulkstenis skaita") u.tml.

Jūs teiksiet, ka tie ir sīkumi, bet jebkurā mākslas žanrā "Dievs vienmēr ir bijis detaļās"!

Un tā, kā jau paši varat noprast, daudzi šogad izdoti ieraksti neiztur kādu (kādus) no minētajiem kritērijiem un diemžēl, neskatoties uz visiem labajiem mūziķu nodomiem un varbūt arī manām subjektīvajām simpātijām, nemaz nevar iekļūt TVNET top10 albumu sarakstā.

Vispirms gan īss pārskats par pamanāmākajiem šā gada izdotajiem albumiem. Iepriekš atvainojos, ja kādu neesmu pieminējis, taču tie mūziķi, kas nav informējuši TVNET Mūziku par savām radošajām aktivitātēm, vainojiet paši sevi...

Kā jau ierasts, lielākā daļa mūzikas ierakstu izdoti popmūzikas un rokmūzikas žanros. Diemžēl šogad pavisam pieklusuši elektroniskās mūzikas darboņi (jāmin vienīgi "AuraBoy"), salīdzinoši maz izdoti arī hiphopa mūzikas darbi, džeza ierakstus iespējams saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem (Arta Gāgas t.dz. apdares, Ingas Bērziņas "Balādes" un Mirage Jazz Orchestra "My favourite things"), arī tautas mūziku regulāri izdod vairs tikai kultūras menedžmenta centrs "Lauska".

Popmūzikā (deju mūzika, poproks, dziesminieki) ar jauniem studijas darbiem mūs šogad iepriecinājuši: Dons, Jānis Stībelis, Intars Busulis, Cosmos, Liene Šomase, Pits Andersons, "The Briefing", "Z-Scars", "Ēnas", "Prāta Vētra", Roberto un Elizabete, Ella, S.P.B., Viesturs Dūle jeb Livingstons, Aiša (Aisha), Linda Līna (Linda Leen), "Gain Fast", "Borowa Mc", Normunds Rutulis, "Tumsa", Roberts Lejasmeijers ar remiksu albumu, Kārlis Kazāks ar diviem ierakstiem ("Uz manām plaukstām" un šūpuļdziesmām "Mēness ceļu rādīs miega peles vezumam"), Imants Daksis, El Mars, Jana Hermann, "Astro''n''out" ("Astroacoustic"), "Sestā jūdze", "Baltie lāči" u.c. albumi,

Rokmūzikā - PND, "Backflow", "S.I.L.S.", "Frailty", "Gaserata", "Mona De Bo", "9horizon", "P.O.R.N.O. & Co", "Dabasu Durovys", Cēsu metalcore grupa "Enhet", "Invasion", Vic Anselmo, "Leģions", "Exit", "Silards" ("The Second Demo + The First Demo") u.c.

Hiphopa lauciņā ierakstus publicējuši (pārsvarā gan digitālai lejupielādei) Reinšteins, Wiesturz, Skutelis, KasPis, "Monkeymusician", ArtRo, publicētas arī dažas mikskasetes jeb "miksteipi (mixtape)" - Pioniera, "Sekkta Mixtape Vol.2", "Streetshop Mixtape"...

Tautas mūzikas kolekciju papildinājuši "Lauskas" izdotie folkloras kopu "Ilža", "Svātra", "Vilkači" albumi, latviešu tautas muzikanta, ermoņiku spēlmaņa Alberta Medņa kompaktdisks, Ievas Akurateres projekta "Lidojošais paklājs" CD. Jaunu blīvplati izdevuši arī "Iļģi".

Savas labākās dziesmas izlasē apkopojuši un izdevuši Igo un Ivo Fomini, atkalapvienojusies grupa "Vaidava", arī Andris Černovs un "Tat Twam" būtībā izdevuši savu dziesmu antoloģiju (līdzīgi kā pagājušogad "Rūsa").

Tad vēl pie šogad izdotiem darbiem jāmin komponista Jura Kulakova "Ētera odējs", ģitārista Andreja Jevsjukova "Lidojumam labvēlīgs laiks" un Andra Vilcāna un Ilmāra Šlāpina rokmūzikla "Drakula. Svešās asinis" kompaktdisks "Izstāsti mani vēlreiz".

Īpaši gribētu izcelt arī divus EP - Tesa "Heartbeatsfromthesky" EP un Tramplīni "Ziepju trauks" EP .

TOP 10 albumi (bez noteiktas secības).

Dzelzs Vilks "Uijā uijā nikni vilki"

Židrūns "Židrūnam sāp"

Mofo "Raķete"

Wiesturz "Kam man putra?"

Mielavs un Pārcēlāji "Bezgalīga lēnā deja"

Apziņas parazīti "1000000 nevienam nevajadzīgu līdzjūtību"

Ilža "Ilža"

Cosmos "Turbulence"

Bērnības Milicija "Naktī guļot uz muguras"

Prāta Vētra "Tur kaut kam ir jābūt"

P.S. Diemžēl, ņemot vērā iperiekšējo gadu pieredzi, kad komentāros vairāk tiek apspriesta raksta autora personība un daiļrade nevis pats raksta saturs, šim mūzikas apskatam komentārus nav iespējams pievienot.