Ar jauno gadu darbu pārtrauks arī LTV ziņu korespondenti Maskavā un Briselē, savukārt krievvalodīgajiem vairs netiks piedāvāts ziņu raidījums krievu valodā "Strana LV" LTV7 kanālā. Netiks iepirkti arī neatkarīgo producentu raidījumi, kā, piemēram, "Abi labi" vai "Jauna nedēļa".

Televīzija atteikusies no vairāku kultūras notikumu, piemēram, starptautiskā folkloras festivāla "Baltika", tautas deju festivāla "Sudmaliņas", Latvijas Nacionālā teātra un Latvijas Nacionālās operas 90. jubilejas svinību pārraidīšanas. Apdraudēta arī 2010.gada Skolēnu dziesmu un deju svētku un olimpisko spēļu un pasaules un Eiropas futbola spēļu pārraidīšana, jo televīzijai trūkst naudas licenču iegādei. LTV turpmāk vairs neierakstīs un nepārraidīs Latvijas teātra izrādes un koncertus.

Šāds lēmums pieņemts, par prioritārām televīzijā nosakot ziņas un informatīvi dokumentālos raidījumus, kas, kā uzsvēra Kots, veic sabiedriskā medija pamatuzdevumu - informēt sabiedrību par notiekošo. Paralēli tam par prioritāriem noteikti arī kultūras un bērnu raidījumi.

Televīzijas vadība centusies arī maksimāli samazināt ārējos izdevumus, tādēļ arī izšķīrusies par "Eirovīzijas" un "Neprāta cenas" pārtraukšanu. Kā uzsvēra LTV ģenerāldirektors, viena "Neprāta cenas" sērija televīzijai izmaksā 2500 līdz 3000 latu, kamēr, piemēram, viena "Hameleonu rotaļu" sērija televīzijai izmaksā aptuveni 123 latus, turklāt, iepērkot ārzemju seriālus, autortiesību saskaņošana ir daudz vienkāršāka nekā pašmāju seriāliem.

Tomēr, pateicoties satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) ierosinātajam piedāvājumam palielināt VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) kapitālsabiedrības maksājumu par valsts kapitāla daļu izmantošanu un no saņemtajām dividendēm LTV un Latvijas Radio piešķirt finansējumu aptuveni 1,4 miljonu latu apmērā, televīzijai nebūs jāatsakās no sākotnēji plānotās LTV7 analogās apraides pārtraukšanas, kas LTV izmaksā aptuveni miljonu latu, līdz ar to kopējais budžeta samazinājums televīzijai būs aptuveni divi miljoni latu.

Janvārī tiks rādītas decembrī uzņemtās "Neprāta cenas" sērijas, un tad seriālu vairs nedemonstrēs. Tā vietā LTV skatītājiem piedāvās 26 minūšu garu raidījumu "100.pants", kurā skatītāji, zvanot uz studiju, varēs uzdot jautājumus valsts amatpersonām, kuras iztaujās žurnāliste Iveta Elksne.

Kots gan akcentēja to, ka šādi lēmumi televīzijai palīdzēs tikai izdzīvot, nevis attīstīties un normāli funkcionēt, un pauda cerību, ka ar NRTP palīdzību izdosies ne tikai atgūt samazinājuma dēļ atņemtos līdzekļus, bet pat panākt lielāka finansējuma piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem. "Patlaban Latvijas Televīzijā cilvēki fanātiski dara savu darbu ar muzejā liekamu iekārtu palīdzību. Ir jāveicina sabiedrisko mediju atmoda," pārliecināts Kots.

Savukārt Latvijas Radio Satiksmes ministrijas atrastā finansējuma rezultātā budžeta izdevumi būs jāsamazina aptuveni par pusmiljonu latu, par ko radio vadība vēl lems, taču, kā uzsvēra radio ģenerāldirektors Aigars Semēvics, Latvijas Radio nebūs jāatsakās no plānotās raidītāju skaitu samazināšanas, kā dēļ ciestu laukos dzīvojošie radioklausītāji. Tomēr atrastais finansējums nedos iespēju par labu vērst 2.decembrī pieņemtos lēmumus par nākamā gada budžetu, kas paredz darba samaksas mainīgās daļas samazināšanu par Ls 432 556, kā arī atteikšanos no korespondentiem Briselē, hokeja, olimpiāžu un citu sporta spēļu pārraidīšanas, operatīvās informācijas izplatīšanas naktī, ierakstu restaurācijas, informācijas tehnoloģiju (IT) attīstīšanas.

Būtiski samazināti arī ārštata autoru honorāri, apdraudēta arī mācību centra darbība, samazināti izdevumi komandējumiem un tehnikai. Arī Semēvics pauž gatavību cīnīties par finansējuma piešķiršanu iepriekš plānotajā apmērā. Kā uzsvēra Semēvics, lai nodrošinātu programmu veidošanu un izplatīšanu, Latvijas Radio nepieciešami finanšu līdzekļi 4 774 944 latu apmērā.

Piektdien, 19.decembrī, sabiedrisko mediju pārstāvjiem paredzēta tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, lai runātu par sabiedriskās televīzijas un radio nākotni Latvijā.

Kā ziņots, NRTP Zatleram nosūtījusi vēstuli, kurā aicina kopīgi meklēt risinājumus, lai sabiedriskie mediji varētu turpināt pildīt savas funkcijas.

Vēstulē norādīts, ka Saeimas pieņemtie grozījumi 2009.gada valsts budžetā, kas paredz samazināt budžetu elektronisko mediju nozarei par 3,7 miljoniem latu, izraisīs kvalitatīvu un kvantitatīvu informatīvās vides pasliktināšanos. Vēstulē uzsvērts, ka tieši krīzes situācijā ļoti svarīgi sniegt Latvijas iedzīvotājiem iespēju saņemt saprotamu situācijas analīzi, veicināt informācijas apmaiņu starp sabiedrību un valsts pārvaldi sarežģītu lēmumu pieņemšanā un skaidrošanā.