Ne operas vadība, ne Kultūras ministrija gan prasības par pamatotām neuzskata.

Arodbiedrība paziņoja, ka pieprasa dubultot orķestra mūziķu algas un indeksēt tās 2,1 procenta apmērā, pretējā gadījumā no 22. līdz 25. novembrim orķestris sola streikot. "Orķestra mūziķi savā izglītībā iegulda visvairāk gadu no visām profesijām. Lai kļūtu par labu vijolnieku, jāmācās 16 gadu. Taču mazākā alga orķestrī pirms oktobra piemaksām bija 290 latu, kas pēc nodokļu nomaksas saruka līdz 190 latiem mēnesī. Mūziķi ir spiesti skraidīt pa vairākām darbavietām, lai uzturētu ģimeni. Mums sāk trūkt labu trompetistu, un jaunie vienkārši neredz motivāciju izvēlēties mūziķa profesiju, jo, tajā strādājot, nav iespējams nopelnīt iztiku sev un ģimenei," skaidro A. Grunde.

Oktobra beigās orķestra mūziķa vidējā alga tika par 102 latiem pacelta. Tomēr arodbiedrība nevēlas apmierināties ar šo summu un prasa dubultot iepriekšējo algu. "Kad oktobrī sākās runas par iespējamo streiku, tad Kultūras ministrijā pēkšņi atradās papildu nauda. Mums gan tika teikts, ka tā ir tikai sagadīšanās un pacelšana bija plānota no nākamā gada, ko LNO vadība, nākot mums pretim, sāka ar oktobri. Šie 102 lati tikai sedz inflāciju," teic arodbiedrības priekšsēdētājs.

LNO vadība orķestra prasības par īsti pamatotām neuzskata un uzsver, ka nesen Operas darbinieku finansiālā situācija jau uzlabota. Šobrīd tiek domāts, kā risināt situāciju, un nedēļas beigās LNO vadība sēdīsies pie sarunu galda ar orķestra arodbiedrību. "Streiks nāca kā pārsteigums, jo oktobrī algas tika paceltas. Turklāt LNO piekrita prasībai trīskārši maksāt par dalību NATO koncertā," situāciju komentē LNO preses sekretāre Mairita Brice.

Arī Kultūras ministrija (KM) ir neizpratnē par prasību un uzskata, ka savu jau ir paveikusi. Ministre Helēna Demakova (TP) un Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) jau iepriekšējās valdības laikā ar kultūras darbinieku organizāciju pārstāvjiem kopīgi parakstīja memorandu "Kultūra 2010" ar mērķi panākt pakāpenisku algas pieaugumu kultūras darbiniekiem. Vienošanās tikusi pildīta, jo orķestra darbinieku algas paaugstinātas gan ar šā gada 1. janvāri, gan otrreiz oktobrī. Turklāt arodbiedrību pārstāvji, kas parakstīja memorandu, nav pauduši neapmierinātību ar paredzēto algu pieaugumu.

Orķestra mūziķu darba samaksu veido nemainīga cietā alga, ko sedz KM, un neregulāras piemaksas par papildu pasākumiem. Apmēram desmit orķestra mūziķiem tiek piešķirtas arī īpašas sponsoru stipendijas, tomēr orķestra arodbiedrības vadītājs uzskata, ka tās jāpiešķir atklātā konkursā.

***

LNO direktors Andrejs Žagars:

Latvijā ir četri profesionālie simfoniskie orķestri, un to mūziķu algām ir jābūt samērotām. Ja mūziķi nav apmierināti ar to un ar piedāvāto grafiku, kādā Kultūra ministrija plāno tuvāko gadu laikā palielināt algas, tad vajadzētu apsvērt iespēju rīkoties kā Vīnē, Amsterdamā un citur Eiropā, kur ir viens orķestris, kas spēlē gan operas izrādēs, gan simfoniskajos koncertos. Tas nozīmētu budžetā atvēlētos līdzekļus 2 orķestriem apvienot, piemēram, LNO orķestrim un LNSO, un veidot konkursa kārtībā jaunu orķestri, nosakot tam citas kvalitātes prasības, citas slodzes un, pamatojoties uz to, citu – lielāku atalgojumu. Tas varētu būt risinājums līdz laikam, kad Rīgā būs jaunā koncertzāle un aktivizēsies koncertdzīve.

***

LNO darbinieku vidējās algas pirms nodokļu nomaksas (Ls)

pirms pacelšanas oktobrī: pēc pacelšanas:

Orķestra mūziķi 349 450

Solisti 411 510

Koristi 220 360

LNO orķestra streika prasība ir vidējā alga 700 latu mēnesī.