Koncerta apskats: R.E.M. (Rīga, "Arēna Rīga" 12.09.2008.)

Izpildījums: 10/12

Baudījums: 11/12

Skaņa: 9/12

Saturs: 10/12

R.E.M. kopā muzicē jau 28 gadus, viņu diskogrāfijā ir tik daudz hitsinglu, ka vienu pēc otra varētu tos spēlēt veselus divus vai pat trīs koncertus pēc kārtas, taču šovakar daļa no šiem hitiem mijās ar vīru pēdējā albuma dziesmām. Atdeve, ar kādu tika spēlēta kāda no jaunajām dziesmām, salīdzinājumā ar kādu no jau sen atspēlētām bija jūtami atšķirīga. Tas ir pilnīgi saprotami, galu galā, tieši jaunais albums atdevis grupai ticību saviem spēkiem un, kas interesanti, pilnībā pārliecināja arī mani, proti, koncertā jaunie skaņdarbi izskanēja ļoti jaudīgi, katrā ziņā ierakstā šis tas man bija paslīdējis garām. Tas pats "Man-Sized Wreath", kas izskanēja koncerta pirmajā pusē, pēc šā vakara kļuvis par vienu no maniem mīļākajiem gada ierakstiem.

Pirms pievēršamies nedaudz sīkākam R.E.M. koncerta izklāstam, piebildīšu, ka klasiķus iesildīja jaunā Ņujorkas grupa We Are Scientists. Puišiem šādā lomā Rīgas koncerts bija tikai otrais iznāciens. Vispār jāsaka liels paldies par šo iespēju redzēt kādu no jaunajām, topošajām, taču jau zināmu ievērību guvušajām grupām. Atceros savulaik pirms Depeche Mode spēlēja The Bravery, tagad We Are Scientists... Šie puiši gan nav gluži iesācēji, vēl 2005. gadā viņi spilgti debitēja ar dinamisko "Nobody Move Nobody Get Hurt" (mazliet nokavēju sākumu un nezinu, vai viņi izpildīja šo dziesmu ... ) un šogad atgriezušies ar jaunu albumu "Brain Thrust Mastery". Tiesa, jau gada sākumā rakstīju, ka "Brain Thrust Mastery", manuprāt, ir pārāk komerciāls un neizteiksmīgs, varētu izcelt vienīgi visam ierakstam neraksturīgo 80. gadu "Duran Duran" garā ieturēto "Lethal Enforcer", ko puiši šovakar spēlēja kā priekšpēdējo.

Atgriežoties pie R.E.M., jāsaka, ka pirms koncerta biju mazliet nobažījies, vai uz grupu, kas jau reiz bijusi Rīgā (2005. gadā), šovakar atnāks pietiekoši daudz klausītāju. Paldies Dievam, manas pesimistiskās prognozes izrādījās aplamas un koncerts bija visnotaļ labi apmeklēts. Kā par brīnumu, laba bija arī skaņa ("Arēna Rīga" tomēr ir sporta halle, nevis smalka koncertzāle), tie skatītāji, kas atradās tālāk no skatuves, arī nevarēja sūdzēties, vairāki operatori nodrošināja dinamiskas videoprojekcijas uz atsevišķiem ekrāniem virs skatuves. Arī paši vīri nestāvēja kā sālsstabi - gan Maiks Milzs (Mike Mills), gan ģitārists un grupas "roka" cilvēks Pīters Baks (Peter Buck) laiku pa laikam palēkāja un neuzkrītoši komunicēja ar publiku.

Maikls Staips šoreiz vairāk dziedāja, mazāk runāja, skaņdarbu starplaikos koncentrējās uz dziesmas vārdiem un laiku pa laikam izmeta apliecinājumu savai gatavībai dziedāt "Allright!".

Koncerts iesākās ar "Bad Day", kas ņemts no labāko dziesmu izlases "In Time: The Best of R.E.M. 1988–2003", tam sekoja jaunās plates ievadošais "Living Well Is the Best Revenge". Vispār jaunās dziesmas organiski iekļāvās koncertprogrammā un bija tālredzīgi izvietotas blakus jau zināmiem hitiem visa koncerta garumā. Koncertā izskanēja gan "What''s the Frequency, Kenneth?", "Orange Crush", gan "Electrolite" un pat nedaudz piemirstais "Drive".

Pēc atkārtotas iznākšanas R.E.M. pacēla Arēnas enerģijas latiņu vēl augstāk ar "Losing My Religion", "It''s the End of the World as We Know It (And I Feel Fine)" un "Man on the Moon". Viss bija vienkārši, patiesi un pa īstam!