Ar koncertu Sv. Pētera baznīcā šovakar sākas 9. starptautiskais garīgās mūzikas festivāls, kura noslēgums paredzēts 11. septembrī ar veltījumu terorisma upuru piemiņai. Šovakar kopā ar Nacionālo simfonisko orķestri un kori Latvija uzstāsies diriģents Džovanni Pakors.

Mariss Jansons un koris Latvija

Šī ir pirmā reize, kad diriģents Džovanni Pakors muzicēs kādā no Baltijas valstīm, un par Latviju viņam nekāda īpašā priekšstata nav bijis, lai gan divas asociācijas viņš nosauc uzreiz – diriģents Mariss Jansons un koris Latvija, kura uzstāšanos diriģenta Māra Sirmā vadībā viņš reiz dzirdējis festivālā Vācijā. "Koris patiešām ir izcils," ar itālieša temperamentu apgalvo Džovanni Pakors, kurš atsaucies garīgās mūzikas festivāla organizētājiem un īpaši šai viesošanās reizei sagatavojis programmu, ko viņš pats nosauc kā garīgās tēmas opermūzikā. "Šādas mūzikas nemaz tik daudz – izvēle ir ierobežota, tāpēc varu teikt, ka šī programma zināmā mērā ir unikāla."

Pakors apgalvo, ka viņam ir interesanti viesoties Latvijā arī tāpēc, ka viņam "patīk šī pasaules daļa. Esmu daudzreiz strādājis projektos Dānijā un Norvēģijā, un man patīk ziemeļnieku mentalitāte un viesmīlība. Nepiekrītu viedoklim, ka ziemeļnieki ir vēsi komunikācijā, lai gan tāds stereotips valda par šo valstu iedzīvotājiem. Tā tikai šķiet, ka dienvidos dzīvojošie ir ļoti ekspresīvi un komunikabli, bet personiskos kontaktos dienvidnieki nemaz nav tik spontāni, savukārt ziemeļnieki, kuru sadzīvē nevalda fiesta, ir atklātāki personiskajos kontaktos," apgalvo Pakors un piebilst, ka viņam gan esot tāda profesija – spēt atrast kopīgu valodu.

Opera – favorīte

Pašreizējais Veronas opermūzikas festivāla mākslinieciskais vadītājs ir dzimis Itālijas mazpilsētā Triestā. Savulaik apguvis vijoles un klavieru spēli, arī kompozīcijas pamatus, bet izvēlējies studēt diriģēšanu. "Es vienmēr esmu mīlējis operu, jau no bērnības. Es gribēju diriģēt operas, jo man vienmēr ir bijis daudz ideju. Diriģēšana ir milzīgs izaicinājums un unikāla iespēja savas idejas realizēt lielā cilvēku grupā, un veiksmīga darba rezultātā tas dod arī milzīgu gandarījumu..." tā savu profesionālo izvēli pamato Pakors, kas ir strādājis ar dažādiem orķestriem, bet joprojām operu atzīst par savu favorīti. "Opera ir milzīgs uzvedums – orķestris, solisti, koris... Un, ja gribi iestudēt operu, tad tev jābūt diriģentam – nevienai pirmajai vijolei orķestrī nav iespējams būt galvenajam izrādes iestudēšanas procesā. Tas ir unikāls pārdzīvojums un piedzīvojums – lielā komandā realizēt vienotu ideju. To nevar salīdzināt ne ar duetu, ne ar kvartetu, pat ne ar kameransambli... Divatā, trijatā, četratā vai kādā ne pārāk lielā ļaužu grupā ir daudz vieglāk atrast idejisko un profesionālo saskaņu, bet to ir daudz grūtāk izdarīt tik milzīgā komandā kā operas iestudējumā."

Par savu interesi par operu Pakors saka paldies tēvam – tālbraucēja kapteinim, kurš, ceļojot pa visu pasauli, ir savācis unikālu opermūzikas ierakstu kolekciju. "Tēvs vienmēr bijis opermūzikas fans, un nebūt ne tradicionālajā – Karmenas un Traviatas – līmenī, viņam allaž ir paticis kolekcionēt maz zināmo, atrast unikālus eksemplārus un retas operas," atceras Pakors.

Golfs kā nepieciešamība

Oktobrī Džovanni Pakors gaida pasaulē nākam savu pirmdzimto, un jau ir zināms, ka tā būs meitenīte. Šī svarīgā notikuma dēļ diriģents ir nolēmis daudz vairāk uzmanības veltīt ģimenei un pirmajai mantiniecei. "Man ir daudz darba Veronas festivālā, es varu strādāt 60 stundu nedēļā un apzinos arī, ka varu strādāt dažādos projektos visdažādākajās vietās pasaulē, bet tomēr esmu nolēmis vairāk uzmanības pievērst ģimenei. Man ir skaidri sev jāpasaka – nu situācija mainās. Iespējams, bērns ir zīme, ka vajag padomāt par sevi arī citādā veidā, ne tikai profesijā," prāto topošais tētis, kura personiskā dzīve pēdējā laikā ir krasi mainījusies – tikai aptuveni pirms gada viņš sastapis savu nākamo sievu Annu un pirmo reizi savā mūžā iestūrējis laulības ostā. "Man tā būs unikāla pieredze, bērns vienmēr ir pārsteigums un brīnums," smaidot saka Pakors.

Diriģents atzīst, ka kādu laiku, iespējams, viņam paliks mazāk iespēju doties uzspēlēt golfu, bet arī to viņš varot pieciest. Golfu, kas nav nemaz tik populārs Itālijā, viņš sev atklājis, dzīvojot Austrijā. "Tā patiešām ir valdzinoša nodarbe, un es pat to nevaru nosaukt par savu hobiju, tā ir mana iekšējā nepieciešamība. Kā bīstama narkotika – tieši tāpat kā cigaretes, alkohols... Golfs ir brīnišķīgs, jo, to spēlējot, atrodies perfektā vietā – jo kas var būt labāks par dabu, perfektā atmosfērā – klusumā, kurā skan tikai putnu balsis un nedārd sadzīviskas skaņas, turklāt tā ir laba aerobika ķermenim. Mūzika, ģimene un golfs – ar to man pagaidām pietiek."

***

Džovanni Pakors

- Diriģents, Veronas opermūzikas festivāla Arena di Verona mākslinieciskais vadītājs

- Dzimis 1957. gadā Triestā, Itālijā

- Precējies, pēc diviem mēnešiem ģimenē gaidāms pirmdzimtais

- Apguvis vijoļspēli, studējis orķestra diriģēšanu Vīnes mūzikas un mākslas augstskolā (1985)

- Strādājis Budapeštas kamerorķestrī (muzikālais vadītājs), Spoleto teātrī (Teatro Lirico Speriamentale ABelli, muzikālais konsultants un orķestra diriģents), Klāgenfurtes pilsētas operteātrī (galvenais muzikālais vadītājs)