Koncerta apskats: The Chemical Brothers (Rīga, Skonto halle 08.07.2007.)

Izpildījums: 11/12

Baudījums: 10/12

Skaņa: 10/12

Saturs: 10/12

Nedaudz jau piemirstā koncertvietā - Skonto hallē (pēdējo reizi tur biju, šķiet, uz Lenija Kravica koncertu pirms 3 gadiem) vakar pulcējās daudzi elektroniskās mūzikas korifeju - The Chemical Brothers ritmu cienītāji. "Mūzikas!?" varbūt neizpratnē iesauksies kāds koservatīvāks tautietis, kura naktsmieru pirms dažām dienām traucēja nevaldāmie tehno mūzikas ritmi Zaķusalā. "Tur taču tikai traki pusaudži un narkomāni iet trakot!"

Jocīgi jau ir, ka medijos (piemēram, to novēroju LTV) vēl joprojām valda stereotips, ka elektroniskā mūzika jeb vienkāršojot (tautas valodā) - "tehno" (vispopulārākais un biežāk lietotais termins) ir domāta pusaudžiem un jauniešiem. Nezinu gan, kāds bija apmeklētāju vidējais vecums deju mūzikas festivālā "Essential KnockOUT 2008", taču vakardienas The Chemical Brothers koncerts tikai lieku reizi atspēkoja stereotipu, pulcējot klausītājus, kas elektroniskajai mūzikai seko jau kopš 90. gadu sākuma (un vēl agrāk), kad Latvijā tikai sāka parādīties pirmie šāda mūzikas stila pasākumi (reivi u.tml.).

Katrā ziņā visiem skeptiķiem, cilvēkiem, kas uzskata, ka tas tāds "bumsi bumsi" vien ir, noteikti ieteiktu apmeklēt šādu koncertu, mierīgi apsēsties un baudīt Toma Roulanda un Eda Simonsa radīto skaņas un gaismas priekšnesumu. Protams, šāda veida koncerti nespēj sniegt tādas emocijas kā, piemēram, Maurisio Kagela vai Baha mūzika, taču, visticamāk, arī šo akadēmiskās mūzikas komponistu koncertos jūs nespēsiet gūt tādas sajūtas, kādas vakar sniedza "ķīmiskie brāļi".

Atgādināšu, ka The Chemical Brothers vārds elektroniskās mūzikas vēsturē sācies bigbīta žanra dēļ - tā paša, kas deviņdesmitajos gados pāršalca Lielbritānijas klubu un reivu kultūru, sev līdzi aizraujot arī The Prodigy un Fatboy Slim. Atšķirībā no diviem pieminētajiem līdzgaitniekiem jau kopš pirmā albuma izdošanas, kas klajā nāca 1995. gadā, Roulanda un Simonsa duets pārņēma pasauli savas mūzikas varā.

Mana pirmā iepazīšanās ar "brāļiem" notika caur rokmūziku, proti, būdams savulaik liels mančestriešu The Charlatans cienītājs, pirms nu jau 13 gadiem pamanīju, ka grupas solists Tims Bērdžess dzirdams elektroniķu pirmās plates "Life Is Sweet" singlā. Tā neviļus sekoju līdzi arī turpmākajām dueta muzikālajām aktivitātēm līdz pat 2005. gada "Push the Button" un pagājušā gada "We Are The Night". Tieši ar "We Are The Night" albuma materiālu vakar Skonto hallē viesojās The Chemical Brothers, protams, skanēja arī spilgtākie iepriekšējo gadu deju zāļu grāvēji - "Hey Boy Hey Girl", "Out of Control", "Galvanize" u.c.

Aprakstot dažādus rokmūzikas koncertus, ir daudz vieglāk uzlikt uz papīra visu, kas redzēts, - kādas ģitāras, kādi pastiprinātāji, kāda balss, kāda komunikācija ar publiku, kādas mazas kļūmītes ... taču vakardienas šovs no koncerta apraksta viedokļa ir visai "ciets rieksts". Proti, nav iespējams runāt par komunikāciju ar publiku (tikai žestu valoda - paceltas rokas u.tml.), nav iespējams runāt par vokālu (tikai samplētas balsis), protams, nav iespējams runāt arī par kādiem dzīvajiem instrumentiem, to vietā uz skatuves vairākos līmeņos bija saliktas dažādas bungmašīnas, efektu bloki u.tml. (interesenti, protams, par puišu tehnisko arsenālu noteikti informāciju var atrast kādā no "brāļu" interneta forumiem).

Arī par gaismām un gaismu efektiem runāt ir grūti, protams, mūzika un gaismas darbojās kā viens vesels, radot neparastu audiovizuālu baudījumu.

Tikai pēc pirmajām 45 nerimstošā bītā pulsējošām minūtēm brāļi uz brīdi pieklust, lai ievilktu elpu koncerta nosacītajai otrajai daļai, kurā vairāk tika spēlēti skaņdarbi no "We Are The Night". Tieši koncerta vidusdaļā, pēc pārliecinošā sākuma, publika sāka nedaudz atslābināties, acīmredzot tomēr nedaudz gaisīgais "We Are The Night" muzikālais materiāls nav tik pazīstams un iecienīts kā "vecie labie". Pēc atkārtotas izsaukšanas Eds un Toms atvadījās ar klasisko 1997. gada "Block Rockin'' Beats", tiesa, kā vēlāk pēc koncerta ar paziņām spriedām, pauze pēc šova pamatseta tomēr bija pārāk gara un otreiz pacelt publiku tikpat augstu ar "Block Rockin' Beats" tomēr īsti neizdevās, varbūt vajadzēja "Block Rockin' Beats" likt kā pēdējo skaņdarbu pamatprogrammā...

Katrā ziņā, neskatoties uz dažiem nelieliem mīnusiņiem (piemēram, hallē tikai viena ieeja un izeja), The Chemical Brothers šovs bija vēsturisks notikums pašmāju mūzikas dzīvē... Vēl tikai vasarā Salacgrīvā Fatboy Slim - un visa 90. gadu elektroniskās mūzikas elite (ieskaitot Underworld, Prodigy un Massive Attack) būs paviesojusies Rīgā.