Bjorka, Kailija Minoga, Lenijs Kravics, Sīls, Metallica, Deep Purple – skaļo vārdu saraksts ar šiem ne tuvu nebeidzas. Nedēļa pēta, kas notiek koncertu aizkulisēs – kā ekonomiski sarežģītajā situācijā un konkurences apstākļos klājas to organizatoriem.

Kaimiņi igauņi biļetēm uz izklaides pasākumiem šogad atvēl par ceturtdaļu mazāku summu nekā pērn, un tas tiek skaidrots ar iedzīvotāju ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. Latvijā tikmēr interese apmeklēt vismaz kādu no daudzajiem šīsvasaras zvaigžņotajiem koncertiem nemazinās. Pieprasījums ir, un par piedāvājumu arī nav jāsūdzas. Tas šogad ir īpaši liels un visdažādākajām muzikālajām gaumēm atbilstošs.

Plašo koncertprogrammu nodrošinājusi gan jau stabilu tirgus dalībnieku pastiprināta aktivitāte, gan jaunu spēlētāju parādīšanās pie horizonta. Lielākajām Latvijas koncertaģentūrām – FBI, Positivus Music, Makroconcert – konkurenci rada ne tikai vietējās kompānijas. Deep Purple, Sex Pistols, Backstreet boys un RnB zvaigznes Eikona koncertu organizators, piemēram, ir zviedru kompānija Urbania Group, savukārt Elisa Kūpera un Kailijas Minogas koncertus rīko Baltic Music group.

Konkurence sāk "spiest gurnos"

Kamēr Latvijas ekonomika attīstījās, pieauga iedzīvotāju iespējas vairāk līdzekļu tērēt atpūtai un izklaidei, kas savukārt pastiprināja interesi par koncertu organizēšanu kā uzņēmējdarbības virzienu. "Šobrīd vērojama krīze nekustamā īpašuma biznesā, un, mēģinot izkļūt no tās, cilvēki aizsāk citus biznesa veidus, tai skaitā koncertu organizēšanu, kas veicina konkurences palielināšanos," šādu izskaidrojumu situācijai tirgū saredz Makroconcert direktors Igors Jefremovs.

Industrijā iesaistītie lēš, ka lēciens, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir apmēram trīskāršs. "Katrā biznesā, kur kaut nedaudz parādās nauda, spēlētāji vienā mirklī sarodas. Šogad ir bums – sprādziens, kas bija diezgan likumsakarīgs pēdējo gadu ļoti patīkamajai izaugsmei, bet tagad jau varētu teikt, ka ir par daudz. Trīsreiz lielāks piedāvājums gada laikā nevienā biznesā nav adekvāts tik īsā posmā. Konkurence ir saasinājusies, un tās iespaidā lielāku lomu sāk spēlēt tas, kurš produkts šajā tirgū būs dzīvotspējīgāks," ir pārliecināts Positivus Music direktors un līdzīpašnieks Ģirts Majors.

2008. gadu industrijā iesaistītie dēvē par pārbaudes un izdzīvošanas gadu, kas rādīs, kurš paliks un kurš ne. Konkurence ir nežēlīga, iesaistītas milzīgas naudas summas un būs arī zaudētāji, prognozē organizatori. "Daudzām kompānijām būs jāatkāpjas un jābeidz bizness, jo tirgus ir pārsātināts ar pasākumiem, – notiks dabiskais atbirums. Kurš paliks, tas atkarīgs no septītā prāta. Nepazudīs tie, kas pareizi uzminēs tirgu, un tie, kam ir pieredze. Priekšrocības šajā biznesā ir unikāliem produktiem. Uzvarēs zīmoli," uzskata Andris Tions, Sensation White rīkotājas – kompānijas Yet Force – pārstāvis.

Tam, ka tirgus ir pārpludināts, piekrīt arī Ogres estrādes menedžeris Aleksejs Ivakins: "Ja būtu tikai lielie spēlētāji, būtu OK, bet traucē nelielas, nenopietnas firmas, kas ne no šā, ne no tā izdomā atvest kādu mākslinieku. "Mazie" tikai bojā tirgu."

Konkurence izveidojusies ne tikai starp rīkotājiem, bet arī starp pašiem koncertiem, kuru biežāku apmeklēšanu ierobežo iedzīvotāju finansiālās iespējas. "Piedāvājums ir labs, un īpaša iemesla neveiksmēm nav, traucē tikai finansiālais aspekts. Vienā brīdī visu pasākumu pārdošanai vienlaikus bija kritums. Kad parādījās tik liels skaits koncertu, katram nākamajam klājās arvien grūtāk," situāciju komentē koncertaģentūras FBI mārketinga speciālists Kristaps Kārkliņš. "Šogad esam jau izziņojuši astoņus koncertus, un patiesībā arī paši ar sevi konkurējam. Bet atteikties neavarējām, jo mākslinieki nedodas tūrēs katru gadu. Ja mēs nerīkosim koncertu tagad, viņi vairs nebrauks," piebilst FBI direktore Inga Kadeka-Harkova.

Kailija pret Kravicu – kurš kuru?

Plašais piedāvājums paguvis jau izlutināt Latvijas skatītāju, kurš prasa arvien lielākas zvaigznes. Par numur viens šovasar uzskatāms Metallica koncerts, uz kuru biļetes tika izķertas pusotras stundas laikā. Daudziem lielā izšķiršanās savukārt bija starp Kailiju Minogu un Leniju Kravicu. Abu koncerti šajā nedēļas nogalē ar dienas starpību notiks Arēnā Rīga. Plašāku auditoriju savāks tas, kuram Latvijas kontekstā būs izrādījies lielāks "vārds". "Riskantāki projekti ir visi tie, kur zvaigžņu statuss ir nedaudz mazāks. Bet lielbudžeta koncerti – paši lielākie vārdi – tie nosacīti varētu būt visdrošākie, ja biļešu cena, protams, nav neadekvāti augsta," zina stāstīt Positivus Music šefs.

Mūzikas industrijas globālās tendences – arvien pieaugošā ienākumu samazināšanās no mūzikas ierakstu pārdošanas – pamudinājusi māksliniekus aktīvi koncertēt. "Mūziķu ieraksti elektroniskā formātā arvien brīvāk ir pieejami plašam cilvēku lokam, kas negatīvi ietekmē ierakstu tirdzniecības rādītājus. Mūziķi nesaņem pietiekami daudz līdzekļu no ierakstu kompānijām, tāpēc dodas turnejās. Ar to saistāma koncertu skaita palielināšanās ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. Prognozējams, ka tuvākajā perspektīvā A klases zvaigznes turpinās aktīvu koncertdarbību, kamēr nepalielināsies to ienākumi no ierakstu tirdzniecības. No otras puses, pēdējā laikā auguši arī cilvēku ieņēmumi, kas sekmējis koncertu biznesa aktivitātes palielināšanos, un koncertu rīkotāji var piedāvāt publikai vairāk koncertu," situāciju skaidro Makroconcert vadītājs.

Baltija pasaules zvaigznes ir ieinteresējusi pavisam pragmatisku iemeslu dēļ – tas ir vēl viens, kaut salīdzinoši neliels, bet peļņas avots. Tieši tāpēc izpildītāju viesošanās apjomi pieaug. "Dažreiz mākslinieku interesē jauni tirgi, piemērs ir Kailija Minoga, bet arī tā summa, par kuru viņa uzstājas, nav maza," finansiālā aspekta nozīmību skaidro FBI pārstāvis.

Honorāri mēdz būt ļoti atšķirīgi. Tie atkarīgi gan no zvaigznes statusa, gan, piemēram, vietas, kur notiek uzstāšanās – tas ir klubs, arēna vai stadions. Jo lielāks potenciāls pārdot vairāk biļešu, jo mākslinieks dārgāks. Tieši honorārs ir koncertu organizatoru izdevumu tāmes pamatpozīcija, bet vēl liela daļa tiek tērēta mārketinga aktivitātēm. "Pie mums tajā tiek ieguldīti daudz lielāki līdzekļi nekā vecajos tirgos. Ja Anglijā no biļetes cenas mārketingam aiziet tikai 1%, pie mums – kā minimums 20%. Tā ir vēl viena zīme tam, ka šeit tas viss darbojas nedaudz citādi – te daudz agresīvāk ir "jāsmērē" produkts. Bet mēs nekaujamies par katru apmeklētju, jo pamatā nav iespējams panākt, ka cilvēks neaiziet uz Metallicu, bet atnāk uz Bjorkas koncertu. Cilvēks jau iet uz zīmolu kā tādu, un nav iespējams ar kaut kādiem mārketinga instrumentiem to kritisko masu apmānīt un savākt sev," uzskata Majors.

"Ir pasākumi, kuri bijuši diezgan slikti apmeklēti tāpēc, ka ir nepareizi vai neatbilstoši virzīti tirgū. Dažreiz izmanto nepareizos kanālus, kur mākslinieku pozicionēt, dažreiz nepareizi pozicionē, piemēram, ar novecojušiem saukļiem. Latvijas koncertauditorija ir izglītota, tai ne pārāk patīk, ka uzspiež pārspīlētus epitetus – pats lielākais, populārākais. Dažām grupām pārspīlēšana piestāv, bet ne katram pasākumam," pārdomās par citu mārketinga kļūdām dalās Kārkliņš.

Biļešu cenas proporcionālas mākslinieku honorāriem

Koncertorganizatoru izdevumi sastāv no zvaigznes honorāra un organizatoriskajiem tēriņiem, kuru skaitā ir gan mārketinga aktivitāšu segšana, gan telpu īre, apsardze un citas pozīcijas. Tas viss tiešākajā veidā ietekmē biļetes cenu. "Projektu dārdzība gadu no gada palielinās, tāpēc aug arī biļešu cenas. Ne jau inflācijas iespaidā tās kļūst lielākas, bet gan mākslinieki, kas tiek aicināti, ir arvien dārgāki un dārgāki. Līdz ar to iesaistītās naudas ir lielākas un spēlē ir arvien augstākas likmes," stāsta Majors.

Skatītāju daudzums ir tas, pēc kā mēra, vai koncerts būs vai nebūs rentabls. Katram koncertam šis vajadzīgais apjoms atšķiras. Viena no organizatoru kļūdām mēdz būt pārcenotas biļetes. Baidoties uzņemties risku, koncerta rīkotājs uzskata – labāk tirgošu dārgāk, tad vajadzēs mazāk pārdot. "Nepieredzējušiem organizatoriem varētu šķist, ka vieglāk realizēt 5000 biļešu par 40 latiem nekā 10 000 par divdesmit, bet tā sakarība nav tāda – tas nenozīmē, ka, tirgojot par latu, auditorija būs 100 tūkstoši," absurdo loģiku raksturo Majors. Līdzīga problēma ir arī tad, ja organizators nenovērtē savas auditorijas maksātspēju un, piemēram, jauniešiem tirgo biļetes par tādu pašu cenu kā uz pieaugušo koncertu.

"Mums biļešu cenas nav palielinājušās uz tāda faktora rēķina kā inflācija. Pašas cenas principā nav kāpušas, ja nu vienīgi tās kļuvušas augstākas elitārajā grupā, pēc kuras vienmēr ir pieprasījums," par cenu izmaiņām stāsta Kārkliņš, piebilstot, ka visātrāk parasti tiek izpirktas lētās un dārgās biļetes, vidējai cenu grupai paliekot kasēs ilgāk. Šogad vēl nevienam koncertam neesot bijis tā, ka pirmās tūkstoš (parasti lētās) biļetes noturētos ilgāk par dienu.

Biļešu cenu kāpumu organizatori skaidro ar to, ka Latvijā šogad koncertē lielāki un līdz ar to arī dārgāki mākslinieki. Taču pārāk augstu cenu organizatoram neļaus uzlikt pati zvaigzne, kura nav ieinteresēta spēlēt pustukšai zālei, tāpēc tās pārstāvji kontrolē, lai biļete nemaksātu dārgāk, kā tam šajā tirgū būtu jābūt.

Savukārt, runājot par Krievijas zvaigžņu koncertiem, biļešu cenu amplitūda uz tiem ir paliela. Ogres estrāde savas salīdzinoši zemās cenas skaidro ar to, ka nav spiesti maksāt par vietas un aparatūras īri, ka organizēšanas cikls ir slēgts. Makroconcert vadītājs cenu starpību skaidro tā: "Ogre nav salīdzināma ar Rīgu. Par cenu, ko cilvēki maksā par Ogres estrādē notiekošo koncertu, viņi saņem attiecīgu komfortu, apsardzi, apstākļus. Arī attiecīgu publiku. Koncertaģentūras, kas strādā Rīgā, pirmām kārtām nevar atļauties zemas biļešu cenas tāpēc, ka jāmaksā liela īres maksa, kā arī jānodrošina citi pakalpojumi."

Vēl vienu halli – pilnai laimei

Rīgai gar degunu šogad paslīdēja Enrikes Iglesiasa koncerts tikai tāpēc, ka datumā, kad viņš šeit varēja uzstāties, bija aizņemta Arēna Rīga. Šai hallei lielā mērā var pateikties par to, ka Rīga ir atņēmusi Tallinai vadošās pozīcijas Baltijas koncertdzīvē. Tomēr tagad ar vienu halli jau ir par maz. Tiesa, organizatoru domas par to, vai Rīgā ir nepieciešama vēl kāda koncertvieta, dalās. Vieni uzskata, ka, samazinoties konkurencei (kas tiek sagaidīta), tā vairs nebūs akūta problēma, otri savukārt iestājas par to, ka jauna halle vai koncertzāle ir nepieciešama.

"To var garantēt – būs vēl viena halle, būs vairāk pasākumu. Un pilnīgi pietiktu, ja tās ietilpība būtu ap septiņiem tūkstošiem, otru tik lielu kā Arēna Rīga nevajag," uzskata Kārkliņš. "Arēna neatrisina visas problēmas – ir vajadzīga laba akustiskā koncertzāle kādiem pāris tūkstošiem skatītāju. Mums ir specifiskie projekti, piemēram, Bregovičs, Lorija Andersone, kuriem Arēna nav piemērotākā vieta. Kāpēc koncerti nevar notikt Kongresu namā? Var, bet tad biļete maksās 150 latu, jo tur ir maz sēdvietu. Mēs kā organizatori neesam priecīgi par dārgām biļetēm, jo mums jau arī interesē, lai tas piepildījums zālē būtu maksimāli liels, lai mēs varam pelnīt, piemēram, uz dzirdinātāju rēķina, arī sponsorus interesē skaitliski lielāka publika. Mūs noteikti neinteresē savākt ar pustukšu zāli savu budžetu. Mums interesē sapulcināt pilnu zāli, jo ļoti daudzām pozīcijām mēs papildus varam pārdot cilvēku skaitu," skaidro Majors. Sadarbības partneri un atbalstītāji koncertu organizatoriem ir ļoti svarīgi, jo bez viņiem koncertus nebūtu iespējams īstenot. "Tad skatītājs, visticamāk, nespētu samaksāt par biļeti," stāsta FBI direktore, piebilstot: ja reiz šie partneri atkārtoti iesaistās, tas nozīmē, ka viņi ir apmierināti ar sadarbību – viņi sasniedz savu mērķauditoriju.

Risks – ne mazāks kā aviobiznesā

Kamēr rīkotāji uzņemsies risku un spēs segt prasītos honorārus, tikmēr zvaigznes uz Latviju brauks, – ir pārliecināti organizētāji. Kamēr risks attaisnosies, kompānijas riskēs! "Jebkurā gadījumā ir pasākumi, kas beigās izrādās nerentabli, un ir tādi, kas nes ļoti labu peļņu, un tie tad kompensē cits citu," biznesa neprognozējamību raksturo Kārkliņš. Majors savukārt koncertu organizēšanu riska ziņā pielīdzina aviobiznesam: "Mantu, tuvojoties termiņa beigām, vari tirgot ar atlaidi. Bet mūsu biznesā tā nevar. Tu nevari vispirms pārdot biļetes par 30 latiem, bet, tuvojoties koncertam, nomest cenu līdz 15. Tāpēc vienīgā iespēja – audzināt maksimāli lielu tirgu, kas nozīmē publiku, kura ir gatava maksāt naudu par šādu izklaides veidu."

"Jebkuram mūziķim, ne tikai Krievijas, bet arī ārzemju, Latvija būs interesanta, kamēr koncertu organizatori šeit varēs samaksāt nepieciešamos honorārus. Fakts, ka Latvijā notiek daudz Krievijas zvaigžņu koncertu, liecina par to, ka šeit ir plaša krievu tautības auditorija, kā arī – latviešiem patīk krievu izpildītāju mūzika, ko apstiprina arī pēdējie socioloģiskie pētījumi. Tāpēc producenti aicina Latvijā uzstāties Krievijas zvaigznes. Tiklīdz ekonomikas krīze sasniegs tādus apmērus, ka vairs nespēsim samaksāt honorārus, ne Krievijas, ne ārzemju zvaigznes pie mums nekoncertēs," uzskata Jefremovs.

Stāsts par augsto inflāciju savā ziņā koncertu organizatoriem pat ir izdevīgs, jo bažas par to, ka pirmie tēriņi, no kuriem iedzīvotāji atteiksies, būs saistībā ar izklaidi, vismaz pagaidām neapstiprinās. "Kad cilvēkam tiek kodēts, ka būs slikti, tad īstenībā vienīgais, kas viņam paliek, ir kaut kādas mērenas izklaides, un viena no tādām ir koncerts. Paskatoties uz to auditoriju, kas parasti nāk uz pasākumiem, protams, nevar teikt, ka viņus neietekmē kaut kāds sadārdzinājums, bet koncerts nav tik dārgs, lai cilvēks no tā atteiktos," pārliecināts ir Majors.