Koncerta apskats: Muse (Rīga, "Arēna Rīga" 02.07.2007.)

Izpildījums: 11/12

Baudījums: 10/12

Skaņa: 9/12

Saturs: 10/12

Šķiet pilnīgi lieki atgādināt, ka tieši šis 90. gadu beigās sevi skaļi pieteikušais roka trio pēdējos gados mūzikas presē tiek dēvēts par vienu no rokmūzikas spēcīgākajiem "dzīvajiem" ansambļiem. Beidzot arī mums šeit Latvijā viena no vadošajām koncertu aģentūrām "Positivus Music" sarūpējusi lielisku iespēju uzzināt, kas tad ir visu šo slavinošo runu un novērtējumu (vairākas prestižas balvas) pamatā. Izskatās, ka šādu piedāvājumu mēs esam spējuši novērtēt un piepildījuši 2. jūlija vakarā Arēnas halli gandrīz līdz pašām malām.

Protams, pati Muse mūzika ir gaumes lieta, kādam tā īsti varbūt netīk, kādam atkal ļoti iet pie sirds, taču "labākās koncertgrupas" zīmols arī daudziem skeptiķiem tomēr lika šovakar doties uz koncertu, lai kaut vai tikai intereses pēc pavērotu, kā šis muzikālais mehānisms funkcionē.

Arī es sevi nepieskaitu pie Muse kvēlākajiem faniem, laikam nespēju tomēr īsti pārkāpt pāri "Post Radiohead" stereotipam, ko bieži grupas darbības sākumā mūzikas prese pārmeta Muse. Protams, vai tad Metjū Bellamijs (Matthew Bellamy) un kolēģi ir vainīgi, kad viņu debijas albums sakrita ar Toma Jorka un Oksfordas roka eksperimentālistu uzvaras gājienu 90. gadu beigās. No otras puses, nevar jau noliegt, ka 1999. gada pirmā plate "Showbiz" daudzus elementus (tostarp Belamija dziedāšanas manieri) aizguvusi tieši no Radiohead "Bends" un "Ok Computer" ēras daiļrades ... vēlāk gan Muse ar katru jaunu studijas albumu veiksmīgi radīja paši savu unikālu 21. gadsimta roka skanējumu.

Šovakar koncertā, manuprāt, vienaldzīgo nebija. Vai vizuālists, vai kinestētiķis, vai audiālists - katrs neapšaubāmi šā vakara uzstāšanos uztvēra atšķirīgi, taču nenoliedzami šis skaņas un gaismas uzvedums atmiņā būs iespiedies uz ilgu laiku visiem klātesošajiem.

Jau ziņots, ka Muse uzstāšanās Rīgā ir grupas pirmais un pagaidām vienīgais koncerts Austrumeiropā (ja neskaita pirms dažām dienām viesošanos Polijas "Heineken Open" festivālā), un patīkami, ka tam par godu Metjū Bellamijs bija apguvis divas frāzes latviešu valodā: "Labvakar! Rīga!", ko dziedātājs izsauca pēc ievadošā "Take a Bow", un "Paldies!"

Pirms koncerta klātesošos izklaidēja fona mūzika ar lielisku "dīdžeja" izvēli - Hot Chip, CSS, Rage Against The Machine u.c. Patiesībā nesen kādā intervijā ar grupas dalībnieku Dominiku Hovardu (Dominic Howard) izlasīju, ka grupa ne tik daudz ietekmējusies no Radiohead, kā no amerikāņu fankrokeriem Rage Against The Machine; šis apgalvojums skaidri nolasījās arī šā vakara koncertā. Vairāku skaņdarbu nobeigumā Muse izspēlēja kādu ģitāras rifu gluži kā savulaik RATM.

Grupas mežonīgo muzikālo enerģiju vizuāli bagātināja divi lieli ekrāni, kas novietoti skatuves malās, arī virs pašas skatuves izvietots milzīgs ekrāns, uz kura tika demonstrēti dokumentāli filmēti kadri, digitāli radīti mākslas video un arī koncerta videokadri. Uz skatuves jaunākās tehnoloģijas, īpaši Metjū dizainētas ģitāras ar iebūvētiem skaņas efektiem, īpašs ģitāras pastiprinātājs u.c. tehniski sīkumi.

Skatuves kopskats radīja kosmisku zvaigžņota naksnīga debesjuma sajūtu, patiesībā jau uzstāšanās vidū likās, ka arī paši mūziķi ir atceļojuši uz Rīgu savā kosmosa kuģī ... tieši jaunā albuma populārākais singls "Starlight" tā pa īstam pacēla koncertu citā līmenī. Tam sekoja "Supermassive Black Hole" un citi Muse grāvēji.

Šķiet, no slavenākajiem singliem neizskanēja vienīgi "Muscle Museum", "Unintended" un "Uno" (toties no debijas plates bija ievadošais "Sunburn"). Pēc atkārtotām iznākšanām izskanēja "Soldier''s Poem", "Invincible", "Plug In Baby", "Stockholm Syndrome", "Hysteria" un noslēgumā "Knights of Cydonia".

Ja ne emocionālākais, tad viens no pēdējo gadu jaudīgākajiem (ja ne jaudīgākais) koncerts, kas redzēts Latvijā.