"The Prodigy" solists, kuram drīz apritēs četrdesmitais mūža gads, stāsta, kā cīnījies ar savu iznīcinošo tieksmi pēc narkotikām un radis mieru provinciālajā Eseksā.
Kīts Flints stāsta par cīņu ar narkotikām un mieru
Ar saviem tetovējumiem, pīrsingiem degunā un maniaka skatuves tēlu Kīts Flints (Keith Flint) deviņdesmitajos bija pazīstams kā "visbiedējošākais cilvēks mūzikas pasaulē", bet personīgā saskarsmē izrādījās, ka viņš ir labsirdīgs un mierīgs cilvēks ar nevainojamām manierēm. Lai arī viņš nepārtraukti lamājas, pirms kādu (bieži pats sevi) nosauc par nelieti, Kīts atvainojas.
Kad mēs ar Flintu Rietumlondonā, Notinghilā satikāmies, lai izdzertu pudeli minerālūdens un iztukšotu augļu trauku, viņš uzreiz saprata, ka es neesmu roka žurnālists. Es biju centies, un vēl kā, noklausīties "The Prodigy" jauno albumu [] , bet Flinta prāts ir pārāk aizņemts ar citām lietām, lai jautātu manu viedokli.
Tā vietā mēs runājam par viņa lepnumu - Tjūdoru laikmeta namu Eseksā. Flints uztraucas, ka, tā kā pats ir no Eseksas, lasītāji nodomās, ka viņa māja, kas atrodas desmit akros (4 hektāri) zemes, ir tikai Tudor Barrat stila pakaļdarinājums, bet patiesībā šis nams ar zvanu torni, netālu no Felstedas ciematiņa, ir reģistrēts kā kultūras piemineklis. Felsteda ir pieminēta grāmatā "Doomsday Book", bet Flinta mājā savulaik pat pulcējušies Olivera Kromvela armijas kareivji. Mūziķis savā īpašumā māju ieguva praktiski sagrautu un centīgi to atjaunoja, uzceļot no drupām.
Viņš pat nopirka ielas posmu Bristolē, lai no turienes varētu paņemt mājas stilam atbilstošus akmeņus piebraucamā ceļa bruģēšanai. Pēc tam viņš sameklēja 19. gadsimta porcelāna tualetes un tām pieskaņotas izlietnes, lai radītu vannas istabā atbilstošu atmosfēru. "Par to visu runāt ir garlaicīgi un nav "rokenrolīgi", bet es patiešām mīlu savu māju," skaidro Flints, it kā atvainodamies. "Es pārdevu bruģakmeņus, kuri man palika pāri. Kā tu zini, es esmu no Eseksas un vienmēr esmu gatavs meklēt izdevīgu darījumu."
Kad Flints nekoncertē ar grupu, viņš ir mājās ar saviem sešiem suņiem, kas skraida pa milzīgo zemes īpašumu. Suņi - tā ir svarīga detaļa, jo, tieši pateicoties suņiem, Flints savulaik neesot izdarījis pašnāvību.
Deviņdesmitajos The Prodigy bija giganti, viņu albums "Fat of the Land" ieguva divkāršu platīnu. Grupa pārdeva vairāk nekā septiņpadsmit miljonus disku visā pasaulē un atšķirībā no daudzām citām britu 90. gadu zvaigznēm iekaroja arī Amerikas tirgu. Pēc pasīvā perioda šīs tūkstošgades sākumā jaunais albums "Inviders Must Die" tiek tirgots visā pasaulē un interese ir uzkurināta arī ar spīdošo uzstāšanos Glastonberijā.
Deviņdesmitajos vecāki uztraucās par saviem bērniem, kuri mēdza pazust deju klubos, lai lietotu ecstasy un dejotu skandalozo "Smack my Bitch Up" un "Firestarter" pavadījumā. Šobrīd ir grūti saskatīt saistību starp visu to un cilvēku, kurš tagad mierīgs sēž man pretī.
Flintam arī tagad ir tetovējumi un pīrsings degunā, bet nu viņš ir vienmēr skaidrā, un šajās dienās viņu visdrīzāk var sastapt sporta zālē, kur viņš nodarbojas ar boksu vai Brazīlijas džiu-džitsu. Viņš vairs nemēdz pazust pa kokaīna celiņu nezināmā virzienā.
Kad grupa pārcieta ne tos labākos laikus, bija brīži, kad daudzi Flinta draugi neticēja, ka viņš nodzīvos līdz savai četrdesmitajai dzimšanas dienai. Iesākumā Flints negrib runāt par šo savas dzīves periodu, jo, kā viņš izteicās, pārdzīvotā alkohola un narkotiku elle - tas ir pazemojoši, bet viņš negrib tikt žēlots.
Eseksā Flints saņēma bargu audzināšanu. Ar savu tēvu viņš vairs nesarunājas. Viņš bija apķērīgs zēns, bet ar smagu disleksiju. (Disleksija izpaužas kā vājinātas raksīšanas-lasīšanas spējas, ko nevar izskaidrot ar inteliģences trūkumu, uztveres grūtībām vai nepilnīgu apmācību. Bieži vien cilvēkiem ar disleksijas problēmām ir augsts inteliģences līmenis. No disleksijas cietuši Alberts Einšteins, Tomass Edisons, Aleksandrs Bells, Maikls Faradejs u.c.)
Kad sākās problēmas skolā, viņu sūtīja pie psihologiem, lai tie tiek galā, bet ārsti izrādījās bezspēcīgi. "Man vienmēr ir bijušas tā saucamās psihiskās problēmas. Es esmu ļoti pašiznīcinošs," stāsta Flints.
Jaunībā Kīts Flints daudz laika pavadīja ieslēdzies savā istabā, kur klausījās The Jam un sitās ar galvu pret sienu. Pirms viņam piedāvāja pievienoties "The Prodigy" kā dejotājam, bet vēlāk jau arī kā vokālistam, Kīts strādāja Breintrijā par jumiķi.
Daudzus savas dzīves gadus Flints nodzīvoja naidā pret tēvu, bet, kad "The Prodigy" kļuva populāri, viņš pieņēma lēmumu netērēt savu emocionālo enerģiju ienīšanai un vienkārši izsvītroja tēvu no savas dzīves.
Viņš sāka lietot narkotikas un izklaidēties ar meitenēm, kuras tā vien lipa pie grupas puišiem. Bet tolaik galveno kaifu Flintam sagādāja atrašanās uz skatuves. Panīkums, kas piemeklēja "The Prodigy", Flintam bija kā nāve.
"Saproti, grupa - tas man ir viss, tā ir vienīgā lieta, kuras dēļ es patiešām varu ar sevi lepoties. " Lai novērstu domas, Kīts nopirka sev Ferrari, bet ļoti nokaunējās, kad uzzināja, ka mašīnas vērtība nobraukuma dēļ ir kritusies par 60 000 mārciņām, bet tas ir vairāk, nekā viņa vectēvs nopelnījis visā savā mūžā. "Es ieslīgu narkotikās, daudz dzēru. Tas padarīja mani par noslēgtu, garlaicīgu un aprobežotu cilvēku."
Bet vēl lielāku problēmu radīja viņa atkarība no medikamentiem.
"Es varēju ēst un ēst tabletes, zaudējot skaitu, līdz izdevās aizmirsties." Es jautāju Flintam, vai ir bijušas domas par pašnāvību. "Ir bijušas. Bet, lai sevi nogalinātu, vajag daudz drosmes. Bet es biju gļēvs." Kad mūsu saruna draud kļūt jau pārāk drūma, Kīts saka, ka patiesībā nekad nedarītu sev galu, jo suņi viņam to nekad nepiedotu.
Tagad Flints ir izkļuvis no tā tumšā bezdibeņa, un daļēji tas ir noticis, pateicoties viņa lielajam laimestam - pateicoties tam, ka viņš satika "skaistu, velnišķīgi šerpu" japānieti – dīdžeju ar pseidonīmu Super Megabitch, kura spēlēja plates Tokijā. Tagad viņa dod priekšroku savam īstajam vārdam – Majumi.
"Mēs bijām tūrē, viņa vienkārši ienāca istabā, kurā mēs sēdējām, un ... nu tu zini, kā tas notiek, es pazaudēju runas spējas, es biju satriekts. Narkotiku un uzdzīves laiks man ir beidzies. Jā, mums visiem patīk izklaidēties, bet es no tā jau esmu noguris." Drīz vien viņi kļuva par pāri un pirms trīs gadiem Felstedā apprecējās – tā Flints atrada, ko mīlēt vēl, neskaitot "The Prodigy".
"Neteikšu, ka mēs plānojam bērnus, bet nevaru sacīt arī, ka neplānojam," mīklaini paziņo Flints. Laulības laikā Kīts ir atbrīvojies no narkotikām, cigaretēm un alkohola. Un Majumi atbalsta tikai vienu Flinta aizraušanos – motociklus. Brīvdienās viņi bieži dodas braucienos pa Eiropu, lai apmeklētu moto Grand Prix. "Mēs sēžamies kādā no mūsu „Range Rover”, plānojam maršrutu, pa ceļam apstājamies viesnīcās un jūtamies bezrūpīgi."
Tāpat viņi var palikt mājās un pētīt provinciālās Eseksas nostūrus. "Mums patīk rīkot piknikus ar sendvičiem, braukāt pa zaļajām alejām. Mana sieva mīl māju, suņus un dzīvniekus, kas mīt apkārtnē - aļņus, lapsas, kas nāk un ziņkārīgi bāž galvas caur sētu."
Vai arī tiek izklaidēti draugi - lielākoties viņu kaimiņi, kam ar mūzikas pasauli nav nekādas saistības. Flints mēdz skriet vai arī izbrauc ar kalnu velosipēdu, ņemot līdzi suņus. Viņš atzīst, ka savās mašīnās un motociklos "nosvilina" daudz benzīna, bet piebilst, ka iestādījis savā muižā astoņdesmit vietējos kokus un izveidojis pusjūdzi garu dzīvžogu. Tagad viņa brīvdienas vairāk atgādina provinces cilvēka dzīvi (kaut arī ar pīrsingu sejā).
Flints uzsver, ka neprātīgi mīl grupu un tās radīto mūziku, bet viņš neuztver sevi vai savu mākslu pārāk nopietni. Fakts, ka pēc mēneša viņam apritēs četrdesmitais mūža gads, nevieš Flintā bailes. Viņš ir možs, enerģisks un jūtas labāk nekā jebkad.
"Esmu bijis visos zemeslodes nostūros, esmu paspējis izdarīt vairāk, nekā daudzi citi varētu tikai sapņot." Bet Flints negrasās samazināt apgriezienus un nedomā to darīt arī tad, kad viņam būs pāri sešdesmit, kā, piemēram, "The Rolling Stones" un citi vecie rokeri. "Bet tas nedrīkst pārvērties pantomīmā," asi piebilst Flints.
The Times - 15.augusts.
Atgādinām, ka 3.oktobrī The Prodigy koncerts gaidāms Olimpiskajā Skonto hallē Rīgā.