Liepiņa un Dimitera jaunā muzikālā drāma tapusi, atsaucoties uz pēdējo gadu notikumiem Latvijā.

TVNET: Pavisam drīz pirmizrādi piedzīvos jūsu komponētā muzikālā drāma "Vadonis", kas veltīta Kārlim Ulmanim. Sakiet, vai arī šodien Latvijai būtu nepieciešams šāds politisks vadonis, līderis, kas uzņemtos atbildību un pārņemtu varu valstī? Vai redzat potenciālus kandidātus? ...piemēram, Rīgas vicemērs nesen kādā intervijā izteicies, ka vēlētos pārņemt varu valstī...

TVNET: Esat nesen atgriezies no Lucernas mūzikas festivāla, kādi iespaidi? Vai izdevās arī apmeklēt kādu no Rīgā notikušā Garīgās mūzikas festivāla koncertiem un vai šāda nopietna akadēmiskā mūzika arī jūs interesē?

Zigmars Liepiņš: Apmeklēju vairākus koncertus Lucernā, kur notiek viens no nozīmīgākajiem akadēmiskās mūzikas festivāliem pasaulē. Izcilas akustikas koncertzālē muzicēja pasaules labākie simfoniskie orķestri. Un man bija prieks un lepnums par diviem mūsējiem, kuri ir nonākuši pasaules mūzikas pašā spicē. Vienā Andris Nelsons ar savu Birmingemas simfonisko orķestri, kuram viņš iedevis jaunu emocionalitātes līmeni, un divos Mariss Jansons ar Amsterdamas Concertgebouw orķestri. Pēdējais pasaules orķestru reitingā jau vairākus gadus ieņem pirmo vietu, kas pats par sevi nebūtu tik svarīgi, ja tiešām šā orķestra ansambļa skanējums un muzicēšanas līmenis nebūtu tik ļoti atšķirīgs un pārāks par citiem šobrīd. Un te nu prātā nāk salīdzinājums ar sportu. Ja kāds latviešu treneris šodien vadītu, piem., Los Angeles Lakers vai kādu citu top klubu, tad droši vien pirmās lapas medijos būtu pilnas ar stāstiem par katru šā amerikāņu kluba uzvaru. Par Nelsona vai Jansona uzvarām koncertzālēs raksti ir mazi vai to nav vispār. Tas pats arī par Elīnu Garanču, Maiju Kovaļevsku, Marinu Rebeku, Aleksandru Antoņenko kuru katra uzstāšanās Metropoliten operā vērtējama kā uzvara tenisā US Open. Par pašiem koncertiem un to saturu jālasa Šveices mūzikas kritiķu recenzijas, kurās vērtējuma gamma bija no lieliski līdz izcili! Un nav tā, ka viss notiek tikai tur, bet te nē. Piemēram, Artūra Onegera muzikāli dramatiskās oratorijas "Žanna d’Arka uz sārta" atskaņojums Māra Sirmā vadībā bija fantastisks, un biju priecīgs, ka man izdevās to dzirdēt. Bet domāju, ka, turpinoties šī brīža kultūrpolitikai, perspektīvas nav rožainas.

TVNET: Kā jūs vērtējat, piemēram, Pētera Vaska vai Arvo Pērta daiļradi? Zigmars Liepiņš: Es negribu vērtēt divus izcilus māksliniekus. Īstais vērtējums ir tas, ka viņu darbi ir pieprasīti starptautiskajā mūzikas tirgū.

TVNET: Cik jums ir svarīga kolēģu komponistu atzinība? Vai tomēr galvenais darba veiksmes indikators ir publikas mīlestība un aplausi?

Zigmars Liepiņš: Bieži vien tas, ko es pasaku ar pamatīgu ironijas devu, tiek tulkots milzīgi nopietni. Tāpēc, izmantojot rakstu zīmes, atbildēšu tā - komponisti ir līdzīgi zirnekļiem vienā stikla burkā :-)))))

TVNET: "Vadoņa" preses konferencē minējāt, ka mūziku izrādei esat sarakstījis 840 stundās. Pastāstiet lūdzu sīkāk - cik apjomīgs ir darbs, cik tam daļu, cēlienu?

Zigmars Liepiņš: Man vienkārši kādā vakarā ienāca prātā saskaitīt, cik laika es patērēju darbam, jo mūziku, atskaitot divus, trīs fragmentus, sāku rakstīt 22.maijā, pabeidzot 26.jūnija 00.26 :-)

Pēc tam aranžējumu es rakstīju līdz 26.jūlijam. Kopā šajā laikā es, atskaitot svētkus un dažas brīvdienas, biju nostrādājis 52 dienas pa apmēram 16 stundām - kas ir apmēram 840 stundas.

TVNET: Klausoties atsevišķus muzikālos demo fragmentus, ko jūs nule kā no "komponista darba galda" laipni piedāvājat noklausīties TVNET lasītājiem, piemēram, "Atentāta ievads" (skat. Audio: ), rodas iespaids, ka nedaudz apokaliptiskie, draudīgie sintezatoru tembri aizgūti no kādām populārām kara videospēlēm. Kas atšķirs šos demo ierakstus no dzīvās izrādes?

Zigmars Liepiņš: Es pat nezinu, ko uz tādu jautājumu atbildēt. Pirmkārt nākas jūs apbēdināt, jo es tiešām nespēlēju videospēles, kur nu vēl kara videospēles. Man tādu nemaz nav. Es paskatījos dzimšanas apliecībā un ieraudzīju, ka tas nekādi nav iespējams.

Otrkārt tembri sintezatoros ir tādi, kādi tur ir, bet šeit nav sintezatoru. Es tos vispār nelietoju. Tehnoloģija ir būtiski savādāka. Tiek lietoti dažādi dzīvā orķestra (ja kādam tas kaut ko izsaka, piemēram, VSL) sampli un radīta mūzika, kas ir ilustratīva un situāciju raksturojoša, bet, lai gūtu pilnu priekšstatu, nāktos sagaidīt dziedājumu. Tas arī atšķirs demo no izrādes, kā arī kvalitatīvāks mix un 3D skaņa, kuru pagaidām laikam es šeit veidoju vienīgais. Esmu pat izdomājis nodarbes nosaukumu – skaņu dizains.

TVNET: Muzikālajā fragmentā "Fermeru deja" (skat. Audio: ) saklausīju īru (varbūt latviešu) tautas mūzikai raksturīgas dūdu skaņas; kādu Kārļa Ulmaņa biogrāfijas posmu tās raksturo?

Zigmars Liepiņš: Apsveicu sevi, jo, ja no šā mazā gabaliņa ir saprotams, ka tā ir īru mūzikas stilizācija, tad viss ir kārtībā. Tur, protams, bez dūdām ir vēl fiddle, bombarde u.c. īru instrumenti

Tā ir speciāli veidota situācija, jo Ulmanis nonāca Amerikā un sāka strādāt kādā fermā. Es domāju, kāpēc gan tur priekšā nevarētu būt īri. Īri bija tauta, kas glābās no baisas nabadzības Īrijā, emigrējot uz Ameriku. Piemēram, Kenediji ir īri. Šodien arī latviešiem tā ir. Ko nu tur slēpt. Tādas tās paralēles...

TVNET: Izrādes režisors Edmunds Freibergs esot ilgi domājis, vai ķerties pie šīs izrādes iestudēšanas. Tajā piedalās rekordliels aktieru skaits - 40, tajā skaitā arī Latvijas Kultūras akadēmijas trešā kursa studenti. Kāda loma izrādē atvēlēta dziedātājam Donam un Zanei Dombrovskai?

Zigmars Liepiņš: Man grūti spriest par rekordiem, bet daudz ir. Dons studijā iedziedāja trīs dziesmas pirms aizbraukšanas. No tām divas ar Zani. Man ar viņiem abiem jau sena sadarbība no "Adatas" laikiem. Bet izrādē Donam lomas nav.

Zane pašlaik arī mācās Kultūras akadēmijas trešajā kursā un kopā ar kursabiedriem piedalīsies izrādē. Viņa paralēli ar Ditu Lūriņu spēlēs Marijas (Vizbulītes) lomu. Dona un Zanes iedziedātais audio fragments (Audio: ) "Aina ar vēstulēm" ir situācijā, kad Ulmanis raksta vēstules uz Latviju un lasa pretim saņemtās. Tāda skumja un smeldzīga noskaņa, kurā dominē vientulība un vēlme atgriezties.

turpinājums sekos ...

Bezmaksas lejupielādei savā mājas lapā "www.zigmarsliepins.lv" komponists piedāvā divus skaņdarbus: