Ar plašu programmu gan galvaspilsētā, gan reģionos nedēļas garumā 119 pašmāju kolektīvi un desmit viesu grupas rosinās apmeklētājus pievērst uzmanību savu māju kultūras tradīciju elementiem.

Aktivitātes novados

Tradicionāli festivāla Baltica laikā viena diena tiek veltīta izbraukumiem uz novadiem. Šajā reizē Novadu diena, 15. jūlijs, tiks pavadīta Kurzemē, rīta agrumā, saules lēktā apciemojot arī jubilāri – Cēsis. Dalībnieki dosies uz Liepāju un Bārtu Liepājas rajonā, Pampāļiem Saldus rajonā, Suitu novadu – Alsungu, Gudeniekiem (Kuldīgas rajons) un Jūrkalni (Ventspils rajons), Milzkalni Tukuma rajonā, Puzi Ventspils rajonā, Dundagu un Kolku Talsu rajonā un Jūrmalu.

Kurzemē dalībniekus uzņems vietējie saimnieki un ļaus saimniekot savās lauku sētās. Bārtā dalībnieki iemēģinās roku vainagu pīšanā, aušanā, grozu darināšanā un arī kārtīgas sētas darināšanā. Liepājā viņiem ļaus saimniekot folkloras centrā Namīns, Suitu novadā un Milzkalnē dalībnieki no līdzi paņemtajiem produktiem vārīs zupu. Puzē klātesošajiem ierādīs lauku darbus ar seniem darba rīkiem, kur neiztiks arī bez pļaušanas sacensībām un vizināšanās zirgu pajūgā. Dundagā dalībniekiem atklās īsteno sklandu raušu veidošanas noslēpumus, bet Kolkā zvejnieku ciemā notiks tīklu lāpīšana, zivju ķidāšana un to žāvēšana. Pampāļos rādīs, kā siet sieru, veidot sadzīviskus priekšmetus no māla. Protams, saimniekošana nav iedomājama bez dziesmām un dejām! Līdzi darboties tiks aicināti arī skatītāji un ārvalstu viesi: Suitos – udmurtietes no Krievijas un horvāti, Milzkalnē – ķīnieši, Puzē – dūdalnieki no Lielbritānijas, Dundagā – norvēģi un lietuvieši, Pampāļos – igauņi, Bārtā – somi, bet Liepājā – poļi.

Īsi par viesiem Visai interesants ir fakts, ka latviešu kopa Dūdalnieki piedalīsies kā viesi. Izrādās, tā ir latviešu kopa Ziemeļanglijā, kas savu darbību uzsākusi 1983. gadā. Kopas darbības pamatā ir latviešu folkloras mūzikas materiāli, dziedāt un spēlētprieks. Dūdalnieki piedalījušies dažādos pasākumos un festivālos Lielbritānijā, Francijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā, tomēr dalība Baltica festivālos Latvijā kopai ir ļoti svarīga.

Ziemeļu kaimiņi no Igaunijas šogad ieradīsies ar folkloras grupu Tantsurļļm un Verskas igauņu tautasdziesmu kori Leiko. Folkloras grupā ir dejotāji vecumā no 13 līdz 76 gadiem. Tās repertuārā pamatā igauņu, kā arī citu tautu tradicionālās tautas dejas, tiek izpildītas arī jaunrades un sporta dejas. Savukārt setu koris Leiko izceļas ar unikālajiem tautastērpiem, kas nereti apbrīnoti daudzās pasaules malās.

Ar 25 dalībnieku kolektīvu no Krievijas Latvijā viesosies folkloras ansamblis Invozho. Tajā darbojas Karamasas Peļgas ciemata iedzīvotāji. Baltica 2006 apmeklētājiem būs iespēja redzēt Udmurtijas rituālus. Speciālisti atzīmē, ka tās ir tehniski ļoti sarežģītās kāzu dziesmas, karavīru dziesmas un Akaška (Lieldienu) melodiju variācijas.

Kongsbergas mūzikas un deju ansamblī no Norvēģijas katrs grupas dalībnieks valkā savas dzimtās pilsētas vai reģiona tradicionālo apģērbu. Latvijā norvēģi prezentēs tradicionālas dziesmas, dejas un mūziku no dažādiem Norvēģijas reģioniem.

Pasākumā piedalīsies Turku (Somija) asociācija – tautas deju grupa Virsut, kurā darbojas 17 līdz 20 gadus veci jaunieši. Viesu vidū redzēsim Lietuvas bruņoto spēku, Viļņas garnizona virsnieku kluba folkloras ansambli Vilnele. Grupas muzikanti spēlē dažādus instrumentus, ieskaitot akordeonu, vijoli, tradicionālo kontrabasu, zvaniņu grabuli, bungas un taboru. Horvātiju pārstāves ansamblis Broda. Programmā būs autentiskā mūzika un dejas no vietējā reģiona, kuriem raksturīgi krāšņi, oriģināli tērpi.

Garāko ceļu mēros Ķīnas Lioningas tautas mākslas grupa, kas atrodas vistālāk uz dienvidiem no visām Ķīnas ziemeļaustrumu provincēm. Dziesmas, dejas un mūzikas no ansambļa Zywiec Highlanders repertuāra izpildīs Polijas tautas dziesmu un deju ansamblis Jodelki.

Neizpaliks arī Rīga

Vairāk nekā 2000 dalībnieku pamanīsies pieskandināt ne tikai Turaidu, Siguldu, Cēsis un Kurzemi, bet arī Rīgu, kur notiks vairāki nozīmīgi pasākumi un kalpos kā centrālā pulcēšanās vieta, izdzīvojot festivāla tēmu Mūsmājas. Doma laukumā no 12. līdz 15. jūlijam darbosies Festivāla sēta. Simboliskā klētī, guļbūves namiņā, interesentiem tiks sniegta informācija par festivāla norisēm un būs iespēja iegādāties festivāla suvenīrus. Blakus tam, kā jau kārtīgā sētā, būs puķu dārziņš. Turpat – bērnu laukums, kur visiem būs iespēja doties kopīgās rotaļās un spēlēs ar bērnu un pieaugušo folkloras kopām un etnogrāfiskajiem ansambļiem.

Katru dienu, no pusdienas laika līdz pat vēlam vakaram, skatītājiem būs iespēja noskatīties Latvijas folkloras kopu un ansambļu tematiskos priekšnesumus. Savukārt izsalkušos virtuves saimnieces pacienās ar latviskiem ēdieniem.

Īpaši krāšņa plānota Festivāla sētas atklāšana 12. jūlijā pulksten 17 ar dūdu un simbolisku lāpu gājienu, kā arī uguns rituālu un seno cīņu atveidu. Pulksten 21 dalībnieki ar Baltijas valstu grupu piedalīšanos pulcēsies vienkopus, lai kopīgi atcerētos pārdzīvotos vēstures notikumus.

14. jūlijs festivālā ir Rīgas diena. Pulksten 13.30 dalībnieki pie Rātslaukuma vienosies gājienam pa Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim un tad pa Kaļķu, Vaļņu un Smilšu ielu uz Doma laukumu.

Pēcpusdienā un vakarā dalībnieki, gan pašmāju, gan viesi, ieskandinās Rīgas koncertzāles. Koncertus rīdzinieki un Rīgas viesi varēs izbaudīt, nepērkot ieejas biļeti.

Pulksten 16 sāksies koncerts Es piedzimu māmiņai Mazajā ģildē. Tajā folkloras kopas vēstīs par krustību, kristību jeb krustabu godiem, jeb arī pādes dīdīšanu, kā nu kur to dēvē, visos Latvijas novados, arī Gruzijā un Igaunijā. Pulksten 18 koncertzālē Ave Sol skanēs koncerts Abrenes bolsi, par kuru tā režisors Dainis Stalts teic: "Tautai var atņemt zemi, bet nevar atņemt dziesmu, tā kā gājputns pārlido no paaudzes uz paaudzi," solot sajust Abreni dziesmās un dzejā.

Jestrs koncerts pulksten 19 gaidāms Reformātu baznīcā – Siļķe kažokā. Jaunieši (arī Dūdalnieki no Lielbritānijas) ietērps dziesmas šodienas kažokā, respektējot tradīcijas. Ar humoru tiks izspēlēta sacensība starp komandām – folkloras kopām, bet skatītāji varēs piedalīties kā vērtētāji ar apbalvošanu noslēgumā.

Pulksten 21 sāksies dižkoncerts Tēvzemes mācība Rīgas Kongresu namā. Ar dziesmām, mūziku un dejām tiks piedāvāts ieskats tautu vēstures nozīmīgākajos posmos – no pasaules radīšanas un brīvības cīņām līdz harmoniskai dzīvei tēva sētā, dzimtas lokā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Norvēģijā, Horvātijā un Polijā.

***

Baltica 2006 programma

12. jūlijs – Baltijas diena

13.00 Starptautiskās tautas lietišķās mākslas izstādes atklāšana Rīgas Kongresu namā

17.00 Festivāla sētas atklāšana Rīgā, Doma laukumā

19.00 Pulkā eimu... konkursu laureātu koncerts Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā

21.00 Baltijas valstu grupu priekšnesumi Festivāla sētā

13. jūlijs – Dainu kalna diena 12.00 Sarīkojumi Festivāla sētā, sadziedāšanās un sadancošana

12.00 Koncerts Siguldā, Kultūras nama skvērā

15.30 Novadu programma Man galdiņš piederēja Turaidā, Dainu kalnā

18.00 Festivāla atklāšanas koncerts Turaidā, Dainu kalna Dziesmu dārzā

14. jūlijs – Rīgas diena

12.00 Sarīkojumi Festivāla sētā

13.30 Festivāla gājiens: Rātslaukums – Brīvības piemineklis – Doma laukums

16.00 Koncerts Kad es dzimu māmiņai Mazajā ģildē

18.00 Koncerts Abrenes bolsi koncertzālē Ave Sol

18.00 Koncerts Es pazinu to meitiņu Rīgas Kongresu nama Jaunajā zālē

19.00 Koncerts Siļķe kažokā Reformātu baznīcā

21.00 Dižkoncerts Tēvzemes mācība Rīgas Kongresu namā

15. jūlijs – Novadu diena

11.00 Sarīkojumi Festivāla sētā

12.00 Sarīkojumi pagastos un pilsētās – Pampāļos, Kolkā, Dundagā, Milzkalnē, Puzē, Jūrkalnē, Gudeniekos, Alsungā, Bārtā, Liepājā, Cēsīs, Jūrmalā

16. jūlijs – Noslēguma diena

12.00 Mājinieku un viesu sadziedāšanās Kuldīgā

17.00 Noslēguma koncerts Kuldīgas pilsētas estrādē

Ieeja pasākumos brīva

- No 12. jūlija līdz 6. augustam I starptautiskā tautas lietišķās mākslas izstāde

Rīgas Kongresu namā un Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā (muzejā ieejas maksa)