Platē dzirdamas jaunas Hardija Lediņa un viņa sadarbības partnera un drauga Ojāra Apiņa komponētās dziesmas ar dzejnieces Liānas Langas vārdiem. Dziesmas iedziedājuši Edīte Baušķeniece, Roberts Gobziņš un aktrise Gundega Ozolīte. Dziesmu ieraksti tapuši Eksperimentālās mūzikas laboratorijas studijā, ko vada Ojārs Apinis. Papildus platē ietverti trīs unikāli, līdz šim nedzirdēti Hardija Lediņa iedziedāto dziesmu ieraksti, no kuriem viens tapis 1962. gadā. Plates vāku rotā Lilijas Dineres zīmējums. Izdevuma bukletā lasāms muzikoloģes Daigas Mazvērsītes ievadraksts, kurā vērtēts jaunais ieraksts un Hardija Lediņa radošā darbība kopumā.

Šā gada 13. jūlijā Nacionālā mākslas muzeja Radošajā darbnīcā Torņa ielā 1 plkst. 18.00 tiks atklāta izstāde „Manā mežā nav neviens”, kur būs skatāmi 80. gadu multimediālās mākslas un mūzikas pioniera Hardija Lediņa kopā ar Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcu (NSRD) un draugiem radītie darbi. Izstādes atklāšanā notiks „Dziesmu neuzrakstītai lugai” pirmā noklausīšanās.

„Varētu teikt, ka Hardijam Lediņam dzīve bija viena no mākslas formām un viņa personība neiekļaujas nekādās klišejās. Man liekas, ka viņš ir ietekmējis veselu paaudzi Latvijas mākslā un mūzikā,” rezumē dziedātāja Edīte Baušķeniece. „Man ir prieks, ka arī mana dēla paaudze spēj novērtēt NSRD radītos šedevrus. Manā radošajā dzīvē sadarbība ar Hardiju un Liānu ir vissmalkākā, vispersoniskākā pieredze. Ierakstīšanas process līdzinājās meditācijām – kad tu jūti, ka esi nokļuvis pie apzināmās pasaules paša horizonta un no zemes atrauties kļūst tik viegli...”

Hardija Lediņa pēcnāves disku izdevis projektu un sabiedrisko attiecību birojs Idea Media sadarbībā ar VKKF un sponsoriem: Film Angels Studio, ZOOM, Eilas Rancānes konsultāciju biroju, Ruti Lediņu un Mārtiņu Saulespurēnu. Informatīvo atbalstu projektam sniedz Radio Naba. „Dziesmas neuzrakstītai lugai” varēs iegādāties mūzikas ierakstu veikalos „Upe”. Viena CD cena – Ls 6.99

Hardijs Lediņš

1955-2004

1979. gadā absolvēja Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultāti. 1982. gadā kopā ar Juri Boiko dibināja Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcu (NSRD), kuras ietvaros kopā ar Imantu Žodžiku, Aigaru Sparānu, Ingunu Černovu u.c. māksliniekiem veidoja performances, akcijas, videoinstalācijas, nodarbojās ar videomākslu, rakstīja mūziku. Kopš 1989. gada darbojās kā neatkarīgs mākslinieks. 1990. – Francijas Ārlietu ministrijas Multimediju biroja stipendija Parīzē. 1992. – DAAD stipendija Rietumberlīnē. 2002. – LMS gada balva par veiksmīgāko vides projektu “Bolderājas gājiens Lieldienās”

Diskogrāfija (NSRD): 1983. - Invalīdu tramvajs 1984. - Kuncendorfs un Osendovskis 1985. - Medicīna un māksla 1986. - Vējš vītolos 1987. - Faktu vispār nav - Dr. Enesera binokulāro deju kursi 1988. - 30/15 - Neskaties! 1999. – Kuncendorfs un Osendovskis - Medicīna un māksla 2000. - NSRD un Ieva Akurātere - Tiny Crabs of Deep Waters 2001. - Lambs in City Landscape - Rolstein on the Beach (kopā ar Kasparu Rolšteinu) 2002. - NSRD labākās dziesmas (veltīts Jurim Boiko) 2003. - Genādijs klauvē pie durvīm (kopā ar Kasparu Rolšteinu) 2006. - Dziesmas neuzrakstītai lugai

Videogrāfija: 1986. - Cilvēks dzīvojamā vidē - Transwelt/Transzeit (NSRD) 1987. - Aisberga ilgas/Vulkāna sapņi - Pavasara tecīla (NSRD) - Dr. Enesera binokulāro deju kursi (NSRD) - Gājiens uz Bolderāju, postprodukcija 1991 (NSRD) 1988. - Pavasara sekvences, postprodukcija, 1991 (NSRD) 1989. - Ābeļziedi (V.Poikāns, M.Ķimele, Māris Martinsons) 1990. - La Dance Binoculaire de Paris (Parīzes binokulārā deja) 1991. - Zelta kurpīte (Krupis Baravika) 1996. - Atvadas no impērijas (Krupis Baravika) 2003. - Ko lai es tagad daru? (videoinstalācija)