Jāsaka uzreiz, ka šis nebija "tradicionāls" rokfestivāls, kāds notiek daudzviet Eiropā, pirmkārt jau tādēļ, ka tas balstījās uz savdabīgas, ideālistiskas idejas pleciem, proti, festivāla mērķis bija popularizēt tieši Eiropas Savienības valstu roka, pop, elektronisko, džeza mūziku, portugāļu folkmūziku, vācu rokmūziku, itāļu hiphopu u.tml. Festivāls ar 50 dažādiem koncertiem centās ilustrēt Eiropas krāsaino mūzikas paleti un tās radošo potenciālu. Jāatzīmē, ka "EuropaVox" tiek organizēts kopā ar tādiem pasaules zīmoliem kā MTV, Telerama, SNCF, Yahoo music, Fnac u.c.

Otrkārt jāmin festivāla norises vieta - tā centrs bija Francijas vidienes pilsēta Clermont-Ferrand, kurā mīt apmēram 270 000 iedzīvotāju. Pilsēta galvenokārt slavena ar riepu ražotāju "Michelin" rūpnīcu un galveno biroju. Diemžēl festivāla norise sakrita ar kādu bēdīgu faktu, proti, aizsaulē bija aizgājis "Michelin" vadītājs Eduards Mišelins un visa pilsēta dzīvoja sēru noskaņā.

Treškārt - festivāla kodolu veidoja tā dēvētie ambassadors jeb visu Eiropas Savienības valstu jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kas ar lokālu konkursu starpniecību ieguvuši iespēju pārstāvēt savu valsti šajā festivālā. Blakus Igaunijas, Lietuvas, Spānijas, Kipras, Maltas, Zviedrijas u.c. valstu jauniešiem uz festivālu devās arī Latvijas delegācija, kas ieguva ceļazīmi uz festivālu portāla TVNET rīkotajā konkursā. Tieši TVNET bija Latvijas oficiālais pārstāvis "EuropaVox" festivālā.

Paralēli koncertiem, kas norisinājās visā Auveragne reģionā, darbojās "profesionāļu telts", kurā katrai valstij bija iespēja prezentēt savas zemes mūziku, koncertdzīves iespējas u.tml.

Pirmā diena

Pirms došanās uz Franciju biju rūpīgi izpētījis festivālā piedāvāto koncertu klāstu un atklājis vairākus jau zināmus vārdus. Par festivāla vienu no lielākajām zvaigznēm noteikti var minēt portugāļu fado mūzikas lepnumu Mariza, kas pirms kāda laika viesojās arī Latvijā. Mariza dzimusi Āfrikā, Mozambikā, bet vēl bērnībā kopā ar vecākiem pārcēlusies uz dzīvi Portugāles galvaspilsētā Lisabonā. No iepriekš dzirdētiem māksliniekiem jāatzīmē arī poļu dīdžeji Skalpel, projekta panākumu atslēga ir 60. un 70. gadu spēcīgā poļu džeza ierakstu krātuve. Skalpel, kas ir divi poļu jaunieši Marcin Cichy un Igor Pudlo no Vroclavas, gluži kā pirms viņiem St. Germain un Cinematic Orchestra, semplē poļu džeza plašu ierakstus, kombinējot tos ar mūsdienu skaņu. Festivālā viesojās arī Alec Empire, īru indīpopa kolektīvs The Chalets, britu elektrofanka grupa The Herbaliser, dīdžejs Wax Taylor u.c.

Festivāla atklāšanas koncerts (otrdien, 30. maijā) notika jaunuzceltā pilsētas koncertzālē "Auditorium du Polydome", kas vizuāli atgādināja Kongresu nama un Lielās Ģildes arhitektonisko sakausējumu, sēdvietas izvietotas līdzīgi kā kinoteātros - pēc augoša kāpņu principa. Vakara galvenais akcents tika likts uz popmūzikas un akadēmiskās mūzikas sintēzi, proti, koncertā kopā ar popgrupām muzicēja pasaulslavenais orķestris "Orchestre d''Auvergne".

Atklāšanas koncertu ievadīja spāņu britpopa grupa The Sunday Drivers, kas citēja teju vai visu britu mūzikas vēsturi - sākot ar "The Beatles" un "Oasis", beidzot ar Džeimsu Blantu. Brīžiem, pateicoties stīgu aranžējumiem, iezagās arī kaut kas no The Flaming Lips un Mercury Rev noskaņām. Kopumā diezgan garlaicīgi, iespaids, manuprāt, varēja būt daudz labāks, ja spāņi dziedātu savā dzimtajā mēlē, nevis atklāti mēģinātu imitēt britu mūzikas paraugus.

Par vakara naglu jau iepriekš pasludināti beļģi Venus jau bija galvas tiesu pārāki, īpaši jāuzteic savdabīgie orķestra aranžējumi, kas brīžiem nedaudz gotiskos Venus spēja pagriezt Arcade Fire un pat Nika Keiva virzienā. Tiesa, atkal pārmetums par angļu valodu ...

Pēc koncerta - kokteiļvakars, kur jaunieši savā starpā var iepazīties tuvāk, šeit jāpiebilst, ka gandrīz četru stundu ilgajā pārbraucienā ar vilcienu no Parīzes uz Clermont-Ferrand somu pārstāvji jau bija paspējuši sapazīties teju vai ar visiem jauniešiem - "Vodka - Connecting People"...

Hiphopa vakars

Nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ trešdienas pikniks milzīgā kalna "Puy-de-Dome" virsotnē tika atcelts un mums tika atvēlēts brīvais laiks līdz pat vakara koncertam, kas veltīts Eiropas hiphopa mūzikai. Daļa jauniešu devās aplūkot vecpilsētu, daļa zvilnēja parka zālītē, pēc Latvijas delegācijas iniciatīvas tika nopirkta bumba un rīkoti savdabīgi starptautiski futbola mači. Jāpiebilst, ka Latvija ar viesspēlētāju no Vācijas pamatīgi sakāva apvienoto Kipras un Francijas izlasi...

Vakara lielākais pārsteigums bija vācu hiphopa kolektīvs Puppetmastaz, kas savdabīgā veidā pārcēluši leļļu teātra estētiku uz lielās skatuves. Katram reperim bija sava lelle, kas aiz skatuves aizslietņa sarunājās ar publiku, repoja, dziedāja, atgādinot kaut ko no slavenā leļļu šova "Muppet Show" vizuālā tēla. Vietām ļoti smieklīgi: "We''re back," iesaucās degunradzis. "2009! Yeah!" piebalso kāds leļļu mošķis.

Austriešu Bauchklang bija ļoti līdzīgi mūsu pašu "Cosmos" puišiem, tikai vienīgā atšķirība, ka austrieši rečitēja un muzicēja "beat box" manierē. Slovēņu N''Toko bija pablāvs regejs un ne ar ko īpašu neizcēlās.

Dāmu rokmūzikas vakars

Diemžēl nezināmu iemeslu dēļ rokmūzikas vakarā neuzstājās britu jaunās roka sensācijas The Subways, varbūt arī tādēļ šis vakars muzikālā ziņā bija visneizteiksmīgākais. Stipri neinteresanti izrādījās maltieši The Beangrowers, kas spēlēja kaut ko starp indī un poproku, Beļģiju pārstāvēja kolektīvs An Pierle, kura galvenais trumpis bija gara auguma blonda soliste, kas pie klavierēm sēdēja uz apaļas, caurspīdīgas bumbas un centās izspiest no sevis lielas un patiesas emocijas. Rezultāts bija visai bēdīgs - pareizā muzikālā pavadījuma dēļ An Pierle labākajā gadījumā varētu saukt par neizdevušos Keitas Bušas un Zero 7 kopiju.

Par vakara spilgtāko priekšnesumu varbūt varētu dēvēt jauno meiteņu apvienību no Šveices The Delilahs - trīs ļoti izskatīgas pusaudzes ar ģitārām un bungām spēlēja diezgan agresīvu rokmūziku, sakausējot kaut ko no Elastica, Sleeper un Avrilas Lavinjas. Būtībā tādas kā bārbijas ar ģitārām, tiesa, cauri spīd komerciāls aprēķins, taču kopumā nekāda vaina.

Dienas vidū festivāla rīkotāji visus "pārstāvjus" bija aizveduši uz vulkāna muzeju ("Vulcania"), kur, neskatoties uz butaforisko ekspozīciju, mēs lieliski pavadījām laiku. Pirms koncerta tika atklāta arī "profesionāļu telts", kur pulcējās visu valstu mediju, koncertorganizāciju, mūzikas izdevniecību pārstāvji. Kāds polis nesēdēja rokas klēpī salicis un izdāļāja savu hiphopa promo ar vārdiem: "Check out my shit!"...

Elektroniskās mūzikas vakars

Elektroniskās mūzikas vakars pēc pieteiktajiem māksliniekiem solījās būt vissaistošākais, un zināmā mērā tā arī notika. Poļu Skalpel gan vairāk spēlēja savu dīdžejsetu, mazāk rotaļājās ar poļu džeza klasiku, taču puiši atstāja solīdu iespaidu, īpaši jāuzteic izcili sinhronais videoprojekciju darbs.

Viens no pazīstamākajiem festivāla vārdiem bija britu elektrofanka kolektīvs The Herbaliser, kas savā britu stilā demonstrēja elegantu sniegumu, tiesa, brīžiem pārāk vienmuļu.

Solītie Berlīnes regeja spīdekļi Seed diemžēl ar neko īpašu nepriecēja, franču triphopa un hiphopa dīdžejs Wax Taylor demonstrēja profesionālu dīdžeja setu, taču par vakara pārliecinošāko sniegumu tomēr, šķiet, jāuzskata poļu Skalpel.

Pēc koncerta jaunieši jau tradicionāli pulcējās uz ballīti viesnīcas koridorā, sarunas līdz rītam, vīns, galda futbols un vienreiz pārlieku skaļas klaigāšanas dēļ pat policijas ierašanās...

Pasaules mūzikas vakars

Sestdien jau pilnā sparā norisinājās katras valsts stenda uzsaukšanas pasākumi, promo disku dalīšana, vizītkaršu apmaiņa u.tml. Pa dienas vidu tie, kas vēlējās, varēja apmeklēt pilsētas laikmetīgās mākslas muzeju, kur koncertu sniedza franču jaunā postroka grupa Kafka. Puiši sarkanu gaismekļu atmosfērā, muzeja seno sienu ieskauti, demonstrēja apskaužamu prasmi savienot matemātisku postroku ar ambientām un niansētām atkāpēm, radot asociācijas gan ar Tarentel, GYBE, gan ar Mogwai un franču leģendāro grupu Magma.

Vēlāk man izdevās pārmīt dažus vārdus ar grupas bundzinieku, tiesa, jāatzīst, ka frančiem tiešām ir milzīgas problēmas ar angļu valodu, īpaši jau tādā nelielā pilsētiņā kā Clermont-Ferrand, kur tūristu bukleti ir tikai un vienīgi franču mēlē.

Vakarā es vēlējos dzirdēt tikai vienu koncertu, proti, portugāļu fado dīvas Marizas (Mariza) priekšnesumu. Tas nelika vilties - atšķirībā no Rīgas koncerta, kur dziedātāju pavadīja tikai četri ģitāristi, šeit muzicēja papildu stīgu kvartets un perkusionists. Festivāla muzikālā virsotne! Vēl jāpiemin, ka pasaules mūzikas koncertā vēl uzstājās tikai rumāņu kolektīvs Lola Lafon & Leva, kas savas dziesmas izpildīja nevis rumāņu, bet franču valodā - vāji.

Rokmūzikas vakars

Pēc piknika "Puy-de-Dome" virsotnē, kas kādreiz ir pat bijis viens no "Tour De France" posmiem un no kura labos laika apstākļos pat var redzēt jūru, mēs devāmies uz festivāla galakoncertu, kur par galvenajām zvaigznēm vietējie franči uzskatīja savā zemē populāros gotiski teatrālos rokerus Dionysos. Jāsaka, ka latviešu delegācija vairāk par vienu dziesmu nespēja to izturēt un gaidīja teicamo īru indīpopa kolektīvu The Chalets.

The Chalets bija labi, kaut visu koncertu grupu vajāja sīkas tehniskas ķibeles. Grupas centrā pie sintezatora un ksilofona dziedāja un grozījās divas dāmas. Izskatījās, ka retro kleitas būtu aizgūtas no meiteņu grupas The Pipettes. Izskanēja vairāki jau ierakstos dzirdēti hiti, to starpā noslēdzošais - "I know You Love Me, But You''re Fucking Crazy!".

Čehu grupa Sunshine demonstrēja ļoti profesionālu sniegumu, taču saturiski puišu uzstāšanos varētu dēvēt par slalomu starp The Bravery un kādu ierindas alternatīvā roka grupu. Dāņu dziesminieks Teitur likās pagalam neinteresants...

Jāsaka, ka daudzi potenciāli interesanti mākslinieki savus koncertus sniedza Auveragne reģiona citās pilsētās un diemžēl Dub Incorporation, Alec Empire, Nucleus Roots u.c. mums nebija iespējas dzirdēt un redzēt.

Noslēgums

Fakts, ka noslēguma koncerts notika svētdien, lika mums apzināt dažus interesantus faktus par Clermont-Ferrand, proti, pilsēta svētdien ir gluži vai izmirusi, strādā varbūt tikai daži kebabu restorāniņi un Makdonalds. Vīnu iespējams iegādāties darbdienās tikai līdz plkst. 20 vakarā, brīvdienās to izdarīt vispār nav iespējams, jo veikali vienkārši ir slēgti. Taču šo situāciju mums izdevās atrisināt, un daudzi "pārstāvji" pēdējā vakarā vispār negāja pie miera, jo arī vilciens uz Parīzi jau bija plkst. 7 no rīta.

Kopumā, kā teikts festivāla organizatoru paziņojumā, festivāla laikā bijuši: 51 koncerts, 43 grupas, pārstāvētas 18 atšķirīgas tautības, izdota četru disku mp3 izlase, kur atrodami arī pārstāvji no Latvijas ("Soundarcade", Gustavo, "Kuba", Martinez Gonzalez), atklāts "EropaVox" interneta radio un, pats galvenais, - no visas Eiropas tika sapulcināti 100 "pārstāvji", kas iepazīstināja viens otru ar savas valsts kultūru, tradīcijām un mūziku.