Viņas daudzo filmu skaitā ir «LAUVAS, MĪLESTĪBA UN MELI» (Lions, Love and Lies, 1968), «PSEIDOKUMENTĀLĀ FILMA» (Documenteur) (1981), kas uzņemta Losandželosā, «VIENS DZIED, OTRS NE» (L’une chante, l’autre pas, 1976), «ŽAKO NO NANTES» (Jacquot de Nantes, 1990) un citas. Viņas filmās iedomu pasaule bieži vien mijas ar dokumentālo filmu elementiem.

Viņa ir saņēmusi teju vai visas iespējamās balvas: «Sudraba lāci» Berlīnē par filmu «LAIME» (Le Bonheur, 1965), «Zelta lauvu» Venēcijā par filmu «KLAIDONE» (Sans toit ni loi, 1985), Eiropas Kinoakadēmijas balvu par filmu «VĀRPU LASĪTĀJAS UN ES» (Glaneurs et la glaneuse, 2000) un Francijas kinobalvu «Cēzars» par filmu «AGNESES PLUDMALES» (Les Plages d’Agnès, 2008)

Viņas darbs ir apbalvots ar Kannu kinofestivāla «Zelta karieti», goda «Cēzara» balvu un Lokarno kinofestivāla «Goda leopardu».

Agnese Varda ir radījusi vairāk nekā 30 īsfilmu, dokumentālo filmu un mākslas filmu gan televīzijai, gan kino, turklāt ir vairāku fotogrāfiju izstāžu un mākslas instalāciju autore: «KARTUPEĻU UTOPIJA» (Patatutopia), kas radīta 2003. gada Venēcijas mākslas biennālē, liela mēroga izstāde «NUARMUTJĒ ATRAITNES» (The Widows of Noirmoutier) laikmetīgās mākslas muzejā «La Fondation Cartier» Parīzē (2006), «KINO BŪDA» (Shack of Cienema) Losandželosas apgabala mākslas muzejā (2013) un solo izstrāde «NETIPISKIE TRIPTIHI» (Triptyques Atypiques) galerijā «Nathalie Obadia» Parīzē (2014).

Agnese Varda būs goda viešņa 27. Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā, kas 2014. gada 13. decembrī norisināsies Rīgā un tiks straumēta tiešraidē www.europeanfilmawards.eu.

www.europeanfilmawards.eu

_{Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā 13. decembrī Rīgā norisināsies Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, un tas ir rosinājis Latvijas kino profesionāļus iespējami daudzveidīgi prezentēt Latvijas kino starptautiskajā vidē.}