Pēdējos gados pankroka krusttēvs Igijs Pops (Iggy Pop) ir zaudējis gandrīz visus savas dzīves nozīmīgākos cilvēkus. Viņsaulē viens pēc otra devušies brāļi Ešitoni, faktiski pieliekot punktu grupas «The Stooges» stāstam, un šā gada sākumā uz savu melno zvaigzni devies Popa draugs un sabiedrotais - Devids Bovijs. Palicis viens kā pirksts, 68 gadus vecais roka provokators sācis meklēt jaunus domubiedrus, kas ļautu viņam izkustēties no sasaluma. Un atradis!
Pirmie iespaidi: Igija Popa «Post Pop Depression»
Iggy Pop «Post Pop Depression»
(Loma Vista)
8/12
Igijs (īstajā vārdā Džeimss Ņūels Osterbergs), nosūtot vēstuli ar dzejoļiem un pierakstiem, uzrunājis rudo modernā roka ķēniņu Džošu Homiju (Josh Homme, 42), kurš, būdams Popa daiļrades cienītājs, atsaucies un pēc īsas sarakstes un sazvanīšanās aicinājis leģendu uz savu studiju tuksnesīgajā Džošuatrī, Kalifornijā. Projekts, kura pirmsākumi datējami ar 2015. gada sākumu, ilgu laiku tika turēts noslēpumā, līdz tikai pavisam nesen, viesojoties Stīvena Kolbēra sarunu šovā, abi mūziķi atklāja vairāk detaļu par sadarbību (skat. video).
Nedz Igijam, nedz Homijam šis nav pirmais superprojekts. Igijs savas karjeras laikā sadarbojies ar Boviju, Goranu Bregoviču un daudziem citiem mūziķiem, kā aktieris piedalījies Džima Džārmuša filmās utt. Savukārt Homijs 2009. gadā darbojās supergrupā «Them Crooked Vultures», kurā uzspēlēja klasisku roku ar Deivu Grolu (Dave Grohl) un «Led Zeppelin» basģitāristu Džonu Polu Džonsu (John Paul Jones), kā arī pēdējos gados vairāk darbojies kā producents, piemēram, radot lielisku britu grupa «Arctic Monkeys» albuma «AM» skaņu.
Popa un Homija radošā nometne ilga divas, trīs nedēļas, kuru laikā no daudzu Popa ideju aizmetņiem (arī piezīmēm, kas tapušas Berlīnē 70. gadu beigās, kad kopā ar Boviju tapuši Igija pirmie soloalbumi) tapušas deviņas dziesmas. Lai tās ierakstītu, Homijs pieaicinājis savus čomus - divus grupas «Queens of the Stone Age» mūziķus (Troy Van Leeuwen, Dean Fertita), minēto «Arctic Monkeys» bundzinieku (Matt Helders) un Ņujorkas grupas «Chavez» ģitāristu Metu Svīniju (Matt Sweeney).
Muzikāli visu plati caurstrāvo jau pazīstamais Homija rokraksts (bungas apskaņotas kā «Arctic Monkeys» platē, pazīstamas QOTSA ģitāras...), taču daudzviet Džošs apzināti citējis gan Popa un Bovija 1977. gadā ierakstītos Berlīnes albumus «The Idiot» un «Lust for Life», gan arī astoņdesmito gadu skanējumu. Īpaši tas jūtams pirmajā singlā «Gardenia», kas pulsē Bovijam raksturīgā majestātiskā elektropopa ritmā, kurā Pops dzied par savu intīmo dzīvi.
Vispār šis albums ir retrospektīvs, tāds kā Igija karjeras rezumējums.
Viņš pats izteicies, ka šis varētu būt viņa pēdējais albums. Pops savam jaunajam draugam Homijam bija uzticējis veselu kaudzi ar pierakstiem, dzejoļiem, dienasgrāmatu fragmentiem, cerot, ka Džošs spēs tam visam izurbties cauri un izlasīt ko arī starp rindiņām. Pats Homijs stāsta, ka veltījis trīs mēnešus, lai iedziļinātos brīžiem nesakarīgajos Popa pierakstos.
«Kad ierados pie Džoša, man bija septiņas dziesmas, no kurām divas bija labas,»
atzīstas Pops. Homijs ir devis lielu pienesumu «Post Pop Depression» tapšanā, taču, ja dziesmas savā dziļākajā būtībā ir viduvējas, tad tās tādas arī paliek, lai cik skanīgs aranžējums tām tiek uzgleznots apkārt.
Manuprāt, Igija minētās divas labākās dziesmas arī ievada šo plati - «Break Into Your Heart» un «Gardenia». «Vulture» izklausās kā veltījums Lū Rīdam, «American Valhalla» šķiet mazliet garlaikots «QOTSA»... Pie albuma veiksmēm vēl varētu pieskaitīt «Sunday», kurā Pops ir īpaši melodisks, arī sieviešu fona balsis patīkami atsvaidzina kopējo skanējumu.
Albumu iespējams noklausīties NPR.org šeit:
Gaidām Igiju Salacgrīvā!
Izdošanas datums - 18.03.2016.