Ceturtdien, 30. oktobrī, Lielajā ģildē notiks profesionālā pūtēju orķestra «Rīga» koncerts «Bernsteins un Geršvins», informē orķestra «Rīga» pārstāve Ilona Breģe. Koncertā orķestris «Rīga» atskaņos abu komponistu skaņdarbus. Diriģents Mārtiņš Ozoliņš šim koncertam izvēlējies tieši orķestra mūziku, nevis tradicionālos vokālos opusus, tāpēc skanēs Leonarda Bernsteina Simfoniskās dejas no mūzikla «Vestsaidas stāsts» un svīta «Ostā», kā arī Džordža Geršvina simfoniskā poēma «Amerikānis Parīzē».
Koncerta viesis - solists Geršvina «Rapsodijā blūza stilā» - būs pianists, starptautisko konkursu laureāts Artūrs Cingujevs.
Simfoniskās dejas ir klausītāju iemīļotā mūzikla «Vestsaidas stāsts» pirmā cēliena fragments, kas koncertu programmās bieži tiek spēlēts kā atsevišķs koncertskaņdarbs. Aranžētāja Pola Lavendera versijā, kas arī tiks atskaņota koncertā 30.oktobrī, ir Prologs, «Somewhere», «Skerco», «Mambo», «Ča-ča», Tonija un Marijas satikšanās aina, «Cool», «Fūga» un «Rumble». Breģe norādīja, ka šī ir jauna aranžija Bernsteina mūzikai, kurā izmantotas visas skanējuma iespējas, ko sniedz 21. gadsimta simfoniskais pūtēju orķestris.
Līdzās tiks atskaņota arī Bernsteina svīta «Ostā», kas Latvijā ir mazāk pazīstams opuss. Šo skaņdarbu komponists radīja 1955.gadā - tūlīt pēc tam, kad tika demonstrēta režisora Elijas Kazana filma «Ostā» («On the Waterfront») ar Bernsteina mūziku. Komponista biogrāfs Hamfrijs Bartons savulaik rakstīja, ka skaņdarbs «Ostā» pēc būtības varētu tikt uztverts kā 20. gadsimta ekvivalents Ferenca Lista simfoniskajām poēmām vai Pētera Čaikovska uvertīrai-fantāzijai «Romeo un Džuljeta». Lai arī nosaukumā komponists minējis vārdu «svīta», tomēr tas ir viendaļīgs skaņdarbs, kurā filmas galvenās melodijas piedzīvo daudzas metamorfozes, saglabājot filmas notikumu hronoloģisko plūsmu.
Koncerta «Bernsteins un Geršvins» programmā ir arī divi Geršvina skaņdarbi. Poēmu «Amerikānis Parīzē» Geršvins sacerēja 1928.gadā, iedvesmojoties no šajā pilsētā pavadītā laika. Tas ir programmatisks stāsts, kurā atspoguļojas gan Parīzes taksometru radziņu skaņas, gan pastaigas un pilsētas atmosfēra. Komponists pats «Amerikāni Parīzē» saucis par «rapsodisku baletu».
Geršvina pazīstamākajā skaņdarbā «Rapsodija blūza stilā» diriģents Ozoliņš un pianists Cingujevs veidos pavisam jaunu interpretāciju, jo šī būs pirmā reize, kad mākslinieki uzstāsies kopā uz vienas skatuves. Kā pastāstīja Breģe, ieskatoties «Rapsodijas» vēsturē, atklājas interesants fakts, ka oriģināli 1924. gadā šis skaņdarbs ticis sacerēts solo klavierēm ar otro klavieru pavadījumu. Aranžētājs Ferde Grofe vēlāk izveidoja pavadījuma versiju Pola Vaitmena džeza orķestrim desmit mūziķu sastāvā, kas pirmatskaņoja «Rapsodiju blūza stilā» ar pašu komponistu pie klavierēm. Tikai 1942. gadā radās redakcija ar simfoniskā orķestra pavadījumu. 30. oktobra koncertā skanēs amerikāņu komponista un diriģenta Donalda Hansbergera aranžējums, kas veidots, balstoties oriģinālajā 1924. gada instrumentācijā. «Aranžētājam ir izdevies izcelt daudzas interesantas džeza nianses un tembrus, kuri ir izzuduši akadēmiskajā un vairāk piegludinātajā simfoniskajā versijā,» uzsvēra Breģe.
