Kurš deviņdesmito gadu pusaudzis gan neatceras savas skolas diskotēkas un dejošanu/ārdīšanos pie "The Prodigy"?
Koncerta apskats: The Prodigy Rīgā (110)
Koncerta apskats: The Prodigy (Rīga, Ķīpsalas halle 04.05.2006.)
Izpildījums: 10/12
Baudījums: 0-12/12
Skaņa: 9/12
Saturs: 11/12
Jā, tas bija pirms 10 gadiem, kad The Prodigy dominēja pasaules mūzikas topos, un pirms 15, kad The Prodigy vārds tikko bija pirmo reizi izskanējis Apvienotās Karalistes deju mūzikas topos. Droši var apgalvot, ka vakar Rīgu apmeklēja sava žanra leģendas, un tieši ar šādu apziņu (bez īpašām gaidām un cerībām) arī devos uz "svētku" koncertu nelaimīgajā Ķīpsalas hallē.
Kāpēc nelaimīgajā – pagājušā gada Moby vasaras koncerts jau pierādīja, ka Ķīpsalas halle drīzāk dēvējama par smacīgu bezgaisa siltumnīcu. Arī šoreiz, koncertam progresējot, elpot kļuva arvien grūtāk, degunā sitās dejojošu un trakojošu jauniešu sviedru smārds, cigarešu dūmi utt. Protams, ja esi atnācis izārdīties, tad šie blakus apstākļi nespēj iespaidot, bet, ja esi nolēmis vienkārši atturīgi pakavēties atmiņās par aizgājušajiem jaunības gadiem, tad ar katru minūti to izdarīt kļuva arvien grūtāk...
Publika pārsvarā bija jaunieši, kas nav pārsteigums, galu galā 90. gadu vidū, kad darbojās leģendārais "Super FM" deju klubs, The Prodigy bija dievu vietā. Protams, ja toreiz klausījies The Prodigy, tad nebiji "krutais džeks", tomēr reti kurš jaunietis vai nu minētā radio tiešraidēs, vai skolas diskotēkās, vai krieviski runājoša kaimiņa vecajā (tolaik vēl jaunajā) BMW nebija dzirdējis "Poison" vai "Voodoo People".
Skatītājus pirms koncerta iesildīja "Amatol" no Maskavas, kas būtībā bija tāda kā Krievijas atbilde The Prodigy. Diezgan smieklīgi...
Paši vakara varoņi uz skatuves kāpa plkst. 22 un ar pirmajām skaņām jau demonstrēja jaudīgo skaņas un gaismas sintēzi. Pancīgais Kīts Flints jau sen šķīries no krāsaina matu ērkuļa un koncertā drīzāk atgādināja kādu vācu industriālās mūzikas pārstāvi, arī elektriskā ģitāra un dzīvās bungas piedeva koncertam nedaudz industriāli roķīgu skanējumu. Maksims, kā jau tradicionāli, uzņēmās vakara vadītāja lomu.
Jāsaka, ka mākslinieki šoreiz viesojās ar nedaudz saīsinātu programmu, katrā ziņā no internetā atrodamajiem dziesmu sarakstiem šis bija visīsākais. Paredzētais uzrāviens, kuram it kā vajadzēja sākties ar slaveno "Breathe", manuprāt, īsti neizdevās, šķiet, dažas skaņas nianses vēl dziesmas laikā tika pielabotas, taču ar pārsteidzošo "Their Law" koncerts uzšāvās teju vai kosmosā. Skaņdarbs balstās uz savdabīga hārdroka ģitāras rifa, to kāpina un eksplodē Liama Houleta draudīgajos bītos. Tiesa, koncertam turpinoties, brīžiem skaņa it kā noplaka, taču ar "Spitfire" viss atkal atgriezās savās sliedēs. Lieki piebilst, ka atmosfēra pārpildītajā hallē tika nokaitēta ar katru jaunu hitu.
Seko iestudētais "Back To School" un "Firestarter", vēlāk arī klasiskie "No Good" un "Voodoo People".
Plkst. 23 daļa, to skaitā arī es, devāmies paelpot svaigu gaisu un bijām liecinieki 4. maija svētku salūtam. Pēc skatītāju ovācijām The Prodigy atgriezās ar "Poison", "Smack My Bitch Up" un, protams, "Out Of Space". Visapkārt sasvīduši puskaili ķermeņi, izmētāti alus trauki, slapji krekli, ģībstošas meitenes, taču galvenais - gandrīz visiem pēc koncerta acīs mirdzēja apmierinājuma un gandarījuma dzirksts.