Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Smeldzīga astoņdesmito gadu sintpopa mūzika īpaši lielā cieņā vienmēr bijusi Vācijā (loģiski, jo Vācija ir «Kraftwerk» mājvieta) un arī Austrumeiropā (šeit izskaidrojumu grūtāk sameklēt). Ne velti vēl joprojām katrs «Depeche Mode» koncerts Rīgā ir notikums ar lielo «N» un «Arēna Rīga» allaž ir stāvgrūdām pilna. Mančestras popmūzikas duets «Hurts», kas savā mūzikā labprāt citē astoņdesmito gadu estētiku, arīdzan ir iemantojis simpātijas šajos reģionos, un arī Latvija viņiem kļuvusi īpaši mīļa. Otrdienas vakarā duets mūsu pusē viesojās jau trešo reizi.
Pārlasīju savu 2013. gada «Hurts» koncerta recenziju, un gandrīz vārds vārdā visu rakstīto varētu attiecināt uz šā vakara koncertu.
Vienīgās atšķirības - iznācis ir jauns albums «Surrender» (tātad programmā ir jaunas dziesmas) un izmaiņas ir notikušas sastāvā - vijolnieces vietā uz skatuves darbojās divas lieliskas pavadošās vokālistes. Solista Teo Hačkrafta (Theo Hutchcraft) dziedājums nemainīgi labs, skaņa Arēnā nemainīgi sū..ga (atvainojos par izteicienu), komunikācija ar publiku pārdomāta un iedarbīga, gaismas dramaturģiski precīzas (žēl, ka nebija ekrānu skatuves malās) un arī ziedu mešana dāmām (tieši viņas iemīlējušas šo mazliet tumšo, minorīgo, vienlaikus sirdi plosošo, romantisko mūziku) publikā nemainīga tradīcija.
Adams Andersons Foto: otto
Koncerts iesākās ar «Surrender» tituldziesmu, kurā īpaši izcēlās jaudīgās gospeļdāmu balsis, un uzreiz uz karstām oglēm šā brīža populārākais grupas hits «Some Kind of Heaven», kas bez apstājas tiek atskaņots arī mūsu radioviļņos.
Kā jau grupa intervijā TVNET solīja, koncertā skanēja dziesmas no visiem trim izdotajiem albumiem.
/nginx/o/2018/07/19/10918901t1h31b4.jpg)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/15/9302216t1h3e56.jpg)
/nginx/o/2018/07/15/9302215t1h7bd2.jpg)