«Stāsts ir par to, kā tu paraujies līdzi līdzcilvēkiem un vairs nejūti robežu. Ideju iemieso klipa centrālais personāžs – trīsdesmit gadus veca automašīna, konkrēti Volkswagen Passat, ko iesāk demolēt tā pasažieri, bet pēdīgi piebeidz pats šoferis. Mašīnas izvēle nebija nejauša. Tas ir spēkrats ar spilgtu raksturu, bet pieticīgiem vaibstiem. Spēkrats ar vēsturi. Kaut kas tāds, ko viens iemīl no pirmā acu skatiena, bet otrs nekavējoties noraksta,» par klipā apspēlēto ideju stāsta režisors Dāvis Dreimanis.

Klipa vizuālā stilistika ir veidota, iedvesmojoties no dokumentālā kino, izmantojot rokas kameru un dinamisku montāžu.

«Tas ir diezgan personisks darbs, kurā stāstu par cilvēkiem, kurus redzu sev blakus, bet kāds pats nevēlos būt. Taču tad uzdodu sev jautājumu – par ko tad es vēlos kļūt? Šī dziesma ir kas tāds, kuru vēlreiz noklausoties, varu sev atgādināt, kā labāk nevajag rīkoties,» tā pats Fiņķis.