Koncerta apskats: Branford Marsalis Quartet (Rīga, Kongresu nams 14.03.2007.)

Izpildījums: 11/12 Baudījums: 11/12 Skaņa: 10/12 Saturs: 10/12

Kopā ar Marsalisu uz Kongresu nama skatuves kāpa pianists Džoijs Kalderazo (Joey Calderazzo), basists Ēriks Reviss (Eric Revis) un bundzinieks Džefs "Tainijs" Vatss (Jeff "Tain" Watts). Vīri kopā muzicē jau gandrīz septiņus gadus un ļoti labi pazīst viens otra spēles manieri, mājienus, improvizācijas. Šāda nepiespiesta mūziķu savstarpējā skatuves ķīmija bija vērojama arī vakardienas koncertā: omulīgais Vatss burtiski ar acīm tvēra katru Marsalisa noti, ļaujot bungu kociņiem rokās pašiem noteikt ritma, piesitienu stiprumu. Pianists Kalderazo bija viens no vitālākajiem izpildītājiem, kādā no Marsalisam netipiskā frīdžeza skaņdarbiem Kalderazo centās izvilināt no klavierēm visneiedomājamākās skaņas, sizdams pa klavieru stīgām rezonanses kastē (klavieres jau būtībā ir sitamais stīgu instruments), atsedzot instrumenta dinamiskās un tehniskās iespējas.

Visnesatricināmākais no četrotnes bija kontrabasa meistars Ēriks Reviss, kurš tikai retu reizi atļāvās pasmaidīt. Pats Brenfords, protams, tērpies klasiskā pelēkā uzvalkā, baltā kreklā, likās kā iznācis no 50. gadu Džona Koltreina un Mailzsa Deivisa džeza zelta ēras. Starp citu, Marsalisa mājas lapā pie jaunākajām fotogrāfijām ievietoti kadri no saksofonista golfa spēles, šo iespaidu rezultātā koncerta laikā nez kādēļ man brīžiem prātā iezagās jautra doma, ka patiesībā pa skatuvi pastaigājas sportiskais golfa miljonārs Taigers Vuds...

Izpildījums: 11/12

Kāpēc ne 12/12? Nezinu, varbūt šāds iespaids man izveidojies nepamatoti, taču reizēm nespēju noticēt, ka mūzikas zvaigznes Latvijā muzicē ar tādu pašu atdevi kā, piemēram, kādā prestižā Ņujorkas koncertzālē. Arī šoreiz likās, ka kvartets spēlē ar tādu kā rezervīti, kaut, protams, šie vīri ir izcili meistari un viņu savstarpējā saspēles ķīmija un arī draudzība (man vismaz tā liekas) bija jūtama katrā motīvā. ja arī kāds no mūziķiem pieļauj kādu nelielu kļūdiņu, tā tiek nogludināta ar smaidu.

Baudījums: 11/12

Gandrīz viss iepriekšminētais par izpildījumu attiecināms arī uz baudījumu, turklāt koncertu baudīju, sēdēdams pirmajā rindā, kas daudz niansētāk ļāva priekšnesumu sajust, saskatīt un saklausīt.

Skaņa: 10/12

Manuprāt, Kongresu nams ir piemērots džeza mūzikas koncertiem, skaņa bija vienkārši laba.

Saturs: 10/12

Saturs atbilst pēdējā Marsalisa albuma vērtējumam: Uz Rīgu Marsalisa kvartets bija atvedis galvenokārt sava pēdējā studijas albuma programmu, koncertā no šīs plates tika atskaņota Kalderazo "Grammy" (balvu gan "labākā džeza instrumenta solo" ieguva Maikla Brekera "Some Skunk Funk") nominētā balāde "Hope", kurā Marsaliss muzicēja ar soprāna saksofonu. Vēl joprojām skaņdarba melodijas fragments man ļoti atgādina klasisko "Summertime"... Izskanēja arī 17. gadsimta baroka mūzikas komponista Henrija Pērsela skaņdarba "O Solitude" džeza interpretācija, šī versija īpaši uzjautrināja bundzinieku Vatsu, kurš laiku pa laikam sasmaidījās ar nopietno Revisu.

Lielisks trešdienas džeza vakars mūsdienu Džona Koltreina sabiedrībā? Iespējams, ka tā tas arī bija.