Filmu kopumā Latvijā plānots izrādīt aptuveni 110 vietās - gandrīz visās pilsētās, kā arī mazākos novadu centros. «Izlaiduma gads» izsaucis arī plašu rezonansi medijos un sociālajos tīklos, un auditorija ir sadalījusies krasi atšķirīgās nometnēs - vieni filmu slavē, citi kritizē.

Latvijā filmu pārsvarā skatās jauna gadagājuma cilvēki, kas pārsvarā filmu vērtē pozitīvi. Tikmēr vairāki vietējie kinokritiķi to paguvuši asi kritizēt par neatbilstību klasiskiem kritērijiem. Savukārt pasaulē filma sākusi veiksmīgu ceļu kinofestivālos: pēc pasaules pirmizrādes Monreālas kinofestivālā tā startēja Bergenas starptautiskajā kinofestivālā un paralēli tam - Krievijas festivālā «Kinošok».

Toties jau pēc nedēļas filma dosies uz Čikāgas Starptautisko kinofestivālu.

«Šis ir viens no izcilākajiem rezultātiem uz pēdējo gadu Latvijas kinofilmu fona, savukārt proporcionāli valsts piešķirtajiem līdzekļiem «Izlaiduma gads» ir vēl nebijis veiksmes stāsts - valsts šai filmai piešķīrusi vien 35 000 eiro, lai arī filmas kopbudžets, ieskaitot pagaidām neapmaksāto komandas darbu un nemateriālos ieguldījumus, sasniedz 350 000 eiro,» stāsta Ludbārža.

«Izlaiduma gads» ir spēlfilma, kas ir veidota dokumentālā stilistikā, «imitējot realitāti». Tā stāsta par jaunu skolotāju Zani, kas aiziet par tālu savos centienos nodibināt draudzību ar audzināmo klasi, nokļūstot sarežģītā personisko attiecību mezglā. Filmai ir vecuma ierobežojums «16+».

Filmas režisors ir Gauja, operators Aleksandrs Grebņevs, scenāristi Lauris Gundars un Gauja, producenti Guna Stahovska un Gauja. Galvenajā lomā ir Inga Alsiņa-Lasmane, savukārt skolēnu lomās ir iejutušies dažādu Latvijas skolu jaunieši bez iepriekšējas pieredzes aktiera darbā. Filma producēta Latvijas studijā «Riverbed» sadarbībā ar «Mojo Raiser Production» no Latvijas un «Horosho Production» no Krievijas.