Lai arī nereti gadās saskarties ar dzīves realitāti un dažādu vecumu faniem, cilvēki pret Piecīšiem vienmēr izturējušies sirsnīgi. Visspilgtāk dalībnieki atceras 1989. gadā notikušo, kad viņu koncerts pulcēja pilnu Mežaparka estrādi.
«Lai mūs sveiktu, cilvēki uz skatuves rindā stāvēja. Mēs nebijām pieraduši pie tā, jo ārpus Latvijas nevienam īpaši daudz ziedus nedāvina. Bet toreiz... Toreiz ziedi tika doti no sirds un ļoti daudz,» stāsta Armands. Lorija savukārt piebilst, ka Latvijā īpaši izteikta ir ziedu dāvināšanas kultūra, tomēr tajā laikā tas bijis vēl izteiktāk.
«Sliktākais no Piecīšiem»
Lai arī vienā no grāmatām ir apkopotas 119 «Čikāgas piecīšu» dziesmas, kuras tagad ikviens varēs dziedāt pats, viņi paši uzskata, ka ir dziedājuši arī daudzas sliktas dziesmas.
«Bieži vien mēs esam dziedājuši tik stulbas dziesmas, ka viņas robežojas ar jocīgām. Tagad to atceroties, liekas neticami, ka mēs tās izpildījām. Mēs pat vienu brīdi apsvērām izlaist disku ar «Čikāgas piecīšu» sliktākajām dziesmām,» smejas dalībnieki.
Ansambļa dziedātās dziesmas jau sen folklorizējušās, cauri laikiem vienojot dažādu paaudžu latviešus svešumā un Latvijā. Krājums «Hei lailī un citas Čikāgas Piecīšu dziesmas» piedāvā 119 ansambļa oriģināldziesmas, to tekstus un nošu rakstus, lai beidzot ieinteresētie izpildītāji ballītēs tās varētu atskaņot bez kļūdām.