Mihaels Augustīns, kurš ir šīrīta TVNET viesis pie kafijas tases, dzimis 1953. gadā Lībekā, studējis Dublinā un Ķīlē, šobrīd dzīvo Vācijas pilsētā Brēmenē. Viņš raksta dzeju un miniatūras, izdevis vairākas vizuālās dzejas grāmatas, līdztekus ir arī bērnu grāmatu autors.

Augustīns daudzus gadus bija Brēmenes radio raidījumu redaktors, specializējoties klausītāju iepazīstināšanā ar pasaules dzeju. Līdz 2019. gadam viņš bija viens no dzejas festivāla "Poetry on the Road" rīkotājiem.

Autora dzeja tulkota daudzās pasaules valodās, viņš saņēmis Frīdriha Hebela balvu, kā arī Starptautisko Bukovska dzejas balvu. Augustīns ir Aiovas universitātes un Dikinsona koledžas Pensilvānijā ASV goda biedrs, bijis Bātas universitātes Lielbritānijā un Heinriha Bella nama Īrijā rezidents, organizācijas PEN Vācijā biedrs.

Kāds ir tavs ieteikums možam un enerģiskam rītam?

Kad biju rakstniecības rezidencē Diksinona koledžā ASV un līdztekus strādāju tur par vieslektoru, man katru rītu bija agri jāceļas, jāved meita uz skolu un pēc tam jāstājas studentu priekšā auditorijā. Ņemot vērā, ka esmu tipisks "pūce", man tas bija ļoti grūti. Tad es atklāju baseinu! Tā katru rītu devos pusstundu peldēties baseinā. Iespējams, tā ir labākā ideja, kāda man jebkad bijusi!

Turpināju ikrīta peldēšanas rituālu, kad atgriezos Vācijā – ziemas laikā iekštelpās vasarā – ārā. Tā nu vairs nevēlos atteikties no šī paraduma. Visa dzīvība ir radusies ūdenī – daudzas manas rakstniecības idejas arīdzan.

Kuras trīs lietas tu paņemtu līdzi uz Latviju, kas, tavuprāt, simbolizē tavu valsti šodien?

Lībekas marcipānu, Brēmenes "Werder" futbola komandas šalli un Johannesa Bobrovska dzejas krājumu.

Par ko tu nekad nerakstītu savā dzejā?

Dzeja iemieso neierobežotu vārda brīvību! Tālab viss ir iespējams!

Nosauc trīs lietas, ar ko tev asociējas Latvija?

Ar Hanzas savienības vēsturi – esmu dzimis Lībekā, dzīvoju Brēmenē, tāpēc man tas ir aktuāli.

Ar orķestri "Kremerata Baltica".

Ar manis paša atmiņām. Pirmo reizi biju Rīgā 1988. gada Vasarsvētkos. Toreiz ierados ar prāmi un man bija septiņas stundas laika pilsētas apskatei. Rīgā atgriezos tā paša gada decembrī, kad šeit gatavoju vairākas intervijas savam raidījumam Brēmenes radio. Tās tika pārraidītas jau 1989. gadā.

Festivāla moto šogad ir "Entropija". Kāda ir tava entropijas definīcija?

Par to es vēl domāju.

Par ko vēsta tava dzeja?

Grūti atbildēt. Esmu rakstījis dzejoļus par nāvi, marcipānu, žurkām, mīlestību, karu, cerību, izmisumu, ceļojumiem, gadalaikiem, futbolu un jūru. Un par dzeju.

Tavs novēlējums labai dienai…

Lai šovakar, dodoties pie miera, varētu sev teikt – tā gan bija sasodīti laba diena!

Mihaels Augustīns

Dzejolis par jūras miglu

No vācu valodas atdzejojis Arnis Mincenhofs.