Septiņdesmitajos gados Roberts Plānts (Robert Plant), būdams izcilā roka kvarteta «Led Zeppelin» solists, būtībā izveidoja «roka dieva» arhetipu - paraugu, kuram vēlāk sekoja un turpina sekot neskaitāmi citi mūziķi (no Aksla Rouza līdz Džekam Vaitam). Taču cilvēki, kā zināms, noveco, izņēmums nav arī Plānts, kurš 20. augustā svinēja savu 66. dzimšanas dienu.
Robert Plant «Lullaby and...The Ceaseless Roar»
(Nonesuch/Warner Bros.)
11/12
Un skaisti novecot, īpaši ja esi bijis «dievs» svarīgākajā 20. gadsimta jauniešu masu kultūras kustībā - rokmūzikā, nav nemaz tik viegls uzdevums. Ir skumji noraudzīties, kā uz lauriem dzīvo un daudzās atkalapvienošanās tūrēs dodas Plānta laikabiedri, atmetot ar roku jaunradei. Arī «Led Zeppelin» savulaik saņēmuši dāsnu piedāvājumu (200 miljoni par apvienošanās tūri), taču tieši Plānta aizņemtības un iekšējās nostājas dēļ šis plāns nav īstenojies (ja neskaitām vienu īpašu koncertu 2007. gadā). Labi, ka tā.
Tā vietā Plānts turpina iet pats savu ceļu, turpina solokarjeru, kura aizsākusies tālajā 1982. gadā, un ar mainīgiem panākumiem (Plānta biogrāfijā ir arī saldo astoņdesmito ieraksts) puslīdz veiksmīgi dreifē virs ūdens.
Pēdējos gados Roberts aizrāvies ar amerikāņu kantri mūziku, ierakstīdams veiksmīgu (piecas «Grammy» balvas) plati («Raising Sand» 2007) ar blūgrāsa dziedātāju Alisoni Krausu (Alison Krauss), savukārt pirms četriem gadiem izdeva lielisku koverversiju plati ar jaunu ansambli, kuru nosauca savas pirmās grupas (pirms «Led Zeppelin») vārdā «Band of Joy».
Septembrī izdotais jaunais Plānta ieraksts «Lullaby and...The Ceaseless Roar» (Šūpuļdziesmas un nemitīgs troksnis, - aut. tulkojums) ir jauns pagrieziens mūziķa daiļradē. Pirmkārt, Plānts ap sevi pulcējis jaunu mūziķu kolektīvu, nosaukdams šo grupējumu par «The Sensational Shape Shifters», otrkārt, gandrīz visas dziesmas ir oriģinālkompozīcijas, treškārt, no amerikāņu kantri jaunajā platē gandrīz nav ne miņas.
Izmaiņas notikušas arī Plānta personiskajā dzīvē, proti, pēc vairākiem gadiem Teksasā, Ostinā, ASV, pēc šķiršanās no populāras amerikāņu dziedātājas Petijas Grifinas (Patty Griffin), viņš pārcēlies atpakaļ uz dzimto Lielbritāniju, precīzāk Velsas miestu Bron-Yr-Aur (tur, starp citu, 50. gados dzīvoja ar ģimeni vasaras periodos un 70. gados atpūtās ar Džimiju Peidžu, radot arī daļu «Led Zeppelin III») un atklājis tās dabas skaistumu no jauna.
Plānta jaunā (precīzāk jaunā vecā) grupa pamatā balstās uz pavadošās grupas «Strange Sensation» (no 2001 līdz 2007. gadam) mūziķiem. To vidū deviņdesmito gadu vidū populārās britpopa grupas «Cast» ģitārists Laiems «Skins» Taisons (Liam «Skin» Tyson), Bristoles triphopa pionieru «Massive Attack» koncertu taustiņnieks Džons Bagots (John Baggott), ģitārists Džastins Adamss (Justin Adams), kurš sadarbojies ar Braeinu Īno, basists Bilijs Fulers (Billy Fuller), kā arī no jauna pieaicinātie - bundzinieks Deivs Smits (Dave Smith) un mazās Āfrikas valstiņas Gambijas mūziķis Džuldejs Kamara (Juldeh Camara). Tieši viņš ir atslēgas cilvēks jaunā albuma veidošanā.
Var jau nojaust, ka
jaunajā platē jūtamas afrikāņu tautas mūzikas notis.
Tā arī ir. Blakus Kamaras spēlētajai vienas stīgas vijole, vēl dažādiem citiem eksotiskiem instrumentiem, kuru nosaukumus nemaz nemēģināšu minēt, dzirdamas arī ķeltu mūzikas ietekmes, kas kopā ar Plāntam tuvo tradicionālo blūzu (viņa favorīti ir Česters Artūrs Burnets jeb «Howlin' Wolf» un Madijs Voterss (Muddy Waters)), eksperimentiem studijā (Bagota nopelns), rada neticami jaudīgu, vienlaikus psihedēliski meditatīvu un svaigi skanošu rezultātu.
Noskatieties uzstāšanos šā gada Glastonberijas festivālā! Ar «Led Zeppelin», protams, Plānts būtu festivāla galvenais mākslinieks, taču acīmredzot šāda otrreiz uzsildīta slava viņam nav vajadzīga. Galvenais Plāntam ir tāda mūzika, kas viņu pašu šobrīd uzrunā un virza uz priekšu.
Plānta desmito albumu, kas daļēji ierakstīts Pītera Gabriela «Real World» studijā netālu no Bristoles, ievada senas amerikāņu folkdziesmas «Little Maggie» versija, kura atšķirībā no, piemēram, «Stanley Brothers» interpretācijas četrdesmito gadu beigās, ir uz pusi lēnāka, meditatīvāka, turklāt dekorēta ar jau minētajiem afrikāniskajiem instrumentiem. Plānta dziedājums ir piesardzīgs, klusināts, teju čukstošs. Elektroniskas bungas un ūjinošs falsets ievada «Rainbow», savukārt nedaudz lauzīts ritms un etniskie instrumenti caurvij skaņdarbu «Pocketful of Golden», kuram, līdzīgi kā visiem citiem, kā autori minēti gandrīz visi pavadošie grupas mūziķi. «Es neprotu spēlēt bungas, bet atrodu kādu, kas to māk vislabāk,» reiz kādā intervijā izteicies Plānts, ilustrējot to, ka pats nevēlas kontrolēt katru bungu vālīšu piesitienu, katru akordu un noti.
Ļoti skaisti izskan «Embrace Another Fall», kurā dzirdama sena velsiešu tautasdziesma «Marwnad yr Ehedydd» dziedātājas Džūlijas Mērfijas (Julie Murphy) izpildījumā. Viņa, starp citu, ar Plāntu jau sadziedājās projekta «Afro Celt Sound System» dziesmā «Life Began Again» (2001). Afrikāniskā mērcē izskan arī blūza klasiķa Līdbelija (Leadbelly) «Po’ Howard».
Tas, ka daži rokmūzikas lielmeistari (Stīngs, Gabriels, Dilans) vienā brīdī savā karjerā sāk padziļināti interesēties par tautas mūziku, par savas dzimtās puses muzikālajām saknēm, ir zīmīga tendence, ko noteikti būtu vērts papētīt dziļāk un pamatīgāk. Reti, kad šādi tautas mūzikas iedvesmoti albumi ir izrādījušies neveiksmīgi. Plānta gadījumā - «Lullaby and...The Ceaseless Roar», iespējams, ir veiksmīgākais ieraksts kopš «Led Zeppelin» dienām.
Izcili, ko lai vēl saka...
Izdošanas datums - 08.09.2014.
