Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Kobeina meita: ...man labāk patīk «Mercury Rev»

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Recenzējot Latvijā mazāk zināma ansambļa ierakstu, ir vērts uzrakt kādu interesantu faktu, kas par šo ne tik zināmo ansambli spētu ieinteresēt plašāku auditoriju. Tad nu lūk. Visi taču zināt grupu «Nirvana»! Zināt, ka Kurtam Kobeinam un Kortnijai Lovai ir kopīga meita Frānsisa Bīna (Frances Bean Cobain)! Nesen kādā intervijā 22 gadus vecā Bīna izteikusies, ka nemaz neesot liela «Nirvana» fane. «Man labāk patīk «Mercury Rev», «Oasis» un «Brian Jonestown Massacre». Grandžroks nav mans mīļākais žanrs,» viņa teikusi. Viena no šīm trim minētajām grupām - «Mercury Rev» pavisam nesen laidusi klajā jaunu, skanīgu plati. Par to turpmākajās rindkopās!

Mercury Rev «The Light In You»

(Bella Union)

10/12

Protams, tie, kas interesējas par rokmūziku, īpaši deviņdesmito gadu amerikāņu psihedēliskā, alternatīvā roka galu, noteikti ir dzirdējuši «Mercury Rev». Arī TVNETā esmu aplūkojis pāris grupas albumus (skat. recenzijas).

Nav jau arī tā, ka šī amerikāņu grupa nav guvusi komerciālus panākumus. «Mercury Rev» ceturtais studijas albums «Deserter's Songs» Lielbritānijā laikā, kad britpops bija norietējis un vietā nekas jēdzīgs nebija radies, sacēla visnotaļ lielu rezonansi. Britu mūzikas izdevums «NME» šo plati ar absolūti izcilo singlu «Goddess on a Hiway» (skat. video) pat kronēja par gada labāko ierakstu.

Lielā mērā pateicoties šim «Mercury Rev» albumam, pēc gada pasaule iemīlēja «Mercury Rev» domubiedrus un draugus «The Flaming Lips» («The Soft Bulletin» iznāca 1999. gadā).

Tiesa, ilgi šis kosmiskais, viegli psihedēliskais sapņu roks nespēja noturēt cilvēku interesi un vietā nāca «The Strokes» spurainās ģitāras un «Coldplay» melodiskais klavierroks.

Tomēr, neskatoties uz visu, «Mercury Rev» turpināja muzicēt. Ļoti labs ieraksts bija arī 2001. gada «All Is Dream», kuram «laimējās» dienas gaismu ieraudzīt 2001. gada 11. septembrī, dienā, kad sabruka dvīņu torņi. 2005. gada «The Secret Migration» arīdzan bija lielisks, taču vairs nespēja tik plaši rezonēt. 2008. gadā izdoti uzreiz divi albumi, no kuriem viens pilnīgi instrumentāls, nostūma grupu vēl marginālākā statusā.

Septiņu gadu pauze grupas skanējumā neko būtisku nav mainījusi,

neskatoties pat uz to, ka šis ir pirmais albums, kuru nav producējis grupas agrīnā sastāva dalībnieks, arī daudzu «The Flaming Lips» albumu producents Deivs Frīdmans (Dave Fridmann). Šoreiz vokālists Džonatans Donahjū (Jonathan Donahue) un ģitārists Šons Makovjaks ar iesaku «Sienāzis» («Grasshopper») visas dziesmas ierakstījuši paši savā pagraba studijā Ketskilas kalnos, ASV. Abi vīri radoši kopā strādā jau kopš 1984. gada, un tieši šis fakts - abu radošā ķīmija daudzu gadu garumā - ir viena no plates saturiskajām tēmām.

«The Light In You»
«The Light In You» Foto: Publicitātes foto

«Albuma saturisko pavedienu veido arī tādas tēmas kā skumjas, nenoteiktība un satricinājumi, kas katra cilvēka dzīvē agri vai vēlu ienāk, tomēr, tuvojoties plates izskaņai, tuneļa galā parādās gaisma,» skaidro 49 gadus vecais Donahjū.

«Mercury Rev» mūzika ir ļoti kinematogrāfiska - stīgu aranžējumi, arfas skaņas, metalofona dzidrie piesitieni, flauta - tas viss veido gaisīgu, netveramu noskaņu. Blakus niansētajai Donahjū balsij, kas galvenokārt levitē augstajā reģistrā, šur tur asistē arī sieviešu balsis.

Pagājušogad grupa uzstājās ar minētā 1998. gada albuma «Deserter's Songs» programmu. «Spēlējot šīs vecās dziesmas, mēs sapratām, kur esam bijuši, kurp dodamies,» skaidro Donahjū. Ar jaunajām dziesmām grupa nav mēģinājusi ierakstīt vēl vienu «Deserter's Songs», taču skanējuma un noskaņas ziņā zināmas paralēles tomēr ir velkamas.

Plates noslēdzošajā kompozīcijā «Rainy Day Record» Donahjū atgriežas astoņdesmitajos, kad audiokasetēs klausījās savus iecienītos māksliniekus. «Es nopirku ierakstu lietainai dienai... ievilku elpu, lai apgrieztu albuma otro pusi,» viņš dzied, dziesmā pieminot arī vairākus ansambļus un mūziķus («You can’t fool ol’ Peter Hook» vai «Bring me the ear of Thurston Moore!»). Šķiet, britu sapņu popa leģendu «Cocteau Twins» viņš tomēr nepiemin, bet tieši «Cocteau Twins» dalībnieka Saimona Reimonda (Simon Raymonde) mūzikas izdevniecība «Bella Union» ir tā, kas šo plati izdevusi. Paldies par to!

Paldies arī Frānsisai Bīnai par izsmalcināto muzikālo gaumi!

bellaunion.com

Izdošanas datums - 18.09.2015.

Nepalaid garām!

Uz augšu