Ludviga van Bēthovena vijolsonātes aptver Bēthovena jaunības un brieduma gadu sākuma periodu. Ceturtajā sonātē ar neatslābstošu jaudu dun Bēthovena nemiera gars – koncentrēts dramatisms un mutuļojoša enerģija caurstrāvo visas sonātes daļas.

Šogad pasaulē tiek atzīmēta vācu komponista un diriģenta Riharda Štrausa 150. jubileja. Štrauss komponējis ne tikai krāšņas simfoniskās poēmas, operas un dziesmas, bet arī radījis liriski virtuozu kamermūzikas pērli – Vijolsonāti Mibemolmažorā. Tā komponēta apmēram 23 gadu vecumā, vienā laikā ar simfonisko poēmu «Dons Žuans». Šis laiks Rihardam Štrausam pagāja Paulīnes Ānas, savas nākamās sievas, mīlestības zīmē. Virtuozā spožuma un simfoniskā vēriena dēļ Štrausa vijolsonāti varētu uzlūkot pat par dubultkoncertu – nav gandrīz ne mirklis, kad bezgalīgajā mūzikas skaņu ūdenskritumā kāds no instrumentiem atslābtu.

Alfrēda Šnitkes Pirmā vijolsonāte ir Šnitkes agrīnā perioda darbs, viena no populārākajām vijolsonātēm, kas tapušas pēc Otrā pasaules kara. Opuss veltīts Šnitkes draugam, vijolniekam Markam Ļubockim (Марк Лубоцкий), kas to arī pirmatskaņoja.

Ruta Paidere ir Vācijā dzīvojoša latviešu komponiste. Kopš 2007. gada R. Paidere ir Latvijas Komponistu savienības un Vācijas Alfrēda Šnitkes biedrības biedre, kā arī pasniedz mūzikas teoriju Hamburgas Mūzikas un Teātra augstskolā un Hamburgas konservatorijā.

Vijolniece Vineta Sareika ir vairāku starptautisku konkursu uzvarētāja, kā arī prestižā Beļģijas Karalienes Elizabetes konkursa laureāte (2009), kas ļāva viņai uzsākt starptautisku solistes un kamermūziķes karjeru. Kopš 2012. gada Vineta ir Artemis stīgu kvarteta pirmā vijole.

Kā soliste Vineta regulāri uzstājas ar Beļģijas Nacionālo orķestri, Valonijas Karalisko kamerorķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonia Varsovia orķestri, Lisabonas Metropolitēna orķestri, Fogtlandes simfonisko orķestri, Tulonas orķestri un Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri. Viņa sadarbojusies ar izciliem diriģentiem – Polu Gudvinu, Džilbertu Vargu, Andri Nelsonu, Dērku Brosē, Tadeušu Voicehovski, Žanu Bernāru Pomjē.

Lauma Skride, 2008. gada Bēthovena Gredzena saņēmēja, izpelnījusies izcilu reputāciju ar savām vācu klasiskās un romantiskās mūzikas skaņdarbu interpretācijām. Viņas plašajā repertuārā iekļauti gan Haidna un Šūmaņa opusi, gan daudz retāk atskaņotie Klāras Šūmanes un Fanijas Mendelszones skaņdarbi. Kopš vienpadsmit gadu vecuma viņa piedalījusies vairākos starptautiskos konkursos, tajā skaitā Marijas Kanalsas konkursā Spānijā un Klīvlendas Starptautiskajā pianistu konkursā Savienotajās Valstīs, un izcīnījusi vairākas balvas.

Pēdējo koncertsezonu laikā Lauma Skride uzstājusies kopā Frankfurtes Radio simfonisko orķestri, Drēzdenes filharmonisko orķestri, Roterdamas filharmonisko orķestri un Grankanārijas orķestri. Pagājušajā sezonā Lauma Skride koncertēja ar Berlīnes kamerorķestri un Markusu Pošneru, kā arī kopā ar savu māsu Baibu Skridi, Dānijas Karalisko orķestri un Zviedrijas kamerorķestri piedalījās Hansa Abrahamsena jaunā dubultkoncerta pasaules pirmatskaņojuma priekšnesumos.

2007. gadā Lauma Skride kompānijas Sony paspārnē ierakstīja Fanijas Henzelas klavierciklu «Gads» (Das Jahr), par ko saņēma Vācijas ierakstu akadēmijas klasiskās mūzikas balvu ECHO kā gada labākā jaunā māksliniece.