Visas pilnmetrāžas filmas, kas tiks veidotas programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», tiks paziņotas decembra sākumā, šodien Latvijas simtgades filmu konkursam veltītajā preses konferencē žurnālistiem sacīja Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma. Viņa norādīja, ka šie projekti tiks atbalstīti ar lielu intensitāti. «Taču, kā varam nojaust, konkurss būs sūrs,» sacīja Rietuma.
Atbalstīs 12 vai 13 filmas
NKC vadītāja sacīja, ka vēl nav skaidrs, vai tiks atbalstīti 12 vai 13 filmu projekti, taču ir zināms, ka starp tiem būs vismaz piecas spēlfilmas - vēsturiskā filma, latviešu literatūras klasikas ekranizācija, mūsdienu norisēs balstīta drāma, bērnu filma un jauniešu filma - sešas dokumentālās filmas un viena pilnmetrāžas animācijas filma.
«Tas, vai tiks atbalstītas 12 vai 13 filmas, atkarīgs no filmu budžetiem,»
izteicās Rietuma.
Līdz šim spēlfilmu un animācijas filmu konkursa pirmajā kārtā atbalstīta režisora Gata Šmita vēsturiskā filma «1906», Reiņa Kalnaeļļa animācijas filma «Āboļrauša šupuļdziesma», Ināras Kolmanes «Bille», režisores Unas Celmas vēsturiskā filma «Dzīve blakus», Jura Poškus filma «Mežs», Jura Kursieša filma «Oļegs», Dāvja Kaņepes filma jauniešiem «Panda Taxi», Madaras Dišleres filma bērniem «Paradīze 89», Gunara Janovska «Pilsētas pie upes» ekranizējums Viestura Kairiša režijā, Ineses Zanderes «Puikas ar suni» ekranizācija Dāvja Sīmaņa režijā, Jāņa Putniņa vēsturiskā filma «Sabiedrības cilvēks», Rozes Stiebras animācijas filma «Saule brauca debesīs» un režisora Vara Braslas filma bērniem «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru».
Savukārt dokumentālo filmu projektu konkursa pirmajā kārtā atbalstīta Daiņa Īvāna un Askolda Saulīša filma «Astoņas zvaigznes», Kristīnes Briedes un Ulda Cekula projekts «Baltijas jaunais vilnis» un dokumentālā filma par 13. gadsimta baltu tautām «Baltu ciltis», ko veidos Toms Ķencis, Raitis un Lauris Ābeles. Finansējums piešķirts arī Arvja Kolmaņa un Ināras Kolmanes filmai «Bērni cīņās par Latviju», Ilonas Brūveres filmai «Ievainotais jātnieks», Gundegas Repšes un Dzintras Gekas veidotajai filmai «Kurts Fridrihsons», Kristīnes Želves un Elvitas Rukas filmai «Mērijas stāsts», žurnālista Jāņa Dombura un režisora Ginta Grūbes pieteiktajam filmas projektam «Lustrum», režisores Unas Celmas filmai «Simtgadnieces stāsts» un scenāristes Daces Dzenovskas, režisora Ivara Selecka un producentes Antras Gailes filmai «Turpinājums».
Konkursa otrā kārta
29. septembrī, tiks izsludināta gan dokumentālo filmu projektu, gan spēlfilmu un animācijas filmu projektu pieteikšana konkursa otrajai kārtai, kurā varēs piedalīties arī pirmajā atlases kārtā neatbalstītie projekti un citi projekti, ja tie būs sagatavoti ražošanai un varēs konkursam iesniegt filmas scenāriju un demo materiālu. Projektu pieņemšana noslēgsies novembra pirmajā nedēļā. Pēcāk iesniegtos projektus vērtēs žūrija, kuras sastāvā ir «Emmy» balvas laureāte Losandželosā dzīvojošā latviešu izcelsmes komponiste Lolita Ritmanis, mecenāts Boriss Teterevs, literāte Māra Zālīte, kinorežisors Jānis Streičs, režisors Pēteris Krilovs, kino zinātnieks Viktors Freibergs, Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa, kā arī NKC pārstāvis Uldis Dimiševskis.
Nākamajā, 2016. gadā tiks turpināta filmu ražošana, ņemot vērā katras filmas ražošanas plānu un specifiku, 2017.gadā tiks turpināta ražošana un sniegts finansiāls atbalsts pēcapstrādei, bet filmu pirmizrādes gaidāmas 2018.gadā, stāstīja Rietuma.
Viņa piebilda, ka NKC Latvijas simtgades filmām līdz 2017. gadam sadalīs 7 504 014 eiro, kas Latvijas kino ir ļoti liela summa. «Tas ir milzīgs atspēriens, kas, iespējams, palīdzēs kaut nedaudz atgūt pēdējās desmitgadēs mākslīgi novārdzināto Latvijas kino formu,» sacīja Rietuma.
Ar jau atbalstītajiem projektiem var iepazīties mājaslapā «www.filmas.lv».
Kā pastāstīja programmas «Latvijas filmas Latvijas simtgadei» ekspertu komisijas pārstāvis Pēteris Krilovs, pasākums svarīgs Latvijas kinematogrāfam, tas ir apsološs izaicinājumu un kvalitātes ziņā, bet biedējošs atbildības ziņā.
Par pērn atbalstītajiem filmu projektiem runājot, Krilovs sacīja, ka tie visi ir spēcīgi. «Iesniegtajos darbos manāma dīvaina, bet izskaidrojama attieksme pret vēsturi - filmu veidotāji ir pievērsušies sarežģītām tēmām, bet nav veidojuši varoņeposus. Tāpat iesniegti interesanti darbi par mūsdienām, tiesa gan, nevar apgalvot, ka visi ir vienlīdz labi uzrakstīti,» sacīja Krilovs, piebilstot, ka viņš ir ļoti apmierināts ar aktieru izvēli līdz šim redzētajos filmu projektos.
