Cilvēku skaits Rīgas centrā ar katru minūti pieaug. Pārsvarā tie ir cilvēki jau gados, kas, iespējams, piedalījās Baltijas ceļa protesta akcijā. Pūli papildina arī vairākas ģimenes, jaunieši un tūristi.

Rīgas centrā: gan pie Brīvības pieminekļa, gan Vecrīgā, skan patriotiskas dziesmas, kas pasākuma viesiem liek smaidīt, aizdomāties par brīvības nozīmi, Baltijas ceļa laikiem un cilvēku cīņu par neatkarību un savām mājām.

Nebija jāpiedalās Baltijas ceļā, lai izjustu patriotismu

Pensionārs Antons, kurš ar kruķīti knapi staigā, ar degošām acīm TVNET atklāj, ka diemžēl nepiedalījās Baltijas ceļa protesta akcijā sliktās veselības dēļ. Tomēr viņa darba biedri gan, roku rokā veidoja Baltijas ceļa ķēdi, lai cīnītos par neatkarību.

«Kaut arī pats nepiedalījos Baltijas ceļā, bija pārdzīvojums, neziņa, kas būs nākotnē. Bija vēlme, kaut ko mainīt, lai būtu labāk, nekā Padomju laikos,» stāsta Antons. Viņš tolaik dzīvoja Tukuma pusē, bet šobrīd ir rīdzinieks.

Atrasties Baltijas ceļā bija pilsoņa pienākums

Savukārt kāds kungs, kas atradās pie Brīvības pieminekļa un vēlējās palikt anonīms, kopā ar savu ģimeni devās veidot Baltijas ceļa ķēdi.

«Mēs ar ģimenīti ar mašīnu izbraucām no Rīgas un devāmies uz Baldones šosejas pusi. Ieraudzījām, ka cilvēki stāv. Apturējām mašīnu, un pagarinājām ķēdi,» viņš atklāj. Viņaprāt, tas bija viņa pienākums.

«Mūs tur arī fotografēja. Vēlāk Latvijas Universitātē bija arī izstāde. Es tur ieraudzīju bildi, kur redzama mana ģimene. Protams, palūdzu tās kopiju piemiņai,» atminas viens no Baltijas ceļa dalībniekiem.

Viņš domā: šobrīd jaunieši apmeklē Baltijas ceļa pasākumus, jo izjūt, ka okupācija varētu atkārtoties.

Tomēr citi divi kungi, kas atradās blakus, Baltijas ceļā nepiedalījās, jo nebija iespējas.

Viens no kungiem toreiz bija žurnālists, kuram nācās atrasties Rīgas mikrorajonā Āgenskalnā, bet otrs atradās gaisā, lidoja uz ārzemēm.

«Tajos laikos cilvēki atklāti runāja, ka jātiek no Krievijas vaļā. Paldies Dievam, ka tā arī notika,» pauž šīs dienas Baltijas ceļa pasākumu apmeklētājs. Viņš atminas, ka neilgi pēc Baltijas ceļa sākās Barikāžu laiks.

Nav vairs tās mijiedarbības starp Baltijas valstīm

Baltijas ceļa dalībnieks pauž, ka agrāk Baltijas valstis bija cieši vienotas. Šobrīd tas tā nav.

«Valdība nepilda savus tiešos pienākumus, jo Baltijas valstis nav vairs vienotas kā agrāk. Tai ir par to jāparūpējas,» viņš prāto.

Viņaprāt, visai Eiropai, tai skaitā Skandināvijai, jābūt savā starpā vienotiem. Jebkura tauta, nācija ir jāmīl, tai skaitā tās kultūra. Turklāt, katrai tautai ir tiesības būt saimniekam savā zemē.

Viņš atklāj, ka Rīgas pasākumi, kas veltīti 25. Baltijas ceļa gadadienai raisa patriotismu ikvienā.

Fakti par Baltijas ceļu

Baltijas ceļa idejas autors ir viens no Igaunijas Tautas frontes līderiem Edgars Savisārs. Šī miermīlīgā akcija notika 1989. gada 23. augustā, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajam faktam, ka tieši pirms 50 gadiem PSRS un Vācija parakstīja Molotova-Ribentropa paktu par teritoriju un ietekmes sadali Austrumeiropā.

Baltijas ceļā tika izveidota cilvēku ķēde, kura bija ap 600 km gara un savienoja trīs Baltijas valstu galvaspilsētas: Tallinu, Rīgu un Viļņu. Nepārtrauktas cilvēku ķēdes izveidei katrā valstī bija nepieciešami vismaz 200 tūkstoši cilvēku. No helikopteriem un lidmašīnām uzfilmētie video liecināja, ka cilvēku ķēde patiesi ir bijusi nepārtraukta visā tās garumā. Lielajās pilsētās un to tuvumā cilvēki veidoja vairākas paralēlas ķēdes un arī pulcējās laukumos.

2009. gada 30. jūlijā tika apstiprināta akcijas Baltijas ceļš iekļaušana UNESCO «Pasaules atmiņa» dokumentālā mantojuma sarakstā.