Jau pagājuši pieci gadi (2008.g.), kopš Dieviņš viņsaulē aizsauca Dailes teātra spožāko zvaigzni, teātra un kino leģendu Viju Artmani!
Latvijas teātra leģendai Vijai Artmanei šodien apritētu 85! (74)
Vija Artmane ir viena no izcilākajām 20.gadsimta latviešu teātra un kino aktrisēm. Dēvēta par latviešu teātra leģendu un simbolu, par teātra karalieni.
Vija Artmane (īstajā vārdā Alīda Artmane) dzimusi 1929.gada 21.augustā Tukumā. Kopš Dailes teātra studijas beigšanas 1949.gadā Artmane mūža lielāko daļu bija Dailes teātra aktrise.
Pirmās lielās lomas pēc studijas beigšanas - Elīza B. Šova «Pigmalionā», Ņina N. Ļermontova «Maskarādē», Džuljeta, Ilze R. Blaumaņa «Pazudušajā dēlā», Baiba Raiņa «Pūt, vējiņi!», Jakobīne «Minhauzena precībās», Nastasja Fiļipovna F. Dostojevska «Idiotā», Lelde leģendārajā «Spēlēju dancoju» (1956) izrādē – visilgāk spēlētajā Eduarda Smiļģa izrādē, kura 1977. gadā pārnāca uz Dailes teātra jauno namu, un Lelde joprojām bija Vija Artmane, un vēl, un vēl...
Vijas lomu sarakstā ir arī visdažādākās raksturlomas, sākot no Elenas Bezuhovas Ļ. Tolstoja «Karā un mierā» un Evas B. Brehta «Lielkungā Puntilā», un katra no tām bijusi aktrisei mīļa, izņemot vienu – partijas funkcionāri Frīdu Simsoni E. Štritmatera «Bišu Olē», jo aktrisei cilvēciski šādi cilvēki bija nepieņemami, taču loma tika nospēlēta lieliski. Šajā pašā periodā aktrise nospēlēja savu kaislīgo provinces skaistuli Nadeždu Monahovu M. Gorkija «Barbaros», Arkadinu A. Čehova «Kaijā». Tām sekoja Trīne R. Blaumaņa «Trīnes grēkos», Anglijas karaliene Elizabete F. Bruknera «Elizabetē, Anglijas karalienē», Rakēna kundze E. Zolā «Terēzā Rakēnā», Zenta Mauriņa izrādē «Sirdij ir spārni»...
Kopš 1956.gada Artmane ir redzama arī uz kinoekrāna. Viņa tēloja Daci filmā «Kā gulbji balti padebeši iet», Māru «Vētrā», Soņu filmā «Dzimtas asinis», Kristīni «Purva bridējā», Onu filmā «Neviens negribēja mirt», Džūliju Lamberti «Teātrī».
Ģimenē kopā ar aktieri Artūru Dimiteru Artmane ir uzaudzinājusi divus bērnus - dziesminieku Kasparu Dimiteru un mākslinieci Kristiānu Dimiteri.
1969.gadā viņai piešķirts PSRS Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukums. Viņa saņēmusi vairākas teātra balvas, tostarp «Spēlmaņu nakts» teātra balvu par mūža ieguldījumu, kā arī Latvijas Nacionālā filmu festivāla «Lielais Kristaps» balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.
Izcilā aktrise saņēmusi ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par mūža ieguldījumu latviešu teātra un kino mākslā.
Atcerēsimies un turēsim gaišu lielās mākslinieces Vijas Artmanes piemiņu!
Šodien Vidzemes koncertzālē notiks Vijas Artmanes jubilejai veltīts koncerts
Šodien plkst.19 Vidzemes koncertzālē "Cēsis" notiks koncerts "Piemiņa skaistajam. Vijai Artmanei 85". Koncertprogrammā būs iespējams redzēt dažādus Vijas Artmanes foto un kino tēlus, kā arī dzirdēt bērnu, mazbērnu un mazmazbērnu dziesmas un dzejas. Koncertā piedalīsies dēls Kaspars Dimiters, meita Kristiāna Dimitere, mazdēli Jēkabs un Stefans, mazmeita Berta, mazmazmeitas Estere un Madara.