Par filmu

Dilana dzīves mainīgums, viņa mūžīgā pazušana un pārvēršanās liek jums ilgoties viņu noturēt un piespiest pie sienas. Bet brīdī, kad gribi satvert Boba Dilana personību, tās tur vairs nav. Viņš ir kā liesma – ja mēģināsi viņu noturēt rokā, noteikti tiksi apdedzināts. Tieši tāpēc viņa fani ir tik apsēsti, tik aizrāvušies ar mēģinājumiem izzināt patiesību, faktus un atbildes par viņu – lietas, kuras Dilans nekad neatklās. Bobs Dilans ir sarežģīts, mistisks un mulsinošs, un, jo vairāk viņš slēpj savu identitāti, jo vairāk tas liek censties ar viņu identificēties. Šīs neviennozīmīgās jūtas raisa arī filma «Es neemu tur».

Veidot filmu par tik radošu un daudzšķautņainu personu nav vienkārši. Režisora Toda Hainsa ideja izmantot netradicionāla stāstījuma tehniku, kur cita caur citu caurvijas septiņas dažādas Dilana personības, nosauktas vārdos, kas saistīti ar viņa dažādajām dzīvēm, ir rezultējusies vienā no krāšņākajām un nepieradinātākajām biogrāfiskajām muzikālajām filmām.

Filmas sākuma titros iekļautā frāze «Boba Dilana mūzikas un daudzo dzīvju iedvesmots» ir vienīgā vieta, izņemot dziesmu titrus filmas beigās, kur visā filmā tiek pieminēts Boba Dilana vārds. Savukārt vārdi un personas, kas figurē filmā un kuras spēlē absolūti izcila aktieru plejāde, katra ir nospēlējusi kādu lomu galvenā inspiratora dzīvē, radot to tieši tik krāšņu, kāda tā ir zināma mūziķa faniem un mūzikas interesentiem. Septiņas dažādās mūziķa identitātes, savijušās kopā, – dzejnieks, pareģis, izstumtais, pakaļdarinātājs, elektronikas zvaigzne, rokenrola moceklis, atkal atdzimušais kristietis, tās dzen uz priekšu vienu šīs dzīves stāstu.

Dilana publiskās personības spēlē seši aktieri: Kristians Beils (Christian Bale), Keita Blānšeta (Cate Blanchett), Markuss Karls Franklins (Marcus Carl Franklin), Ričards Gīrs (Richard Gere), Hīts Ledžers (Heath Ledger) un Bens Višovs (Ben Whishaw). Vislielāko atzinību, nenoliedzami, saņēmusi Keita Blanšeta, gūstot balvu Venēcijas filmu festivālā, saņemot arī «Zelta Globusu» kā labākā otrā plāna aktrise, kā arī nopelnot «Oskara» nomināciju. Arī pati filma ir saņēmusi virkni apbalvojumu un iekļuvusi dažādos filmu topos. Tomēr filma nav tikai Boba Dilana fanu pūļiem, kuri, iespējams, precīzāk atpazītu un izprastu katras pieminētās personības nozīmi un ietekmi uz mūziķa dzīvi, ko patiesībā, intereses gadījumā parokoties «Wikipedia», var uzzināt ikviens ieinteresēts indivīds. Savas īpatnējās uzbūves un veiksmīgā personību savijuma rezultātā filma uzrunā gan kino gardēžus, gan muzikālu filmu cienītājus, gan ikvienu laba kino cienītāju. Savukārt filmas nosaukums «Manis tur nav» («I’m Not There») ir aizgūts no 1967. gada Dilana ieraksta dziesmai, kas oficiāli tika izdots tikai līdz ar šīs filmas mūzikas celiņa albumu.

Par režisoru

Tods Hainss ir amerikāņu neatkarīgā kino režisors, kura kino darbi ir pilni ar postmodernisma idejām par identitāti un seksualitāti kā sociāli konstruētu koncepciju un personīgo identitāti kā fluīdu un mainīgu stāvokli. Viņa varoņi pārsvarā ir ārpus sabiedrības stāvoši īpatņi, ko nosaka arī viņu neviennozīmīgā seksualitāte. Režisora kontā ir virkne pazīstamu un savdabīgu filmu, kā «Superzvaigzne: Kārinas Karpenteres stāsts» («Superstar: the Karen Carpenter Story», 1988), «Inde» («Poison», 1991), «Velveta Zelta dzīsla» («Velvet Goldmine», 1998), «Kerola» («Carol», 2015), arī «Oskara» balvai nominētās «Tālu no debesīm» («Far from Heaven», 2002) un, visbeidzot, «Manis tur nav» («I’m Not There», 2007).

Biļetes iepriekšpārdošanā: www.tickethop.lv un biļešu kasē festivāla laikā.

www.ticketshop.lv