Tas nu jau ir skaidrs, ka mīlat savus fanus te Latvijā. Cik reižu jau esat paguvuši te uzstāties?

Pols: Daudz, daudz reižu jau esam te bijuši, un katru reizi mēs pie jums pavadām laiku lieliski. Latviešu publikai vienmēr ir ārkārtīgi patīkami spēlēt!

Deivs: Jā, pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā esam bijuši daudz.

Vai atceraties savu iepriekšējo uzstāšanos Live Fest festivālā 2013. gadā?

P: Protams! Un, kā jau teicu, – latviešu publika ir vienmēr tik atsaucīga un silta pret mums.

D: Šī vienmēr ir lieliska publika.

Kurās citās iecienītās vietās «Slade» patīk sniegt koncertus?

P: Man vispār ir patiesi paveicies, ka ir bijusi iespēja ceļot pa visu pasauli nu jau veselas trīs reizes. Spēlēt brīnišķīgās un leģendārās vietās, fantastiskiem klausītājiem. Ir ļoti grūti izvēlēties kādu favorītu.

D: Lielākoties Skandināvija, Krievija, bez šaubām – Latvija, Eiropa, Lielbritānija un citas.

Neaizmirstamākais koncerta moments?

P: Tālajā 1971. gadā, kad spēlējām savu pašu pirmo milzīgo koncertu «Great Western Festival» festivālā Linkonšīrā, Lielbritānijā. Tā bija fantastiska pieredze.

D: Kad bija iespēja spēlēt manu pirmo #1 hitu.

Vai kaut ko kolekcionējat? Pastmarkas, bildes?

P: Agrāk es krāju savas aizskatuves ieejas kartes. Milzīga kolekcija, ko man nozaga. Tagad es tikai krāju stāvvietu «sodu plāksterus», kad esmu Londonā...

D: Dzejas grāmatas.

Iecienītākais ārzemju ēdiens? Vai vispār mīļākais ēdiens.

P: Ņemot vērā, ka man nav ne garšas un smaržu izjūtas... dievinu jebko.

D: Principā visi ēdieni – zivju, arī šķipsniņa karija nenāk par ļaunu pie ēdieniem.

Kas bija pats pirmais koncerts, ko apmeklējāt?

P: Mans pats pirmais koncerts bija vietējai grupai – «Danny Cannon and the «Ramrods» no manas dzimtās puses. Joprojām esmu draugos ar tiem puišiem.

Kad bija pats pirmais «Slade» koncerts?

D: Walsall Town Hall 1966. gada 1. aprīlī.

Pastāstiet, kā radās grupas nosaukums. Kāpēc tāda izvēle?

P: Ierakstu kompānijas priekšnieks Džeks Beiverstoks (Jack Baverstock) nevarēja ciest mūsu tā laika nosaukumu «The Nbetweens». Un tolaik viņa sekretārei bija nosaukumi jebkam, kas atradās viņas rokassomiņā, – gandrīz katram priekšmetam tajā. Viņas lūpukrāsai bija vārds Ambrose, un kaut kam citam bija vārds Slade... Un, lūdzu, attiecīgi izvēlējāmies to vārdu salikumu. Viss bija kārtībā vienu brīdi, izņemot faktu, ka mūsu promoteri vienmēr to vārdu nepareizi saprata un uz plakātiem rakstīja «Arnold Slade» vai kaut ko tādu. Tad mūsu menedžeris Čess Čandlers (Chas Chandler) panāca, ka mēs noņemam to Ambrose daļu un saucam sevi vienkārši par «Slade».

D: Jā, to izvēlējās dāmīte mūsu ierakstu studijā, kura deva vārdus priekšmetiem, kas viņai piederēja. Viņai iedeva £50 par šo izvēli. Nav slikti, vai ne?

Lūdzu pastāstiet par tērpiem. Cik aizraujoši (vai arī ne tik ļoti) bija tos valkāt? Varbūt ir kādi favorīti?

P: Tas ir jautājums Deivam. Ja paskatāmies uz viņa pirmajiem tērpiem un es pateiktu, ka viņš ir daltoniķis, – jūs gan jau saprastu. Es pats biju diezgan vienkāršs attiecībā uz tērpu izvēli.

D: Es valkāju ļoti daudz kostīmu. Un, ja mēs godīgi runājam, tad man patiesi visi patika. Man bija divi cilvēki, kuri man dizainēja tos kopā ar mani un manas idejas ņēma vērā. Mani mati arī bija nozīmīga tēla sastāvdaļa. Bija lieliski tos valkāt, un spīdumi matos pat bija modes trends.

Iemīļotākā «Slade» dziesma?

P: «Far Far Away» dziesmu vārdi ir tik ļoti atbilstoši tam laikam, kad tik daudz ceļojām pa pasauli. Tāpēc šī būtu mana favorīte.

D: Man liekas, ka dziesma, ko es izvēlētos, būtu «Cum On Feel The Noize», jo man ir sajūta, ka tā tiešām skaidri pasaka, kas mēs esam.

Kā pavadāt brīvo laiku?

P: Atbildot uz aptaujām, jautājumiem... Arī darbojoties dārzā.

D: Man ir mazbērni, tāpēc ar tiem pavadu daudz laika. Kā arī es ļoti bieži spēlēju klasisko ģitāru dārzā, kas man ir īstākā bauda. Citas lietas – mūzika, pastaigas, daba un spēja novērtēt to, ko dzīve man ir devusi.

Iecienītākie mūziķi?

P: Beatles, Eagles, Led Zeppelin.

D: Beatles, Shadows, Čaks Berijs, blūzs, klasiskās ģitāras mūzika, Frenks Sinatra, «Tamla Motown», soula un roka grupas, vecais rokenrols. Saraksts ir garš, bet tajā iekļaujas arī pāris jaunās grupas un dziedātāji. Man patīk labas dziesmas – tās ir, kas rada atmiņas.

Ja būtu tāda pasakaina iespēja sadarboties ar jebkuru mūziķi, kas vien ir bijis uz šīs pasaules, - kurš tas būtu?

P: Džons Lenons... Badijs Holijs.

D: Šis ir labs jautājums. Varbūt Pols Rodžerss (Paul Rogers) kā dziedātājs. Varbūt arī kāds brīnišķīgs orķestris, spēlējot kādu no manām klasiskajām kompozīcijām, kas būtu lieliski man pašam. Šis laikam pat ir kārtīgi jāapdomā. Ģitāra ir daļa no manis, un es to dievinu.

Vai varat pastāstīt par savu ģimeni? Cik liela un cik tuvi esat?

P: Man ir sieva Hanne, viņas bērni (kurus esmu adoptējis). Anne Kirstine (šobrīd gaida savu pirmo bērniņu), Emīlija (un viņas 2 gadus vecais dēls Augusts), dēls Andreass (mums ir sava studija, kur mēs kopīgi radām mūziku – viņš spēlē ģitāru, klavieres un dzied) ... neviens neļauj man dziedāt.

D: Par savu ģimeni varu teikt, ka mēs esam liela, ļoti tuva ģimene un tas ir pats svarīgākais dzīvē, ka mēs visi esam kopā.

Vai veicat kādus rituālus pirms vai pēc uzstāšanās?

P: Katru reizi prasu pārējiem: «Kuri būsim šovakar? Bītli? Shadows? Earth Wind & Fire?» Un pēc uzstāšanās ... eju uz tualeti.

D: Man nav nekādu rituālu. Es smagi strādāju uz skatuves, un pats svarīgākais man ir darīt citus cilvēkus laimīgus. Pēc uzstāšanās man patīk atcerēties pavadīto laiku ar smaidu, un tad es atpūšos, dodos uz gultu, lai būtu gatavs nākamajam šovam.

Vai gaidāt savu otro uzstāšanos Kuldīgas Live Fest ’15?

P: Pēc iepriekšējās 2013. gadā – protams! Brīnišķīga publika!

D: Pavisam noteikti gaidu mūsu nākamo šovu ar visiem faniem Latvijā – tas būs brīnišķīgi un aizraujoši!

Vai zināt kādus vārdus latviešu valodā? Jautāju, ņemot vērā faktu, ka tik bieži jau esat te viesojušies.

P: Kad atgriezīšos Latvijā, tad gan jau kaut ko atcerēšos…

D: Vienmēr parūpējos par to, lai es būtu spējīgs pateikties publikai Latvijā, – viņi to ir pelnījuši arī savā mēlē.

Ko darīsiet pēc Kuldīgas Live Fest ’15 festivāla?

P: Došos uz viesnīcas bāru. Tad uz Beļģiju.

D: Pēc šova būs laiks nelielai atpūtai, tad gultai, un tad jau jādodas uz nākamo šovu, kas būs jautri. Bet man ir vēl papildu sakāmais – es patiesi gaidu to brīdi, kad varēšu tikties ar jums visiem Latvijā. Lai sniegtu muzikālu gandarījumu, bet pats galvenais – jautrību un laimi! Lai jums visiem ir labi līdz tam – tiekamies jau pavisam drīz.