Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Andris Bulis: «Un tā es kļuvu par valsts nodevēju, Kangaru, Jūdu...»

FOTO: Ketija Grūbe

Krievijas pērn anektētajā Krimā maijā norisinājies starptautisks teātra festivāls «Varavīksnes tilts Sanktpēterburga-Simferopole-Jalta», kurā vienu no sešām pasākuma izrādēm spēlējuši arī aktieri no Latvijas, vēsta mediji. Pēc dalības teātra festivālā aktieris Andris Bulis saņēmis daudz publiska nopēluma, par kuru neklusē, bet izsakās portālā «Facebook».

- Neņem galvā! Lai rej! Tu nesaki neko! Nekomentē! Aizbrauc kaut kur... (ieteikumi šodien man)

- Sakiet, kā jūs tā...? Vai jūs saprotat, ka jūs...? Īsi komentējiet, kāpēc...? - jautājumi uz kuriem atbildes jau ir uzrakstījusi, pirms piezvanīja..

Nolēmu uzrakstīt, nebēgt un neizlikties, ka nepamanīju, kurš spēlēja izrādi...


Tad nu, lūk, «attaisnošanās», kādēļ spēlēju izrādi «Facebook. PostScriptum» Simferopolē ar dunčiem un kalašņikoviem bruņotiem teātra skatītājiem.


Es nezinu, kā iespējams paskaidrot, ko teātriem un aktieriem nozīmē piedalīšanās starptautiskos teātra festivālos (tiem, kuri to vēlas)...


Tie, kuri seko teātra aktualitātēm, sen būs pamanījuši, cik daudzos slavenos teātra festivālos piedalās JRT, par pārējiem dzirdams retāk, bet gan jau!

Tad, lūk, saņēmu piedāvājumu (pēc starptautiska, ne Latvijas, ne Krievijas teātra producenta ieteikuma) piedalīties Sanktpēterburgas teātra festivālā ar izrādi - «Facebook. PostScriptum» un, ja ir iespējams, ar izrādi «Lidojums», jo tā ieguva 3. vietu citā festivāla «Monokl».


Kādēļ ne? Piekritu un pārliecinājos, lai visur ir rakstīts, ka no Latvijas. Festivāls uzņēmās visus izdevumus, kas mūsu bagātajai (naudas) kultūras jomai būtu mazāk sāpīgs, te zvans no festivāla un jautājums, vai man nav iebildumi spēlēt šī festivāla sadraudzības pilsētā Simferopolē un Jaltā - tātad KRIMĀ???


Tad nu sēdēju un domāju, runāju ar zinošiem ļaudīm, kāds minēja Bregoviča piemēru, re, kā tādu zvaigzni Ukrainā «izšāva». Režisore ļāva izvēlēties, jo man uz skatuves jāstāv, teksts jāmācās...

Te zvans no Hersonas (Ukrainā), no festivāla «MelponemaTavri», lai braucot šogad arī. Godīgi norādu, ka būšu Krimā, tātad...


- Super! Tas tepat blakus, varēs ar mašīnu, nebūs biļetes lidmašīnai jāmeklē, jo otrs festivāls jau nokārtos, bet mana grafika dēļ, jo maijā vēl visi Latvijā strādāja, nevarēju paspēt un sarunājām nākamgad.


Laikam tad es pieņēmu lēmumu braukt, jo blakus teātris saka, ka apvienojam, tad kaut kur starp politiskiem plauktiem ir cilvēks!

23.maijs 2015 !!!! (MAIJS)

Festivālā pirms katras izrādes visu piesaka. (Skan aplausi.)


Tā arī pateica - izrāde «Facebook. PostScriptum», izrāde «Lidojums», režisore Gaļina Poļiščuka, aktieris Andris Bulis, Latvija.


Zālē klusums.


Un tā laikam es kļuvu par valsts nodevēju, Kangaru, Jūdu...


Neesmu ļoti ticīgs, bet noraustījos un, pirms izgāju, paskatījos uz augšu, varbūt sadzird...


Kamēr esi dzīvs, ir kāda laba lieta. Agrāk vai vēlāk viss beidzas... arī izrāde. Izrādās, zālē bija normāli cilvēki, emocionāli, prot aplaudēt un kliegt labus vārdus... un es, egoisma vadīts, divreiz teicu paldies - krieviski un latviski.


Zālē bija: krievi, ukraiņi, tatāri, igauniete, lietuvieši, baltkrievi, pēc izrādes parunājām (arī angliski, bet to nesakiet nevienam).

Buļa sausais atlikums.

Pēc izrādes festivāla direktore atzinās, ka ir riskējusi, neredzot izrādi, mūs aicināt, un vai varam 1.jūnijā nospēlēt «Facebook. PostScriptum» vienā no lielākajiem festivāliem «Raduga», jo jauniešiem tā ir jāredz.

Tā kā grēkā jau biju kritis, teicu - jā!


Izrāde «Facebook. PostScriptum» ir fiziski un emocionāli pasmaga, bet vieglu to padara tas, ka tur ne sūda nav politikas, bet «Lidojumā» tikai Goiko Mitičs...

P.S.


Pēc izrādes pienāca klāt kāds kungs Žaks (Jacques Montaignac) un saka, ka Rīga un Latvija var lepoties ar šahistu Mihailu Tālu, viņam nav izdevies uzspēlēt, bet gribējis. Parunājām par izrādi. Prasu, ko francūzis Krievijā dara? Māksla, teātris, cilvēki, tas ir tas, kas mūs vēl saglabā par cilvēkiem.


Piedāvā atbraukt uz Avinjonu, šogad paskatīties vai mūsu izrādei der kāda skatuve... šogad nepaspēsiet, bet vai ir interese pēc gada spēlēt Avinjonā?

... Maucīgā aktiera dvēsele, slavas kāre, nauda, skandāli, raksti, komentāri... kaut kur tur beigās dzīves jēga.

JĀ! Vēlos... ļoti!

Avinjona... mazs aktiera sapnis! Bet šaubos, vai tas maz kādu interesē.

Uz augšu
Back