Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ko «Lordi» izdarīja nepareizi?

Ko «Lordi» izdarīja nepareizi?
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: Publicitātes foto

Filma «Monstrcilvēks» ir viena no Rokfilmu festivāla «lielajām» filmām, un tajā ir viss, kas rokfilmai raksturīgs. Izņemot narkotikas, seksu un patiesu laimi. Toties tajā ir pārpārēm tiekšanās pēc tās, lielu sapņu piepildījums un to drumslu kaudze, bailes no nākotnes un neveiksmes un šo bažu piepildījums. Patiesībā šī filma ir arī tipiski somiska un visai krāšņi atspoguļo dzīves skaudrumu arī bez galvenā varoņa grimasēm – viņa seja tiek slēpta no publikas acīm. Filma vēsta par pieaugušo zēnu Tomi Putānsū, kas, tuvojoties pusmūža vecumam, joprojām dzīvo savā bērnībā izfantazētajā monstru pasaulē. Viņš ir izgatavojis iespaidīgu lateksa kostīmu, sapulcējis gana talantīgus mūziķus, kas mākslas un skatuves vārdā piekrituši tērpties līdzīgi, un dēvē to visu par grupu «Lordi».

Latvijā un visā pārējā Eiropā viņi kļuva slaveni pēc uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā, bet nu ir zaudējuši tiešām praktiski visu: piecus gadus pēc triumfa viņi ir atstāti publikas aizmirstībā, ar simtiem tūkstošu lieliem parādiem bankas kontā un pilnīgu bezcerību. Grupā rodas sarežģījumi, nomirst bundzinieks, kas jāaizstāj, aiziet grupas vienīgā dāma - taustiņinstrumentāliste, bet Misters Lordi, kā Tomi sevi ir nodēvējis, tic, patiesi tic saviem sapņiem un nepagurstoši strādā pie to īstenošanas: viņš vēlas būt vislabākais. Taču jāpieņem stratēģiski pārdomāti lēmumi. Eirovīzija, šķiet, ir lielisks muzikālās karjeras dzinējs, ja runājam par popmūziku lielām ļaužu masām. Mistera Lordi piemērs rāda, cik šāda veikli gūta slava var būt mākslinieciski iznīcinoša kopumā kvalitatīvai glem-hārd-oldies-rokmūzikai, kuras skatuvi patiesībā nav viegli definēt. To acīmredzami meklē arī paši «Lordi», kam Eirovīzijas veiksme atnesa neticamu atpazīstamību, bet vienlaicīgi lika no tās novērsties grupas īstajai auditorijai – klasiski mūsdienīga roka cienītājiem.

Eiropai «Lordi» bija interesanti tikai līdz nākamajai Eirovīzijai, bet, izbraukājot dzimto zemi krustu šķērsu, arī somu mīlestība pret grupu izplēnēja. Filmā ar zināmu pietāti tiek atspoguļots galvenā varoņa satriekums, kas divmetrīgo briesmoni parāda cilvēciskā gaismā. Viņa vecāki vienmēr ir bijuši ļoti atbalstoši, māte jau kopš bērnības šuvusi pārcilvēku tērpus un arī tagad rūpējas, lai Tomi izskatītos pēc iespējas baismīgāks. Tomi somiski lēni, soli pa solim un tikpat somiski ļoti nopietni rīkojas, lai nezaudētu savu dzīvi – Mistera Lordi identitāti un godu. Ceļā viņš zaudē daudz, bet ne visu.Somu režisors Anti Hāse, kas cita starpā ir šā monstra bērnības draugs un kaimiņš, filmu veidošanu apguvis Austrālijā, kur pat saņēmis «Austrālijas Oskaru» – Austrālijas kino institūta balvu par labāko dokumentālo filmu, tolaik vēl studiju darbu «Clown Doctors». Ilgas pēc dzimtenes viņu aizvedušas atpakaļ uz Somiju, kur tapušas pārējās viņa filmas, to skaitā «Elijas portrets» («Portrait of Ellie»), kas uzskatāma par līdz šim godalgotāko Anti filmu. Veidojot filmu «Monstrcilvēks», Anti vēlējās mazliet «ataugt» un izprast, kā Tomi ar savu enfant terrible attieksmi pret dzīvi spēj tik ļoti neatlaidīgi tiekties un arī piepildīt savus sapņus. Režisors gaidāms viesos Rokfilmu festivālā Cēsīs no 14. līdz 16. augustam, un atklājies, ka ar Cēsīm saistīti viņa senči.

«Mostrcilvēka» vienīgais seanss - Vidzemes koncertzālē Cēsis 15. augustā 16:00, pirms filmas gaidāms grupas «Leborio» priekšnesums.

Biļetes: ticketshop.lv (https://www.ticketshop.lv/site/events/view/1562)

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu