Ušakovs šovakar tomēr apmeklēs «Jauno vilni», lai «apliecinātu cieņu»

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un viņa padomniece Iveta Strautiņa

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) nolēmis šovakar tomēr apmeklēt festivāla «Jaunais vilnis» atklāšanu Jūrmalā. Galvaspilsētas mērs šādi rīkošoties aiz cieņas pret «Latvijai izdevīgā» pasākuma rīkotājiem, jo viņam kļuvis pretīgi noskatīties uz politisko balagānu, kas savērpts ap šo pasākumu.

Ušakovs savā «Facebook» kontā norāda, ka šogad nebija plānojis doties uz «Jaunā viļņa» atklāšanu, jo ne mūzika, kas tiek izpildīta konkursā, ne arī lielais «tusiņš» neesot viņa «formāts», turklāt šim vakaram viņam jau bijuši citi plāni.

Tomēr šodien viņš nolēmis doties uz «Jaunā viļņa» atklāšanu, lai sveiktu visus atbraukušos viesus.

«Man ir pretīgi skatīties uz visu balagānu, kas izvērties ap konkursu. Ministri, kuri netradicionāliem līdzekļiem cīnās ar saviem psiholoģiskajiem kompleksiem un priekšvēlēšanu bailēm. Nacionālisti, kuri svin uzvaru pār krievu imperiālismu blondīnes Valērijas personā. Skatoties uz to, kļūst kauns,» pauž Ušakovs.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un viņa padomniece Iveta Strautiņa

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Uz «Jauno vilni» viņš apņēmies doties «aiz cieņas pret cilvēkiem, kuri organizē Latvijā šo mums pašiem tik izdevīgo pasākumu». «Un tajā pašā laikā, kā pienākas viesmīlīgiem saimniekiem, teikšu «laipni lūgti» visiem Latvijas viesiem, kas šajās dienās atbraukuši uz Jūrmalu,» raksta Rīgas domes priekšsēdētājs.

Kā vēl vienu iemeslu «Jaunā viļņa» apmeklēšanai Ušakovs norāda, ka Latvijai ir vajadzīgas labas, abpusēji izdevīgas ekonomiskās attiecības ar Krieviju. «To labi zina un saprot mūsu partneri Eiropā - gan Francijā, gan Vācijā, gan Itālijā, gan Austrijā, gan kaimiņu Somijā. Es negribu, lai priekšvēlēšanu drudzis kaitētu manas valsts interesēm,» paziņojis Rīgas mērs.

Kā ziņots, ņemot vērā pēdējo dienu notikumus - «Malaysia Airlines» lidmašīnas notriekšanu un notikumus Ukrainā kopumā - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) nolēmis iekļaut «melnajā sarakstā» cilvēkus, kuri «ļoti izteikti nodarbojas ar Krievijas rīcības slavēšanu».

Latvijā liegts ieceļot Krievijā plaši pazīstamajiem estrādes māksliniekiem Oļegam Gazmanovam, Josifam Kobzonam un Allai Perfilovai, kura pazīstama ar skatuves vārdu Valērija. Kobzons Latvijas «melnajā sarakstā» nonācis jau otro reizi.

Gazmanovs, kurš ir biežs viesis Latvijā un kura tuvinieki dzīvo Rīgā un Jūrmalā, jau iepriekš ir nonācis Ārlietu ministrijas redzeslokā. Mūziķis Krievijas konstitūcijas divdesmitgades svinībās dziesmā «Ražots Padomju Savienībā» aizrautīgi slavinājis padomju impēriju. «Ukraina un Krima, Baltkrievija un Moldova - tā ir mana valsts. Sahalīna, Kamčatka, Urālu kalni - tā ir mana valsts, Krasnodaras novads, Sibīrija un Pievolga, Kazahstāna un Kaukāzs, un Baltija arī,» - šādi «savas valsts» ģeogrāfiju Gazmanovs izklāstījis dziesmā, kuras piedziedājumā skan vārdi «esmu dzimis Padomju Savienībā, ražots es esmu PSRS». Tolaik arī Lietuvas Seima deputāts bijušais ārlietu ministrs Audroņus Ažubalis aicinājis neļaut Gazmanovam iebraukt valstī.

Tāpat Gazmanovs šā gada maijā uzstājās mītiņā Maskavas Sarkanajā laukumā, lai paustu atbalstu Krimas prokrieviski noskaņotajām varasiestādēm, kas vēlas pievienoties Krievijai, izpildot patriotiska rakstura dziesmu par virsniekiem.

Dziedātāja Valērija dzimusi 1968.gadā Saratovas reģionā, savukārt vēlāk pārcēlusies uz Maskavu, kur 1992.gadā ierakstījusi pirmo albumu angļu valodā «The Taiga Symphony», un savas karjeras sākumā saņēmusi skatītāju simpātijas balvu konkursā «Jūrmala - 92». 2012.gadā Valērija oficiāli nosaukta par Krievijas prezidenta kandidāta Vladimira Putina uzticamības personu. Dziedātāja paudusi pārliecību, ka Krievijā nav cilvēka, kas varētu tikt galā ar prezidenta pienākumiem labāk kā Putins.

Savukārt Kobzons, kurš, tāpat kā Gazmanovs un Valērija, Latviju bieži apmeklējis, lai piedalītos festivālā «Jaunais vilnis», 2003.gadā ar toreizējā iekšlietu ministra Māra Gulbja rīkojumu jau tika iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā uz nenoteiktu laiku, jo valsts iestādēm bija pamats uzskatīt, ka viņš «rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai». Tomēr 2004.gada jūnijā, pretēji Satversmes aizsardzības biroja rekomendācijām toreizējais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons izdeva rīkojumu izslēgt Kobzonu no «melnā saraksta». Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Dainis Turlais vēlāk apgalvoja, ka Kobzona ielaišana Latvijā neesot bijis politisks lēmums un Jēkabsons lēmumu pieņēmis savu tiesību ietvaros. Tā kā Kobzona vārds neesot Interpola meklēto personu sarakstos, tad viņa iebraukšanai Latvijā neesot likti šķēršļi.

Dziedātāju Kobzonu savā teritorijā atteikušās ielaist arī ASV, Kanāda, Austrālija un vairākas Eiropas valstis.

Ieceļošanas aizlieguma jeb tā dēvētajā melnajā sarakstā visi trīs iekļauti uz nenoteiktu laiku.

Uz augšu