Kopā ar Lasmani pie Brīvības pieminekļa bija arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kura viņu apsveica. Tāpat ar ziediem viņu sveica Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāti, kā arī vairākas sabiedrībā pazīstamas personas un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Kā informēja prezidenta Preses dienestā, Lasmani svētkos sveicis arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš tikšanās laikā norādīja, ka viņa ir izcils piemērs, kā cauri ļoti grūtiem laikiem var saglabāt patriotismu un mīlestību pret savu zemi. Runājot par pašreizējo situāciju, viņa sarunā ar prezidentu uzsvēra, ka Latvijas tauta vēlējās savu valsti un to ir ieguvusi, kas, viņasprāt, ir pierādījums, ka bez ideāliem dzīvot nedrīkst. «Manas laimīgās dienas bija barikāžu laiks, kurā piedzīvotais un redzētais manī radīja patiesu laimes sajūtu,» sacīja jubilāre.

Pie Brīvības pieminekļa norisinājās priekšnesums kora «Balsis» diriģenta Inta Teterovska vadībā, bet pēc tā tika kopīgi dziedāta dziesma «Daudz baltu dieniņu».

Ejot garām Rīgas apgabaltiesas ēkai, tika nolikti ziedi pie piemiņas plāksnes Gunāram Astram un viņa drosmīgajam «pēdējam vārdam», kuru viņš pirms notiesāšanas teica LPSR Augstākajā tiesā 1983.gadā.

Tāpat Stūra mājas pagalmā notiks saruna «Latvija un kolaboracionisms», kurā piedalīsies Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK), Iveta Šimkus, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Skaidrīte Lasmane un Pāvils Brūveris. Pasākumam tiks nodrošināta tiešraide internetā mājaslapās «www.lsm.lv» un «www.okupacijasmuzejs.lv».

Tikmēr plkst.14 Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā notiks aizlūgums par Latvijas brīvības cīnītājiem, kas palika Sibīrijā, Krievijas stepēs, cietumos un nometnēs. Sarīkojumi noslēgsies plkst.18 ar koncertu Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē. Koncertu vadīs Elita Kļaviņa, tajā uzstāsies Vestards Šimkus, Elīna Šimkus, kamerkoris «Matejs», dzejnieki Knuts Skujenieks un Māra Zālīte.

Koncertā svinīgo uzrunu teiks Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK). «Ir cilvēki-simboli. Lidija Lasmane ir tikai dažus gadus jaunāka par Latvijas valsti. Visu mūžu viņas liktenis bijis nesaraujami saistīts ar mūsu valsts likteni. Ar savu cilvēcīgumu, sirdsapziņu un gara spēku Lasmane iemantojusi sabiedrības cieņu, spējot iedvesmot mūs gan maziem, gan lieliem dzīves varoņdarbiem,» pauž Saeimas priekšsēdētāja.

Ieeja visos pasākumos būs bez maksas.

Lasmane ir dzimusi 1925.gada 28.jūlijā Apriķu pagastā. Viņas vārds Latvijā kļuvis par būtisku zīmi, apstiprinājumu tam, ka ir iespējama uzticība ideāliem visa mūža garumā. Vienlaikus viņas skaidrā un vienkāršā pozīcija atgādina par sirdsapziņas dimensiju cilvēkā.

PSRS režīma laikā Lidija Lasmane tika arestēta trīs reizes - 1946., 1970. un 1983. gadā. 1946.gadā - par nacionālo partizānu atbalstīšanu, 1970.gadā - par pretpadomju un reliģiskas literatūras izplatīšanu, 1983.gadā - par pretpadomju aģitāciju un propagandu (aktīvi piedalījusies «Gaismas akcijā»).

Kopumā apcietinājumā Lasmane pavadīja 14 gadus. 1987.gadā viņa atteicās no PSRS pilsonības. No 1993. līdz 2000. gadam Lasmane strādāja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, kopš 1990.gada darbojās misijas «Pakāpieni» akcijā «Dzīvība». 1994.gadā Lasmane tika apbalvota ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, taču, protestējot pret nekonsekvenci tā piešķiršanā, atdeva apbalvojumu atpakaļ Ordeņa domei.