18.augustā ar īpašu koncertu Latvijā - Dzintaru koncertzālē uzstāsies itāļu mūzikas leģenda - pasaulslavenais dziedātājs Al Bano. Šī nav pirmā Al Bano uzstāšanās Latvijā, bet viņa koncerti vienmēr pulcējuši pilnas zāles un izpelnījušies klausītāju atzinību.
Kur slēpjas Al Bano fenomens? (15)
Kādēļ Padomju Savienībā mīlēja Al Bano mūziku?
Pētot, kas ir pamatā latviešu klausītāju mīlestībai pret itāļu mākslinieku Al Bano, jāpārceļas uz astoņdesmito gadu sākumu, kad Latvija vēl atradās bijušās Padomju Savienības sastāvā. Kamēr liela daļa Rietumvalstu mūzikas tika rūpīgi slēpta aiz dzelzs priekškara, ar Itāliju Padomju Savienībai bija draudzīgas un īpašas attiecības. Muzikoloģe Daiga Mazvērsīte stāsta, ka jau piecdesmito gadu beigās, kad Itālijā pie varas bija tikuši komunisti, starp Itāliju un Padomju Savienību sākās aktīva sadarbība kultūras jomā - Milānas balerīnas brauca stažēties uz Maskavas Lielo teātri, savukārt Padomju Savienības dziedoņi, tai skaitā arī slavenais Latvijas tenors Jānis Zābers, stažējās Milānas «La Scala» operteātrī. Kopš tiem laikiem itāļu mūzika Padomju Savienībā tika ļoti mīlēta.
1980. gadu sākumā supergrupas «ABBA» un «Boney M» no līderu pozīcijām jau bija atkāpušās, bet Eiropas disko ar «Modern Talking» priekšgalā tikai gatavojās savam zvaigžņu brīdim. Bijušās Padomju Savienības valstis, tai skaitā Latviju, pāršalca itāļu mūzikas popularitātes vilnis, un cilvēki aizrāvās ar visu, ko varēja raksturot ar žanru «Itāļu estrādes mūzika». Sākot ar Rikardo Foli, Pupo un «Matia Bazar», līdz pat Adriano Čelentano, Toto Kutunjo un leģendāro mīlas pāri Al Bano un Rominu Paueri.
Slavas vilnis un pārpildīti koncerti
Dziesmu «Felicita», kas Sanremo festivālā Al Bano un Rominai Pauerei atnesa pasaules slavu, bijušajā Padomju Savienībā zināja pat bērni. Krievijā tika filmēti dueta videoklipi un pat muzikāla filma, dueta koncerti Maskavā un Sanktpēterburgā bija pārpildīti un pārspēja daudzu ārzemju zvaigžņu rekordus. Piemēram, Maskavas Sporta un koncertu komplekss, kurā bija 14 000 vietu, bija pārpildīts divu nedēļu garumā – katru dienu.
Stāsta Daiga Mazvērsīte: «Toreiz es televīzijā skatījos visu, kas saistīts ar mūziku – slavenajā Alda Ermanbrika raidījumā «Varavīksne» redzējām epizodes no itāļu koncertiem, un mūsu televīzijā rādīja arī Sanremo festivālu. Es to vienmēr gaidīju kā īstu medusmaizi, jo tieši šajās Sanremo reportāžās mēs iepazinām un iemīlējām itāļu māksliniekus. Al Bano un Romina Pauere piesaistīja ne tikai ar brīnišķīgām balsīm un melodijām, bet arī ar romantisko mīlas stāstu un neparasto tēlu – Romina bija cittautiete, daudz garāka par Albano, un tas uzreiz ļoti piesaistīja klausītājus.»
Muzikoloģe Daiga Mazvērsīte: Itāļu mūzika nekad nepieviļ!
Kas īsti ir pamatā itāļu mūzikas šarmam? Skaidro muzikoloģe Daiga Mazvērsīte: «Visiem, kas mīl vokālo mākslu, vārds Itālija saistās ar brīnišķīgu, bel canto dziedāšanu. Itāļu mūzika ir melodiska mūzika, un itāļu dziedātāji ir dziedātāji ar brīnišķīgām balsīm! Itāļu populārās mūzikas saknes sniedzas gan operas žanrā, gan itāļu tautas mūzikā - tas ir tik ļoti savijies kopā, ka vairs nav novelkama robeža. Arī Al Bano balss skolojums ir tāds, ka viņš var dziedāt pat operu, bet viņam lieliski piestāv šīs liriskās tenora partijas, šī ārkārtīgi kvalitatīvā populārā mūzika. Domāju, ka mūsu klausītājiem ļoti simpātiska ir arī itāļu skatuves atturība – reti kuram itāļu kungam ir tādas dīvainības kā Eltonam Džonam vai Filipam Kirkorovam. Koncertos nebūs ārišķības, šovi vai tehnoloģijas, bet cieņa, gaume un mūzika, kas uzrunā. Tādēļ Al Bano noteikti ir tas dziedonis, uz kura koncertu doties ar visu ģimeni – vecmāmiņu, vecākiem un bērniem. Un mēs tiešām zinām, ka Itālijas grandi savos koncertos nekad nepieviļ! Tur tiešām skan! Muzikālā ziņā – tā ir klase!»
18.augusta vakarā Dzintaru koncertzālē gaidīti visi, kuru sirdis ilgojas pēc itāliski karstasinīgas un romantiskas noskaņas, kā arī augstas kvalitātes muzikālā baudījuma pasaules popmūzikas un opermūzikas leģendas – Al Bano izpildījumā.
Koncerta sākums plkst. 19:30, ieeja - no plkst. 18.30.