Kā norādījusi ministre, lai deju svētki 2018. gadā varētu noritēt drošā, sakārtotā vidē un būtu pieejami plašākai auditorijai, nekavējoties ir jāizveido Daugavas stadiona attīstības uzraudzības padome un jāīsteno stadiona rekonstrukcijas projekts.

«Patlaban Daugavas stadiona tehniskais nodrošinājums neatbilst izvirzītajām mākslinieciskajām kvalitātēm un dalībnieku skaitam. Piemēram, nolietoto laukumu segumu dēļ dejotāji gūst daudz traumu, savukārt stadiona pārāk mazās skatītāju ietilpības dēļ organizatori ir spiesti palielināt koncertu skaitu. Tas rada ārkārtīgi lielu slodzi dejotājiem un apgrūtina pasākuma pieejamību skatītājiem. Nav pieņemami, ka skatītāju ir trīs reizes mazāk nekā dejotāju laukumā,» norādīja Melbārde.

Eiropas Komisijā apstiprinātajā 2014.-2020. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu darbības programmā «Izaugsme un nodarbinātība» Latvijai ir iespēja sakārtot arī Daugavas stadionu. Veicot Daugavas stadiona degradētās teritorijas revitalizāciju, ar to saistītās deju svētku problēmas beidzot tiktu atrisinātas. Kultūras ministre paudusi cerību, ka šī iespēja netiks palaista garām.

Programmas īstenošanai paredzēts pasākumu kopums, kur kultūras un sporta funkcionalitātes attīstība ir kā līdzeklis teritorijas revitalizācijai. Programmas laikā paredzēts izveidot kultūras un sporta nozaru vajadzībām atbilstošu infrastruktūru esošajā Daugavas stadiona teritorijā, būtiski pilnveidojot jau esošo sporta un kultūras funkcionalitāti.

Kultūras ministre jau maijā pauda cerību, ka Daugavas stadiona projekts turpmāk uz priekšu virzīsies raiti, pretējā gadījumā pirms Dziesmu un deju svētkiem 2018. gadā būs jāveido pagaidu konstrukcijas. «Tas, ka tiek vilcināts lēmums par Daugavas stadiona projekta virzību, ir nepiedodami. Kāpēc tad ministrija mēģināja piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus? Stadiona izbūvei ir jānotiek tieši uz simtgades Dziesmu un deju svētkiem,» norādīja ministre.