Deviņdesmito gadu vidū pie popmūzikas debesīm iemirdzējās kāda simpātiska tumšmate no Austrālijas. Sirdi plosošā dziesma «Torn» (sākotnēji amerikāņu grupas «Ednaswap» dziesma, kas izdota 1995. gadā) aplidoja visus iespējamos pasaules topus, un padarīja Natāliju Imbrugliju (Natalie Imbruglia) par vienu no Austrālijas lielākajām mūzikas eksportprecēm (debijas albums pārdots 7 miljonos eksemplāru). Pirms 22. jūlija koncerta Mežaparka estrādē jaunās programmas «Live Under Sky» («Koncerts zem klajas debess») ietvaros sazvanīju Natāliju Londonā uz desmit minūšu sarunu. Paspējām parunāt gan par jauno albumu «Male», gan viņas mīļo balto terjeru Misteru Vilsonu.
Eksluzīvi: Intervija ar dziedātāju Natāliju Imbrugliju
Atgādināšu, ka dzimtajā Austrālijā Natālija pazīstama jau no pusaudzes gadiem, kad filmējusies populārajā seriālā «Kaimiņi». Pēc galvu reibinošajiem «Torn» panākumiem Imbruglijas karjera piedzīvojusi dažādus kāpumus un kritumus, taču atkārtot šīs dziesmas sasniegumus viņai tā īsti nav izdevies. Natālija epizodiski filmējusies kino, spēlējusi teātrī, cīnījusies par sieviešu tiesībām un intīmo veselību Āfrikā, koncertējusi, taču panākumu līkne slīdējusi arvien zemāk un zemāk. Tāpēc nedaudz likumsakarīgi, ka sava jaunākā albuma «Male» (ierakstā skan dažādu vīriešu dziedātas dziesmas Natālijas izpildījumā) veicināšanas tūres ietvaros šovasar nu jau 40 gadus vecā itāļu izcelsmes (viņas tēvs ir itālis) austrāliešu daiļava viesosies Rīgā.
Kopā ar Imbrugliju Rīgā muzicēs astoņdesmitajos gados milzīgu popularitāti guvusī indiāņu izcelsmes dziedātāja Tanita Tikarama (Tanita Tikaram), kuras dziesma «Twist In My Sobriety», starp citu, līdzīgi kā Imbruglijas «Torn», ir viņas vienīgais lielais superhits. Arī Tikaramas debijas albums «Ancient Heart», kas izdots 1988. gadā, kad meitenei bija tikai 19, pārdots vairāk nekā piecos miljonos eksemplāru.
Sākšu ar tradicionālu jautājumu. Vai zināt kaut ko par Latviju? Par Baltijas valstīm?
Īstenībā neko daudz nezinu. Jūs varētu mani izglītot. Neesmu apceļojusi Baltijas valstis. Ļoti gaidu koncertu Rīgā.
Mēs Latvijā gan jūs labi zinām - jau no deviņdesmito sākuma, kad sabiedriskajā televīzijā tika rādīts seriāls «Kaimiņi».
Ak tā? Tad jau Rīgā mani gaida «Kaimiņu» fani!
Jā tas bija laiks - deviņdesmito gadu sākums, kad Latvija atguva neatkarību un pie mums kā lavīna iegāzās visi Rietumu «labumi», tajā skaitā arī seriāli.
No vienas puses labi, bet no otras - ne tik labi, vai ne?
Tas gan. Seriāli mūsdienās kļuvuši daudz kvalitatīvāki. Daudzas lielās Holivudas zvaigznes iesaistās TV biznesā. Televīzija, tajā skaitā video straumēšanas platformas, ir kļuvusi par jauno kino. Vārdam «seriāls» vairs nav nievājoša pieskaņa. Vai pati neesat domājusi atgriezties seriālu pasaulē?
Pēdējos mēnešos esmu aizņemta ar mūziku, un līdz pat Ziemassvētkiem mūzika aizņems manu prātu. Mums decembrī ieplānoti 16 koncerti kopā ar «Simply Red». Šobrīd neesmu par to domājusi. Divus gadus nodzīvoju Losandželosā, kur studēju aktiermākslu, savukārt pagājušogad kāpu uz teātra skatuves britu dramaturga Alana Eikborna (Alan Ayckbourn) izrādē «Things We Do For Love». Es noteikti izskatītu kādus piedāvājumus par filmēšanos seriālos, bet pagaidām esmu aizņemta ar savu mūziku.
Mēs Latvijā esam lieli teātra mākslas cienītāji. Pastāstiet, lūdzu, vairāk par savu pieredzi teātrī!
Spēlējot šo izrādi, pavadīju nudien lielisku laiku. Strādāju ar ļoti pieredzējušiem aktieriem, kas mani laipni uzņēma savā lokā. Protams, sākumā viņi bija bažīgi, ka esmu dziedātāja, taču es nodemonstrēju, ka esmu komandas spēlētāja. Režīms bija visnotaļ intensīvs, vienīgā brīvdiena bija svētdiena. Tas bija ļoti saspringts periods, bet ļoti jautrs un tīkams.
Un lielais ekrāns nevilina? Kaut kad pēc šā albuma veicināšanas pasākumiem?
Es neplānoju tik tālu uz priekšu. Šobrīd fokusējos uz to, kas notiek tagad. Ja pie manis atnāks kāda laba iespēja, tad izskatīšu, bet pagaidām koncentrējos uz mūziku. Darāmā ir ļoti daudz.
Domāju, ka jūs ļoti labi iederētos kādā Vudija Alena filmā...
Es noteikti neteiktu «nē» (smejas).
Ja Vudijs Alens klauvēs pie manām durvīm, apsolu, ka teikšu jāvārdu.
Jūsu «Instagram» kontā ir daudz fotogrāfiju ar suņiem, īpaši vienu - balto Misteru Vilsonu. Vai šis ir jūsu pirmais suns?
Nē, Vilsons ir mans otrais suns. Pirms tam 14 gadus man bija cits suns - Čārlijs, kurš diemžēl nomira.
Kā suns ir mainījis jūsu dzīvi?
Suns ir mans kompanjons, mans draudziņš. Es gan daudz ceļoju, taču pie sunīša paliek cilvēki, kas par viņu parūpējas. Es vispār cilvēkiem ieteiktu adoptēt suņus, kas ir noklīduši un pazaudējuši saimniekus. Arī Misteru Vilsonu dzīvnieku patruļa atrada Losandželosā uz ielas. Viņš bija pilnīgi pelēks, un nācās viņa spalvu noskūt.
Protams, daudzi jūs atceras ar 1997. gada hitu «Torn». Dziesma šogad aktualizējās ar Kristenas Šālas (Kristen Schaal) parodiju. Esat redzējusi? Vai jums tā likās smieklīga?
Jā, tā bija ļoti smieklīga! Es arī tviterī uzrakstīju šai meitenei, ka esmu par to sajūsmā.
Pati esat minējusi intervijās, ka deviņdesmitajos bijāt nedroša, nepārliecināta, nokļūstot uzmanības centrā. Ar ko šī slava atšķīrās no tās, ko bijāt ieguvusi seriālā?
Hmm, savā ziņā slavenāka es biju «Kaimiņu» laikā, jo cilvēku televīzijas ekrānos ienācu katru darba dienu. Bet ar «Torn» straujajiem panākumiem es iekļuvu pavisam citā industrijā, panākumi atnāca tik ātri, ka apjuku, un nezināju, ko darīt. Ja godīgi, nemaz vairs neatceros. Tas bija sen. Man tika dota iespēja, kas citiem netiek dota, es to izmantoju.
Vai ar jauno albumu «Male» simboliski, iespējams, neapzināti neesat izveidojusi sava ideālā vīrieša portretu?
Es nezinu... Nedomāju, ka šīs dziesmas kaut kā atspoguļo manu vīrieša ideālu. Šīs ir vienkārši dziesmas, kas man patīk, vai uzrunā dziesmu vārdi. Tās ir dziesmas par mīlu, iekāri, nākotnes cerībām, nāvi...
Mani pārsteidza, cik daudz folka un indie mūzikas šeit iekļauts. «Death Cab For a Cutie», «Modern English», «The Cure»... Vai varat, lūdzu, izskriet cauri jaunajam albumam un īsumā pamatot spilgtāko, mīļāko dziesmu izvēli?
Izvēlējos «Daft Punk» dziesmu «Instant Crash», jo tā ir vienkārši viena no manām mīļākajām dziesmām. Ieklausījos dziesmas vārdos, mani uzrunāja stāsts, un nolēmu uztaisīt savu versiju, kurā lielāku akcentu liktu tieši uz tekstu.
Es vienmēr esmu bijusi liela Nīla Janga (Neil Young) fane, un «Only Love Can Break Your Heart» ir viena no manām mīļākajām dziesmām. Viņa albums «Harvest» ir atstājis lielu iespaidu uz mani, kad 16 gadu vecumā sāku pievērsties mūzikai. Kāds no manas grupas ieteica ierakstīt amerikāņu kantri mūziķa Zeka Brauna dziesmu «Goodbye in His Eyes». Man vispār ļoti patīk kantri, un albumā gribēju iekļaut kādu kantri dziesmu. Zeks Brauns ir viens no māksliniekiem, kuru atklāju tieši šā albuma sakarā. Pirms tam nebiju dzirdējusi viņa grupas «Zac Brown Band» mūziku. Man ļoti patika viņu «The Grohl Sessions» albums, un arī «Uncaged» platē ir vairākas lieliskas dziesmas.
Kas ir šis austrāļu puisis Džošs Paiks? Viņš Eiropā nav pārāk pazīstams.
Jā, to man ieteica māsa, kad meklēju kādu austrāliešu mākslinieku. Viņam ir interesants veids, kā viņš izdzied stāstus, es noteikti ar viņu gribētu sadarboties. Dziesma «The Summer» šajā platē man atgādina par Austrāliju.
Kas ir tas tetovētais vīrietis uz albuma vāka?
Tas ir vienkārši mans frizieris. Mēs sākumā pat neplānojām izmantot bildes, kur redzamas viņa rokas, taču beigās mums likās, ka izskatās ļoti labi.
Vai jūs būtu gatava atbildēt uz kādu politisku jautājumu? Piemēram, par Āfrikas bēgļiem, kas masveidā dodas uz Eiropu. Zinu, ka esat bijusi Āfrikā un zināt ko vairāk...
Nē, es negribu runāt par politiku mūzikas intervijā.
Labi, tad nobeigumā - ko varam sagaidīt Rīgā? Noteikti jaunā albuma «Male» dziesmas, labākos hitus? Varbūt vēl kaut ko?
Īstenībā tiešām gaidu ar nepacietību koncertu. Būs kādas četras, piecas dziesmas no «Male», bet būs arī labi zināmi hiti. Fani noteikti sagaidīs savas mīļākās dziesmas.
Biļetes uz koncertu «Biļešu servisa» kasēs un internetā šeit: