Koncertā uzstāsies soprāns Liene Kinča, mecosoprāns Oļesja Petrova no Krievijas, austriešu tenors Andreass Šāgers un bass Rihards Mačanovskis. Koncertā piedalīsies Valsts akadēmiskais koris «Latvija» un Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Modesta Pitrena vadībā.

Bēthovena Devītā simfonija re minorā ir viens no vispopulārākajiem darbiem visu laiku Rietumu mūzikas vēsturē. Devītās simfonijas pirmatskaņojums notika 1824.gada 7.maijā Vīnes «Kartnertortheater» ar pašu komponistu pie diriģenta pults. Zāle bijusi pārpildīta, jo jau divpadsmit gadus meistars nebija kāpis uz skatuves. «Bēthovens pie diriģenta pults žestikulēja gluži neprātīgi. Brīžiem viņš izslējās visā augumā, brīžiem saduga līdz zemei - šķita, viņš pats vēlētos spēlēt visus orķestra instrumentus un dziedāt visa kora vietā,» vēlāk atcerējās vijolnieks Jozefs Bēms. Sevišķu popularitāti Devītā simfonija iemantojusi, pateicoties «Odai priekam» - Frīdriha Šillera dzejolim ar Bēthovena veiktajām izmaiņām simfonijas pēdējā daļā, ko dzied solisti un koris. 1972.gadā Eiropas Padome lēma, ka Bēthovena «Odas priekam» tēma izmantojama kā Eiropas himna. Mūzikas universālajā valodā tā pauž brīvības, miera un solidaritātes ideālus. 1985.gadā Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji «Odu priekam» pasludināja par ES oficiālo himnu.

No 20. gadsimta klasiķa Prokofjeva pūra koncerta vakarā būs iespējams noklausīties dinamisko Trešo klavierkoncertu, kas sarakstīts Bretaņā 1921. gadā un veltīts Prokofjeva tolaik nākamajai sievai Karolīnai Kodinai. Ar lieliem panākumiem autors to pirmatskaņojis pēc pārcelšanās uz ASV - Čikāgā. Komponists augsti vērtējis Jozefa Haidna mūziku, tādēļ viņa mūzikā var sastapt ne mazumu Vīnes klasicisma elementu. Simbolisma pārstāvis, krievu dzejnieks Konstantīns Baļmonts teicis: «… un saules bungas sit nepieveicamais skits».

_{Kā ziņots, Rīgas festivāls no 30.maija līdz 20.jūnijam notiks Rīgā un Jūrmalā, piedāvājot klausītājiem dažādu noskaņu mozaīkas. Biļetes pieejamas «Biļešu paradīzes» kasēs.}