Vēsturiski Dzintaru koncertzāle atklāta 1936.gada vasarā un ir unikāls koka arhitektūras paraugs. Jūrmalas pilsēta šajā projektā ieguldījusi vairāk nekā 12 miljonus eiro.
«Šo projektu gribētu salīdzināt ar Parīzē esošo Luvras pils restaurāciju, kur tāpat kā šeit nekas nedrīkstēja notikt ar esošo ēku, bet prasījās pēc ļoti daudz kā mūsdienīga un svaiga,» pasākuma laikā atklāja koncertzāles saimnieks Guntars Ķirsis. Projekta autoriem šis mērķis ir izdevies, jo Dzintaru koncertzāles telpās ieviesti ne tikai moderni jauninājumi, bet saglabātas arī vēsturiskās vērtības.

Ceļojums no gaišā līdz tumsnēji aveņsarkanajam

No ārpuses ēka izskatās tāpat kā sākotnēji, turklāt tas bijis arī projekta viens no galvenajiem mērķiem:

saglabāt veco, atjaunojot to ar mūsdienīgiem elementiem.

Dzintaru slēgtajai koncertzālei izbūvēti papildus 1500 kvadrātmetri, ierīkotas mākslinieku grimētavas, mēģinājumu zāle, apmeklētāju garderobe, labierīcības un tehniskās telpas. Kopumā - viss, kas nepieciešams modernām un ērtām telpām.
«Ieejot koncertzālē, jūs sapratīsiet, ka skatītājs tiek sagatavots intensīvam interjeram. Attiecīgi sākumā telpas ir gaišas, bet interjera risinājums ar katru telpu paliek arvien tumšāks. Ieejot koncertzālē cilvēks ir sagatavots un var baudīt mūzikas mākslu,» norādīja būvprojekta autore Māra Ābele.
Interjers veidots kā ceļojums no gaišajiem ieejas apjomiem līdz piesātinātajām kāpņu telpām, kas savieno apmeklētāju halli pazemē ar vēsturisko interjeru zālē. Koncertzālēs Art Deco interjerā dominē arī klasicisms - tumsnēji koka panelējumi, aveņsarkanas zāles sienas un olīvzaļi sānu foajē griesti.

Telpiski maigā akustika

Viens no lielākajiem izaicinājumiem restaurācijas darbos bijis saglabāt nevainojamo koncertzāles akustiku. Dzintaru koncertzāle šobrīd ir labākā zināmā pirmskara akustiski projektētā telpa Latvijā, kā arī ir apliecinājums arhitekta A.Birzenieka kā arhitekta un akustiķa meistarībai.

Ekskursijas laikā «izmēģināt» jauno koncertzāli uz skatuves kāpa arī pianists Vestards Šimkus,

kurš ar savu klavierspēli apstiprināja, ka zālei piemīt īpaši koka arhitektūrai piemītošais maigais un telpiskais skanējums.

No Raimona Paula līdz Rainim un Aspazijai

Atklāšanas koncertu programmā jaunajā koncertzālē uzstāsies vieni no izcilākajiem Latvijas un ārvalstu māksliniekiem - Raimonds Pauls, Vestards Šimkus, Baiba Skride, Ksenija Sidorova, orķestris «Kremerata Baltica» un Gidons Krēmers, kā arī viens no pasaulē vadošajiem stīgu kvartetiem no Vācijas «Artemis», kurā pirmo vijoli spēlē jūrmalniece Vineta Sareika.
Līdztekus arī atvērtajā koncertzālē visu vasaru notiks dažādu žanru pasākumi - sezona tiks atklāta ar Rēzijas Kalniņas režisēto koncertuzvedumu par Raini un Aspaziju.

1936.gada vasarā tika atklāta pēc arhitekta Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta būvētā slēgtā koncertzāle. 1960.gadā uz dārza pusi tika piebūvēta vasaras koncertestrāde, kuras autors ir arhitekts Modris Ģelzis. Kopš ēkas uzcelšanas līdz šim laikam tai nebija veikti kapitālie remonta darbi.