Blur «The Magic Whip»

(Parlophone)

7/12

Jaunais ieraksts tapis pēc ilgākas pauzes. Tas seko pēdējai «Blur» platei (tā ierakstīta bez ģitārista Koksona) «Think Tank», kas izdota pirms 13 gadiem un toreiz vairāk izklausījās kā Deimona Albarna soloieraksts, nevis «Blur». Faktiski slavenā britpopa četrotne pēdējo kopīgo albumu «13» izdeva 1999. gadā. Tātad pirms 16 gadiem.

Albarns ir vienīgais no «Blur», kurš pēc grupas pajukšanas ir spējis veiksmīgi darboties mūzikā («Gorillaz»), un tā nopietni par «Blur» atdzīvināšanu nedomāja. Protams, Koksons izdeva vairākus soloalbumus, Alekss šur tur uzspēlēja, bet salīdzinājumā ar «Blur» vai «Gorillaz» starptautiskajiem panākumiem tā tāda niekošanās vien bija.

Tāpēc nav brīnums, ka, būdams aizņemts ar saviem radošajiem projektiem, Albarns nebija tas, kas par katru cenu vēlējās ierakstīt jaunu «Blur» plati. Jā, grupa 2008. gadā atsāka koncertēt, izdeva šādus tādus atsevišķus skaņdarbus («The Puritan», «Under the Westway»), intervijās nedz noliedza, nedz apstiprināja, ka kaut kas varētu tapt, taču skaidras apņemšanās ierakstīt ko jaunu nebija. 2012. gadā tika sākta radošā sesija ar producentu Viljamu Orbitu, taču drīz Albarns no tās izstājās.

Kad 2013. gadā grupai bija paredzēta uzstāšanās Japānā, «Tokyo Rocks» mūzikas festivālā, tas pēdējā brīdī tika atcelts, atstājot grupu pusceļā Honkongā. Lai lietderīgi izmantotu laiku, vīri ieslēdzās vietējā šaurajā «Avon» studijā un sāka radīt.

Šajās Honkongas sesijās, kad ārā valdīja mežonīgs karstums, tapa pamats jaunajai platei.

Tiesa, pēc šīm sesijām katrs no «Blur» atgriezās pie saviem projektiem, sadzīves problēmām, un, tikai pateicoties Koksona un producenta Stīvena Strīta (viņš stāvējis blakus agrīnajiem grupas ierakstiem) centieniem, šis materiāls pēc pusotra gada ieguva otro elpu.

«Es jau cerēju, ka nekas no tā visa nesanāks,» kādā intervijā joko Albarns. «Pēc koncertiem likās, ka tiešām beidzot «Blur» ir beidzies. Mēs negribējām vairs uzstāties, ja mums nav jaunu dziesmu. Taču Greiems man parādīja to, ko bija salipinājis kopā ar Stīvenu, un es biju pārsteigts, ka skan tik labi.»

Par to, ka ieraksts skan labi, aizdomīgi vienprātīgi ir arī teju visi britu mūzikas kritiķi. Protams, «Blur» ir britu mūzikas lepnums un briti grib lepoties ar saviem varoņiem, taču, manuprāt, «The Magic Whip» ir pelnījis arī dažus kritiskākus vārdus.

Neapšaubāmi, ieraksts ir viengabalains, muzikāli interesants (ir šis tas no vecajiem «Blur», bet arī šis tas svaigs), taču, ja salīdzinām ar «Blur» (1997) vai «Parklife» (1994), radošā liesma diemžēl nav tik spoža. Neviens no plates skaņdarbiem īsti «neaizķeras».

Reti kurš no «Blur» gaida jaunu «Song 2» vai «Girls & Boys», taču kaut ko līdzvērtīgu «Beetlebum» gan gribētos dzirdēt.

Diemžēl Koksons tā vietā, lai «izplosītos» ar ģitāru un kompensētu to, kas netika izdarīts albumā, kurā viņa klātbūtne bija minimāla (es runāju par «Think Tank»), ģitāru izvēlējies izmantot kā dekoru. Šajā platē ļoti trūkst zīmīgo Koksona rifu, kas ir viena no raksturīgākajām «Blur» iezīmēm.

Tā vietā no šīm Honkongas džemsesijām skaņdarbi ir «pievilkti aiz matiem» - dažos izskan tikai viens motīvs, kas netiek attīstīts, akordi mīņājas uz vietas, un nelīdz daudzās interesantās aranžējuma odziņas (stīgas, dažādas perkusijas).

Katrā ziņā par triumfālu atgriešanos, kā to nodēvējusi britu prese, es šo ierakstu neuzdrīkstos saukt. Par vienkārši patīkamu atkaltikšanos - varbūt jā.

Izdošanas datums - 27.04.2015.