Dizainere Natālija Jansone nevalkā pati savus radītos tērpus

FOTO: Nauris Garkaklis

Viena no Latvijas populārākajām, panākumiem bagātākajām modes dizainerēm Natālija Jansone pēc savas jaunās kolekcijas modes skates jutās apgarota, laimīga un, dodoties prom, knapi spēja noturēt rokās ziedu kalnu. Dizaineres skate piedzīvoja triumfu, saņemot skaļākos aplausus visā divdesmitajā Rīgas modes nedēļā.

Jaunā skate no citām modes dizaineres Natālijas Jansones skatēm atšķiras ar to, ka ir bagātīgāka, plašāku skati dizainere veidoja, jo ārzemju klienti lūdza vairāk tērpu, šāds lūgums tika izteikts, jo Natālijas radītos tērpus labi pasūta un klienti vēlējās plašāku sortimentu, kuru piedāvāt cilvēkiem.

«Jaunās skates ideja, sapnis, kas mudināja mani veidot tieši šādu kolekciju, ir par meiteni, kura dodas uz randiņu uz greznu romantikas pilnu restorānu. Restorānā ir labi ēdieni, izsmalcinātība,» jaunās kolekcijas ideju skaidro Natālija.

Natālija atklāj, ka viņas kā modes dizaineres sapnis ir nevis tas, lai viņas tērpus mugurā velk pasaules mēroga slavenības, bet gan tas, lai apģērbs patīk un ir iecienīts pēc iespējas vairāk cilvēkiem.

«Mans apģērbs tiek pārdots Ņujorkā, Parīzē, Vācijā, nekad neesmu kā mērķi uzlikusi, lai manus tērpus pirktu slavenības, man vairāk prieku sagādā, ja mans apģērbs patīk, liekas ērts un foršs pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Tas, manuprāt, dizaineram rada prieku un godu, ja viņa apģērbs ir pieprasīts un mīlēts,» skaidro Natālija.

Modes dizainere smejoties saka, ka, augot pieprasījumam, aug arī pats uzņēmums un līdz ar uzņēmuma paplašināšanos aug arī viņas prieki.

«Es nevalkāju pašas radītās drēbes, vienmēr izvēlos ko citu, kaut gan cilvēki domā, ka valkāju savu apģērbu, bet tā nav, es to nedaru nekad. Izvēlos apģērbu pēc sajūtām, ja jūtu, ka tas ir mans, pērku un valkāju. Iepērkos gluži tāpat kā jebkura sieviete,» smejas Natālija.

Natālija izvēlas apģērbu, sākot no dizaineres Žanetes Auziņas un beidzot ar veikalā «H&M» atrodamajām lietām.

«Savu apģērbu gribu atdot cilvēkiem, jo tas man rada prieku, radot tērpa modeli, es to pārdzīvoju, izdzīvoju, un man gribas to atdot, nevis valkāt un izdzīvot lietas vēlreiz, jo ir jādodas uz priekšu,» aizdomājas Natālija.

Uz augšu