SXSW ik gadu uzstājas vairāk nekā 2000 mūzikas apvienību no visas pasaules, šis festivāls ir kā sevis parādīšanas un kontaktu veidošanas platforma, kas veiksmes gadījumā var būt vērā ņemams pakāpiens mākslinieka karjerā. Tajā pašā laikā SXSW redzamas un dzirdamas arī mūzikas leģendas un grupas, kurām vairs nav jācīnās par klausītāju mīlestību.

Britu mūziķa un producenta Albarna nominācija SXSW balvai, šķiet, jautājumus neraisa – viņa darbība «Blur», «Gorillaz» un daudzos citos projektos ir nu jau pāris gadu desmitus ietekmējusi mūzikas tendences visā pasaulē; viņš SXSW prezentēja savu jauno albumu «Everyday Robots». Arī «Future Islands» ir viens no vārdiem, kas SXSW laikā pavīdēja ļoti daudzās sarunās – lai gan grupas dalībnieki apritē bijuši jau gandrīz desmit gadus (līdz 2006. gadam uzstājoties kā Art Lord & the Self-Portraits) un pamatīgi apbružājušies mūziķu vidē, par «karsto» grupu, kas nonākusi daudzu redzeslokā, tiem izdevies kļūt vien salīdzinoši nesen. Uz vispārējā sintī-popa viļņa fona Future Islands izceļas ar solista Semjuela Heringa (Samuel T. Herring) spilgto, nedaudz dramatisko vokālu un skatuves kustībām, kuras paliek atmiņā uz ilgu laiku. «The Strypes» savukārt raksturojama kā salīdzinoši klasiska rokenrola grupa, kas 2012. gadā, tās dalībniekiem vēl mācoties vidusskolā, izdeva pirmo kaverdziesmu albumu «Young, Gifted & Blue» un guva plašu atzinību dzimtajā Īrijā. Bez tam «The Strypes» var lepoties arī ar ļoti slavenu fanu, kas jau uzņēmis grupu savas ierakstu kompānijas paspārnē - Eltonu Džonu (Elton John).

Kā orientēties plašajā klāstā?

Domājot par savu personīgo festivāla apmeklējuma plānu un mūziķiem, ko vēlos redzēt, netīši sāku dalīt dalībnieku grupas pa kategorijām. Pirmajā ietilpa mazpazīstami mūziķi, par kuriem pašai izdevās uzzināt, tikai izskatot festivāla programmu. Dodoties baudīt šādu grupu uzstāšanos, var cerēt uz mazākiem un personīgākiem koncertiem un jaunatklājēja gara sajušanu. Otrajā kategorijā nonāca grupas, kuras gluži vienkārši vēlos dzirdēt – šis saraksts bija ļoti garš, iekļaujot tādus izpildītājus kā «London Grammer», «Phantogram», «MS MR», «St.Vincent», «Future Islands», «Washed Out» un daudzus citus. Trešajā kategorijā bija grupas, kuras lielākoties sanāca neredzēt – tās, kuras dažādi mūzikas eksperti iesaka nelaist garām un kuru vārdus aizvien biežāk redzu pavīdam mūzikas blogos, bet pašu līdz galam nav (vēl) uzrunājušas. Un pēdējā kategorijā palika tie mūziķi, par kuriem šķiet, ka šī varētu būt mana vienīgā iespēja tos skatīt dzīvē, jo pati uz viņu koncertiem, visticamāk, nekad neiešu. Arī šis saraksts izveidojās visnotaļ garš un ietvēra tādus mūziķus kā «Blondie», «Jay Z» un Kanye West, Lady Gaga, Snoop Dog un citus.

Kad izvēles izdarītas

Tas, kas padara SXSW par patiesu melomānu paradīzi, ir tā eklektiskais mūzikas piedāvājums. Mans pirmais vakars sākās ar «Glass Animals» - Oksfordas indie apvienību, kura sevi dēvē par ģitāru kvartetu (kas gan nešķiet trāpīgs apzīmējums, ņemot vērā diezgan stipri jūtamo elektroniskās mūzikas ietekmi). Grupas singla «Psylla» ieintriģēta, vilšanos nepiedzīvoju arī koncerta laikā. Dzirdēju baumas, ka «Glass Animals» pamanījis arī Toms Jorks, tāpēc varētu domāt, ka šīs grupas karjerai ir perspektīva attīstīties visnotaļ strauji. Tā paša vakara noslēgumā noklausījos dāņu dziedātājas Agneses Obelas (Agnes Obel) uzstāšanos, kas bija kā patīkama šūpuļdziesma pēc garas dienas. Kombinācijā ar skatuves atrašanos baznīcā un vēlo nakts stundu, šķiet, daudziem dziedātājas balss raisīja asociācijas ar eņģeļu dziesmām.

Izmantoju iespēju vērot mūziķu uzstāšanos arī uz dažādām dienas skatuvēm, kas bija izveidotas arī tādās ikdienišķās vietās kā, piemēram, konferenču centrs, tādējādi radot mazāk atmosfērisku vidi, taču ļaujot tādu mākslinieku kā «Phantogram» vai Deimona Albarna priekšnesumus baudīt pavisam tuvu, bez traucējošās klubu drūzmas. «Phantogram» soliste, starp citu, uz skatuves kāpa ar pavisam aizsmakušu balsi, sākotnēji radot bažas, vai uzstāšanās vispār būs iespējama, tomēr nodziedāja ļoti skaistu koncertu, iespējams, pateicoties arī milzīgajai publikas atsaucībai un atbalstam.

Par vienu no baudāmākajiem SXSW koncertiem negaidot izvērtās arī Alena Stouna (Allen Stone) uzstāšanās, kura noslēdza priekšpēdējo festivāla nakti. Šo mūziķi parasti ierindo pie soul un R&B dziedātājiem, tomēr Stouns pats sevi dēvē par dvēselisku hipiju. Dvēseliskuma, harismas un lipīga dzīvesprieka viņam tiešām netrūkst, ko juta pat noguruma pārņemtākā publikas daļa (kas, iespējams, biju es), nespējot nesmaidīt un nedejot kopā ar Stounu.

Pieminēšanas vērtas noteikti ir arī Lēdijas Gāgas, kā arī Jay Z un Kanye West uzstāšanās. Biļetes uz šiem koncertiem tika izlozētas starp festivāla karšu īpašniekiem, tādējādi padarot tos jo īpaši iekārojamus. Kā zināms, Gāga arī šoreiz provocēja ar sabiedrībā pieņemto robežu pārkāpšanu, uzstāšanās laikā ļaujot sevi apvemt, tomēr personīgu iespaidu par Lēdijas priekšnesumu man nav, jo savā īpašumā ieguvu biļetes uz Jay Z un Kanye West koncertu. Tomēr, ierodoties koncerta vietā, sapratu, ka šī nebūt nav ļoti ekskluzīva iespēja – cilvēku rinda stiepās vairāku kvartālu garumā. Acīmredzot koncerta rīkotāji nebija aprēķinājuši zāles ietilpību un drošības noteikumu dēļ daudzi pat pēc stundām ilgas gaidīšanas tā arī netika iekšā. Tomēr neapmierinātais pūlis nepalika parādā visai asprātīgu atbildes reakciju, skaļi skandinot «Apple» zīmola vārdu (koncertu sponsorēja «Samsung Galaxy»). Jāatzīst, ka ārpus organizatoriskajām problēmām koncerts tiešām bija visai iespaidīgs – abi mākslinieki ir gluži vai svēto kārtā ļoti daudziem amerikāņiem un ne tikai, tāpēc katra dziesma tika uzņemta ar vētrainu, atsaucības pilnu reakciju.

Mans SXSW redzēto mākslinieku saraksts izvērtās iespaidīgs, un tas bija iespējams tāpēc, ka liela daļa no sniegtajiem koncertiem ir showcase tipa, kur uzstāšanās mēdz būt īsākas nekā ierasts, kamēr garās rindas pie klubiem kādreiz nozīmē to, ka sanāks dzirdēt vien koncerta pēdējo dziesmu (kas MR MS gadījumā noteikti bija ilgās gaidīšanas vērta). Skaidrs ir tas, ka jebkuram mūzikas mīlim SXSW festivāls liks justies ka mazam bērnam saldumu veikalā – nedaudz apjukušam, mazliet eiforiskam un dedzības pilnam nogaršot pēc iespējas vairāk.