Protams, galvenais iemesls, lai tiktos ar šo asprātīgo Bronksā dzimušo 55 gadus veco vīru, ir cits. Jau pavisam drīz daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā «National Geographic» kanālā pirmizrādi piedzīvos nebijis, grandiozs uz zinātnes faktiem balstīts dokumentāls seriāls «Cosmos. A spacetime Odyssey» (skat. reklāmas rullīti), kas idejiski turpina pirms 35 gadiem uzņemtā astrofiziķa un humānista Karla Seigana (Carl Sagan) televīzijas seriālu «Cosmos: A Personal Voyage». Londonā tikos gan ar Nīlu, gan latviešu/ebreju izcelsmes seriāla producenti un Seigana dzīvesbiedri Annu Draienu (Ann Druyan). Lūk, ko viņi pastāstīja.

- Kā tas varēja notikt, ka konservatīvais FOX kanālu tīkls ir ieguldījis tik lielus līdzekļus, lai blakus citiem saviem peļņu nesošajiem komercseriāliem dienas karstākajā raidlaikā rādītu izglītojošas filmas par kosmosu?

Nīls Degrass Taisons: Mums jāpasaka milzīgs paldies Setam Makfarleinam (Seth MacFarlane), jūs viņu noteikti labi pazīstat pēc animācijas seriāla «Family Guy» un komēdijas «Teds» («Ted»). Viņš ir liels zinātnes entuziasts un oriģinālā Seigana «Kosmosa» fans. Arī «Family Guy», starp citu, bieži ir atsauces uz zinātni. Kaut vai epizodē, kad Stjuijs ceļo laikā, lai novērotu Lielo Sprādzienu. Sets bija uzaicinājis mani pusdienās un uzdeva aptuveni divdesmit piecus jautājumus par Lielo Sprādzienu, un, kad šī sērija iznāca, titros bija lasāms - «balstīts uz zinātniskām konsultācijām» (smejas).

Anna Draiena: Ideja par jaunu seriālu gaisā man un kolēģim Stīvenam Soteram (Steven Soter) bija jau sen. Mēs izstrādājām jaunu trīspadsmit sēriju scenāriju un gājām pie dažādām kinostudijām ar piedāvājumu.

Holivudā pēdējos gados par modes lietu kļuvis uz saviesīgiem pasākumiem salonos aicināt zinātniekus, kas pastāsta par jaunākajiem atklājumiem DNS laukā, klonēšanā vai tml.

Valsts iniciēts, izveidots pat zinātnes un izklaides informācijas apmaiņas birojs («Science & Entertainment Exchange»), kur zinātnieki konsultē režisorus, scenāristus, lai caur viņiem filmu varoņu dialogos iekļautu kaut ko zinātnisku un vispār izglītotu parasto skatītāju par elementāriem jautājumiem šajā jomā. Tad lūk, viens no šā biroja izveidošanas iniciatoriem bija Sets. Mēs iepazināmies, un viņš mums sarunāja tikšanos ar «Fox» bosiem.

Nīls: Tā kā Makfarleins ir svarīgs «Fox» tīkla radošais cilvēks un partneris, iespējams, tikai tāpēc, viņi nolēma mūs uzklausīt. Turklāt Sets pats ir ļoti veiksmīgs un apsolīja pats personiski finansiāli palīdzēt. Man par lielu izbrīnu, «Fox» vadība ar atplestām rokām pieņēma šo mūsu ideju.

- Kāds ir jaunā «Cosmos» seriāla pamatvēstījums? Kādus mītus par kosmosu tas varētu atspēkot?

Nīls: Pirmkārt tas pastāsta, cik patiesībā liels ir Visums. Daudzi cilvēki to neapjauš... Daudzi nemaz nezina, ka cilvēks uz Zemes sāka dzīvot salīdzinoši pavisam nesen. Pirmajā sērijā tieši par to stāstām. Ja mūsu Visuma (pastāv teorija, ka ir citi visumi) veidošanās pielīdzināma vienam kalendāram gadam, tad cilvēks šajā laika nogrieznī parādījies vien 31. decembra pēdējās minūtēs. Jēzus 7 sekundes pirms pusnakts, Muhameds 4 sekundes. Ja to apzinās, tad tas var izmainīt domāšanu. Es ceru, ka pēc seriāla noskatīšanās skatītājam uz pasauli būs jauns, kosmisks skatījums. Cilvēki pārskatīs savas attiecības ar Visumu un galvenais - attiecības savā starpā. Nav tādu astrofiziķu, kas aicinātu kaujā.

Anna: Zinātnei ir ko pavēstīt. Īpaši strauji tā attīstījusies pēdējos gados. Septiņdesmito gadu beigās, pateicoties jaunām tehnoloģijām, mēs esam devušies Kosmosā, dziļi okeānu dzīlēs... Šis seriāls daudz ko palīdzēs izskaidrot. Es ceru, ka tas visā pasaulē uzrunās jaunos zinātniekus un iedvesmos uz jauniem varoņdarbiem.

Nīls: Seriāla uzdevums nav mācīt zinātni, bet paskaidrot, kāpēc zinātne ir svarīga.

- Tehnoloģijām attīstoties, būtiski uzlabots oriģinālā seriāla vizuālais saturs. Kādus Holivudas profesionāļus jums izdevies piesaistīt?

Anna: Ar mums sadarbojās daudzi - «Spiderman», «Matrix» filmu cilvēki, Dž. Dž. Eibrams (J. J. Abrams). Arī aktieri - Kirstena Dansta (Kirsten Dunst), Patriks Stjuarts (Patrick Stewart), Ričards Gīrs (Richard Gere) u.c. Pēc Seta ierosinājuma, daudz kur izmantota animācija, piemēram, pirmās sērijas stāstā par dominikāņu mūku Džordano Bruno, kurš sludināja, ka Saule ir tikai viena no zvaigznēm. Par to, protams, tika sadedzināts uz sārta.

Nīls: «Matrix» operators Bils Poups (Bill Pope) nemitīgi meklēja jaunus leņķus, netradicionālus risinājumus, lai padarītu filmēšanu interesantāku. Līdz ar to arī kamera kļuvusi savā ziņā par teicēju.

- Vai jums nebija doma izspēlēt šos pagātnes stāstus ar reāliem aktieriem?

Nīls: Jā, sākotnēji biju skeptisks par animācijas izmantošanu, taču šobrīd atskatoties, varu teikt, ka animētās daļas ir vienas no jaudīgākajām šajā seriālā. Ja mēs būtu filmējuši ar aktieriem, tad būtu vairāki sarežģījumi, īpaši atainojot vēsturiskus faktus. Būtu jābūt drošam, ka tērpi ir precīzi, apkārtējā vide identiska, akcents tieši tāds kā senos laikos, un tamlīdzīgas nianses, kas novērstu uzmanību.

- Cik būtiski šo 35 gadu laikā kopš oriģinālā seriāla ir mainījušies kādi zinātniski fakti? Kaut vai globālās sasilšanas fenomens. Kā, starp citu, uz šo seriālā aplūkoto tēmu skatās konservatīvie republikāņi «Fox»?

Nīls: Ir divi veidi, kā runāt par globālo sasilšanu.

Mēs varam sist dūri uz galda un skaļi apgalvot, ka cilvēki ir vainīgi, ka notiek globālā sasilšana, bet tas tikai polarizē sabiedrību.

Otrs veids ir par to zinātniski runāt un ļaut katram pašam nonākt pie attiecīgajiem secinājumiem. Man nepatīk, ka politiķi un mediji māca, kas cilvēkiem būtu jādara. «Cosmos» tikai rosina uz pārdomām. Mēs nesludinām.

Anna: Pierādījumi globālās sasilšanas fenomenam ir ļoti konkrēti, un mēs nebaidāmies tos jums sniegt.

Nīls: Mēs necentāmies skriet pakaļ jaunākajiem zinātnes atklājumiem, nemēģinājām izraut lappusi no mācību grāmatas. Galvenais ir paskaidrot, kāpēc zinātne ir svarīga. Bet ja konkrēti, tad viena no tēmām, kas netika skarta 1980. gadā, ir multiversa koncepcija.

- Šis seriāls par kosmosu runā ļoti vieglā, populārzinātniskā valodā. Arī tas, ka tiek izmantota animācija, padara to vieglāk uztveramu bērniem. Kāda īsti ir seriāla mērķauditorija?

Anna: «Cosmos» ir domāts visu vecumu cilvēkiem. Arī pirmais «Kosmoss» astoņdesmitajos gados bija domāts plašai auditorijai. Karls Seigans toreiz man iemācīja, ka nav nevienas tik sarežģītas zinātniskas lietas, ko nevarētu izskaidrot vienkāršiem vārdiem. Kā piemēru varētu minēt slaveno britu fiziķi un ķīmiķi Maiklu Faradeju (Michael Faraday), kura dienasgrāmatās nav tādu vārdu, kurus nevarētu saprast ikviens. Mēs ceram, ka šo seriālu skatīsies ģimenes, jo «Kosmoss» nav sarežģīta zinātnes mācību grāmata, mūsu mērķis ar televīzijas starpniecību ir vienkārši aizraut cilvēkus.

Nīls: Mēs visi esam pavadījuši laiku kopā ar maziem bērniem un labi zinām cik bērni var būt ziņkārīgi un zinātkāri. Viņi cenšas izzināt pasauli. Es bieži saku, ka pašos pirmajos gados mēs mācām bērniem staigāt un runāt, bet visus atlikušos - aizvērties un sēdēt mierīgi. Būtībā mēs apslāpējam šo viņu dabisko entuziasmu. Uzskatu, ka labākais, ko pieaugušais var izdarīt, - nestāvēt bērnam ceļā. Un «Cosmos», protams, ietekmēs bērnus, taču tas nav galvenais seriāla uzdevums. Lielākais mērķis ir ietekmēt sabiedrību. Pasaulē ir piecreiz vairāk pieaugušo nekā bērnu. Pieaugušie ir pie varas, pie teikšanas, taču diemžēl liela daļa ir zinātniski analfabēti un pieņem lēmumus, balstoties uz sagrozītiem faktiem, pieņēmumiem, ticības.

- Pirmajā epizodē daudz apspēlēta Džordano Bruno personība, viņa vīzijas, sapņi, kas izrādījās pravietiski. Vai sapņi var būt pravietiski tādā zinātniskā izpratnē?

Anna: Jā, noteikti, bet tikai tad, kad tie zinātniski tiek notestēti. Piemēram, ideja par benzola gredzenu pie vācu ķīmiķa Augusta Kekules (August Kekulé) atnākusi sapnī. Ja šos sapņus nepārbauda laboratorijās un zinātniski nepierāda, tad tie arī paliek tikai sapņi.

- Kāds varētu būt nākamais solis, lai Holivudā nostiprinātu interesi par zinātni?

Nīls: Pirmkārt jau būtu lieliski, ja katrai lielbudžeta filmai tiktu noalgots kāds zinātnieks vai vismaz zinātnes students, kas varētu profesionāli konsultēt. Lai nesanāk muļķīgi pārpratumi. Atceros, ka reiz nokritizēju Džeimsa Kamerona «Titāniku». Filmas beigās ir epizode, kur Keita Vinsleta uz spēku izsīkuma robežas uz ledus gabala vai tamlīdzīgi atvadās no di Kaprio un paraugās zvaigžņotajās debesīs. Mēs taču zinām laiku un vietu un zinām, kādām debesīm tur būtu jābūt. Taču tā vietā Kamerons bija ielicis absolūti nepareizu zvaigžņu stāvokli, turklāt tā vispār bija mākslīga debess, kaut kāds spoguļattēls. Man par lielu pārsteigumu, kad iznāca «Titānika» jubilejas izdevums, Kamerons bija izlabojis šo detaļu.

- Vai jūs, Nīl, uzskatāt sevi par Seigana ideju turpinātāju?

Nīls: Savā ziņā noteikti. Pirmās sērijas sākumā es atklāju savu personisko saskarsmi ar Karlu, kad vēl biju jauns astrofiziķis. Es ciemojos pie viņa mājās, viņš bija ļoti sirsnīgs un atbalstošs un novēlēja man panākumus. Taču kopumā «Kosmoss» nav tikai Seigana idejiskais mantojums, «Kosmoss» ir paša Visuma stāsts, Seigans vienkārši bija tā pirmais ziņnesis. Es esmu otrais. Nezinu, kurš būs trešais... vēl pēc 35 gadiem (smejas). Kaut gan «Fox» vadība minēja, ka, iespējams, varētu uzfilmēt turpinājumu, tiesa, bez manas līdzdalības. Man pietika ar šo pieredzi. Es neesmu televīzijas cilvēks. Saprotiet pareizi, es esmu uzstājies televīzijā, taču šis bija tik apjomīgs lielbudžeta projekts, ka man bija pat pašam savs busiņš kā Holivudas zvaigznei. Diezgan nogurdinoši.

- Kāpēc «Cosmos»? Nevis «Universe» vai «A Spacetime Odyssey», vai kāds cits nosaukums?

Nīls: Šis nosaukums bija būtisks oriģinālajā seriālā. Kosmoss jau ir tas pats, kas Visums. Tas nozīmē tieši to pašu. Atšķiras tikai zilbju skaits. Kosmoss ir tuvāks sengrieķu vārdam, un tieši senie grieķi izgudroja zinātni.

- Padomju Latvijā, lai ieviestu zinātniskā ateisma filozofiju, lielākā pareizticīgo baznīca galvaspilsētas centrā tika pārveidota par planetāriju. Vai vispār tas ir lietderīgi pretnostatīt reliģiju zinātnei? Vai tas ir pareizi?

Nīls: Tā. Es nezinu, vai pastāv tāda lieta kā zinātniskais ateisms.

- Tiešām? Padomju Savienībā tam tika veltītas daudzas grāmatas. To pat pasniedza augstskolās.

Nīls: Iemesls, kāpēc tā saku, - zinātne ir vienkārši zinātne. Mēs radām metodes un instrumentus, uzdodam jautājumus par Visumu un tad cenšamies rast pamatotas atbildes, konstruējot dažādas teorijas. Ja tam visam piemet klāt kaut kādus citus strāvojumus, tad es nesaprotu, kas tas īsti ir. Es to nesaprotu. Ja tu vēlies būt ateists - lūdzu! Un ir zinātnieki, kas ir ateisti. Bet zinātniskais ateisms? Es nezinu, kas tas tāds ir! Jūs gribat tur ierīkot planetāriju, jo vēlaties cilvēkus izglītot par Visumu. Uz priekšu! Bet nejauciet to ar kaut ko citu!

Ja runājam par šo pretnostatījumu, tad

gudri, ļoti gudri cilvēki ir veltījuši milzīgas pūles, lai samierinātu zinātni un reliģiju, un ir cietuši sakāvi.

Katru reizi! Viņi ir meklējuši atbildes uz zinātniskiem jautājumiem Svētajos rakstos un vienmēr ir atdūrušies pret sienu. Piemēram, Bībelē nevienā vietā Zeme nav aprakstīta kā trīsdimensionāls objekts. Visas norādes liecina, ka Zeme ir plakana kā šķīvis. Pirms Kolumba laika kartes, kas balstītas uz Svētajiem rakstiem, ir plakanas - ar dēmoniem malās, kas lien ārā no ūdens u.tml. Tas viss nesakrīt ar realitāti. Es nezinu, kas tas ir, bet tā nav zinātne.

Ja jūs vēlaties ticēt Dievam, bet neizmantot Bībeli kā instrumentu, droši! Tā nav problēma. Taču nedrīkst izlikties, ka Bībelē ir aprakstītas zinātniskas patiesības. Nostādot reliģiju un zinātni aci pret aci, zinātne uzvar vienmēr. Vai Visums ir radīts sešās dienās? Nē! Vai bija diena un nakts, pirms tika radīta Saule? Nē! Vai Mēness spīd tikai naktī? Tas spīd arī pa dienu, turklāt tam nav sava enerģijas avota. Tas nav gaismas avots, tas atstaro Saules gaismu. Vai Bībelē šis fakts ir zināms? Diez vai. Arī par zvaigznēm debesjumā. «Tad Dievs radīja divus lielus spīdekļus... un zvaigznes radīja.» (Mozus 1:1) - tam atvēlēta tikai viena maza rindiņa. Bet katra zvaigzne debesīs ir kā Saule, un ap tām veidojas miljardiem galaktiku utt. Bībeli acīmredzot nav sarakstījuši cilvēki, kas apzinājušies Visuma lielumu.

Bībelē matemātiskās konstantes Pī (π) vērtība ir 3.0. Tas nav pareizi. Šeit Bībelei bija iespēja parādīt, ka tā kaut ko tomēr zina... Būtībā jau fiziķis Galileo Galilejs bija viens no pirmajiem, kas precīzi definēja: «Bībele nemāca, kā debesis uzbūvētas, Bībele māca, kā tajās nokļūt.»

Vēlaties ierīkot planetāriju, lūdzu! Tur var daudz ko iemācīties.

- Bet vai tiešām baznīcas vietā?

Nīls: Redziet, es nāku no valsts (ASV - aut.), kur reliģijas brīvība ir ļoti augstā vērtē. Es tikai kļūstu nikns tajā brīdī, kad reliģiju cenšas ienest zinātnes stundās. Ko es varbūt izdarītu, ja man būtu teikšana, - es atstātu baznīcu savā vietā kā kultūrvēsturisku ēku un planetāriju uzbūvētu blakus. Rezultātā mēs iegūstam uzreiz divus tūrisma mērķus (smejas).

Gadiem ilgi planētas labākie zinātnieki cenšas noskaidrot, kas ir un kur slēpjas melnā matērija jeb tā dēvētā slēptā masa, ko uzrāda aprēķinātā starpība starp Visuma kopējo masu (aprēķins veikts netieši, mērot gravitācijas spēkus) un tās redzamo daļu, ko veido planētas, zvaigznes, gāzu mākoņi un citi Visumā sastopamie objekti.

- Kas varētu notikt zinātnes laukā vēl turpmākajos 35 gados, lai varētu atkal ķerties klāt jaunam seriālam?

Nīls: Ja mēs atklātu kosmosā dzīvību, tas būtu pietiekams iemesls vēl trīspadsmit jaunām sērijām.

- Vai tas tiešām var notikt?

Nīls: Mēs meklējam. Redziet, astrofizikā labā lieta ir tā, ka mēs zinām, kādas misijas tiek plānotas, kurp tās dosies. Līdz ar to, ja šāds atklājums notiks, tad tas būs pateicoties kādām no šīm misijām. Piemēram, turpmākajos divdesmit, trīsdesmit gados mēs uzzināsim, vai uz Marsa ir bijusi dzīvība. Arī citos Saules sistēmas nostūros. Ja mēs atklāsim dzīvību, kas nav uz DNS bāzes, tad tas būs - «Vou! Ir vēl kāds cits veids, kā būt dzīvam!» Vēl mēs varētu atklāt, kas tā melnā matērija tāda un tumšā enerģija. Tas būtu lieliski!

- Ja šīs lietas atklātu, tad jūs labprāt tomēr piekristu piedalīties jaunā «Cosmos» seriālā?

Nīls: Jā, noteikti! Vēl mani ļoti interesē, kas bija pirms Visuma. Kuru gan tas neinteresē?

- Vai kas bija pirms daudziem visumiem?

Nīls: Tieši tā. Lūk, jums nobeigumā fakts, kas pārsteigs. Visumā gandrīz nekas nav pa vienam. Sākumā cilvēkiem likās, ka Zeme ir unikāla, bet nu izrādās, ir arī citas planētas. Ir citas saules, ir citas galaktikas šajā Visumā. Un arī pats Visums varētu nebūt viens, tāpēc ir multiversu teorija. Un lai pavisam sajauktu jums galvu - ja jau Visumā nekas nav pa vienam, tad varbūt arī multiverss nav viens? Milzums multiversu - fascinējoša koncepcija! Bet tam visam pietiek telpas?

twitter.com/neiltyson

www.space.com