Panda Bear «Panda Bear Meets the Grim Reaper»

(Domino Recording Company)

9/12

Jau iepriekšējo albumu apskatos minēju, ka Noa aizmucis no trokšņainās, bez apstājas kūsājošās Ņujorkas ikdienas un savu ģimenes ligzdu novijis Portugālē. Jau deviņus gadus mūziķis mitinās Lisabonā kopā ar sievu Fernandu Pereiru un diviem bērniem - deviņus gadus veco meitu un četrgadīgo puiku.

Vispār interesanti, ka daudzas (vairāk gan tas attiecināms uz veterāniem) populārās mūzikas zvaigznes, kas visu mūžu pavadījušas lielajās metropolēs, savus pensijas gadus nolemj aizvadīt kaut kur mierīgākā, klusākā vidē. Fils Kolinss (Phil Collins), Tīna Tērnere (Tina Turner) u.c. šobrīd aizvada klusas vecumdienas Šveicē vai kaut kur Francijas dienvidos un nemaz neraujas atpakaļ. Protams, ir arī jaunāka gada gājuma mūziķi - Mets Belamijs, Džārviss Kokers, kuri izvēlas noslēpties no mediju uzmanības. Noa Lenoksa gadījumā izvēle pārcelties uz Portugāli nav saistīta ar nenormāli smago slavas slogu, kuru dzimtajā Amerikā viņam bija grūti panest. Kā viņš pats izsakās intervijās, līdz 25 gadu vecumam pilsēta, kas nekad neguļ, - Ņujorka bija tieši tas, kas vajadzīgs. Taču, kļūstot vecākam, prātīgākam, atbildīgākam, izvēle krita par labu salīdzinoši mierīgajam Eiropas dzīves plūdumam.

Šis mierīgais plūdums caurvij arī visus 36 gadus vecā Lenoksa soloierakstus. Viņa efektos ieslēptā balss, kas tik ļoti atgādina «bīčboju» Braienu Vilsonu, planē akordu un nošu vējā, gluži kā kaija virs Atlantijas okeāna viļņiem.

Būdams Portugālē, Noa veicis arī «interneta pašnāvību», proti, izdzēsis sevi no sociālās vietnes «Facebook». «Man ir tviteris, bet es tur tikai lasu citu cilvēku tvītus,» viņš skaidro. «Visi tie sociālie tīkli nav mans aicinājums. Ir sajūta, ka ar to palīdzību cilvēki atklāj citiem savas personiskās dzīves detaļas, mans iekšējais instinkts ir doties pretējā virzienā.»

Jaunais «Pandu Lāča» albums, kuru Noa raksturo kā mazliet asprātīgāku, vieglāku (to ilustrē nebēdnīgais nosaukums - «Pandu Lācis satiek pašu Nāvi») ir vēl viens veiksmīgs ieraksts neopsihedēlijas un maigo trokšņu mūzikas katalogā. Daudz eksperimentēts ar bungu ritmiem, šis tas aizgūts no deviņdesmito gadu hiphopa (Q-Tip, A Tribe Called Quest). Piemēram, «Crosswords» bīts, manuprāt, ir ļoti līdzīgs deviņdesmito gadu sākumā populārajam PM Dawn gabalam (atceros, man ļoti patika) «Set Adrift On Memory Bliss» (skat. video).

Jaunajā platē Noa ar vieglumu cenšas pieskarties nopietnām tēmām. Viena no tādām - tēva nāve 2002. gadā no smadzeņu audzēja, kas apdziedāta arfas skaņu dekorētajā kompozīcijā «Tropic of Cancer». «Kopumā dziesma ir par līdzjūtību pret pašu slimību,» viņš skaidro. «Cenšos būtībā tai piedot, uztvert to kā vēl vienu mūsu Universa parādību, kas cenšas izdzīvot.»

Starp trīspadsmit kompozīcijām platē iestrādāti divi atdaloši trokšņu intro, taču kopumā ierakstam pietrūkst jaudīgas lokomotīves - daži skaņdarbi ir pašmērķīgi izstiepti līdz pat septiņām minūtēm («Come to Your Senses») un izklausās pārlieku vienmuļi uz viena nemainīga bungmašīnas bīta.

Labākās dziesmas: «Crosswords», «Mr.Noah», «Boys Latin».

Izdošanas datums - 09.01.2015.